Zemes reforma sen beigusies, bet suntažniekiem šis jautājums arvien aktuāls

Palielināt attēlu

90.gadu sākumā Latvijā noritēja Zemes reforma un privatizācijas process, taču suntažniekiem šī iespēja gāja secen – ilggadējiem mazdārziņu nomniekiem tā laika pagasta pārvaldes vadība sev vien zināmu iemeslu dēļ nepiedāvāja iespēju privatizēt mazdārziņus, kā tas bija citviet.

Kā mēdz teikt, vilciens ir aizgājis, un jādomā, ko darīt tālāk, jo daudzi mazdārziņu nomnieki izteikuši vēlmi gadiem kopto zemīti iegūt savā īpašumā. Pašvaldībai nu ir jāmeklē risinājums, kā likumīgi, nenodarot pāri iedzīvotājiem, izstrēbt pagātnes kļūdas.

Uz 10 gadiem noslēgtie nomas līgumi iedzīvotājos tomēr nevieš drošības sajūtu, ka reiz neuzradīsies kāds, kas viņu iekopto zemīti no pašvaldības atpirks. Vēl jo vairāk – šo nedrošību pastiprina Madlienas būvvaldē apstiprinātais perspektīvais plāns, kur mazdārziņi nākotnē iezīmēti kā apbūves teritorija.

Sauciens pēc palīdzības sasniedz dzirdīgas ausis
Pirmā sniega bumbu iekustināja Venta Svilāne, kura pagājušā gada nogalē ieradās pašvaldībā, lai sava vīra Antona vārdā cīnītos par tiesībām iegūt īpašumā zemes gabalu "Jaunrīti", kuru ģimene apsaimnieko jau gadu desmitiem. Ventas kundzes brauciens uz Ogri nebija veltīgs.

Lai gan pašvaldības juristi jau bija sagatavojuši sausu lēmumprojektu atteikt Svilāniem zemes gabala atsavināšanu, to pamatojot ar nepieciešamību izstrādāt detālplānojumu visam pašvaldībai piederošajam, mazdārziņos sadalītajam zemes gabalam, jo pretējā gadījumā viena zemes gabala atdalīšana neesot iespējama – tam jāparedz piebraucamais ceļš, elektrības pievadīšana, ūdensvads utt. Šāda detālplānojuma izstrāde maksā vairākus desmitus tūkstošu latu, un pensijas vecumu sasniegušajam Svilānu pārim nav pa kabatai.

Tomēr pensionētās pedagoģes izmisīgais sauciens pēc taisnīgas lemšanas sasniedza dzirdīgas ausis. Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis ierosināja pirms lēmuma pieņemšanas uzklausīt citu nomnieku viedokli par mazdārziņu tālāko likteni un iespējamo sadalīšanu apbūves gabalos.

3.janvāra pievakarē deputāti – Egils Helmanis, Ilga Vecziediņa, Valda Gaile, Dzintra Mozule, Sarmīte Kirhnere, Ligita Zadvinska un Jānis Petrovičs, kā arī Ogres novada domes teritorijas plānotājs Uldis Apinis un juriste Antra Lastiņa devās uz Suntažiem, lai tiktos ar Suntažu pagasta pārvaldnieku Andri Roni un iedzīvotājiem, mēģinot rast optimālāko risinājumu. Pašvaldības juristes nostāja, ka visam jāpaliek, kā bijis, izraisīja spraigas diskusijas un iebildumus gan no iedzīvotāju, gan deputātu puses.

Pirmpirkuma tiesības nav paredzētas
A.Lastiņa norādīja, ka privatizācijas laiki ir pagātnē, tāpēc, lai mazdārziņus varētu iegādāties īpašumā, jāizstrādā detālplānojums, zeme jāsadala atsevišķos apbūves gabalos, jāatsavina no pašvaldības un jāpārdod izsolē. Turklāt mazdārziņu pašreizējiem nomniekiem nav pirmpirkuma tiesību, lai gan tādas paredz ar viņiem noslēgtie nomas līgumi. Kā skaidro juriste, tā esot kļūda, un šādam punktam nomas līgumos nevajadzējis būt, jo likums to neparedz.

A.Ronis savukārt norādīja, ka ar iedzīvotājiem noslēgtie nomas līgumi bijuši saskaņoti ar pašvaldības juristiem. Kāpēc šī tik būtiskā "kļūda" nav pamanīta iepriekš, skaidrojuma nav. Kā norādīja juriste, līdz šim galvenais klupšanas akmens bijis tas, ka pašvaldībā saņemts tikai A.Svilāna iesniegums, tāpēc arī tapis atteikums, jo mazdārziņu pārvēršana apbūves gabalos nav pašvaldības interesēs.

V.Gaile iebilda, ka, iespējams, līdzīgi kā A.Svilāns, arī citi mazdārziņu nomnieki varētu vēlēties šobrīd viņu lietošanā nodotos zemes gabalus iegūt savā īpašumā, tāpēc arī sasaukta šī sapulce.

Vēlas zemi savā īpašumā
 "Šai zemei manā skatījumā ir vēsturiska vērtība – mūsu ģimene to apstrādā kopš 1965.gada. Domāju, ka būtu tikai loģiski katram, kas šo zemīti tik daudzus gadus kopis, atļaut to nopirkt," savu viedokli pauda mazdārziņa īpašnieks, kuru atbalstīja faktiski visi klātesošie nomnieki, norādot, ka viņi nebūt nevēlas zemi pārvērst par apbūves gabaliem, bet gan iegādāties kā lauksaimniecībā izmantojamu un turpināt apstrādāt kā līdz šim, bet nu jau ar pārliecību, ka pēc nomas līguma termiņa beigām neatnāks kāds cits un to neatņems. A.Lastiņa norādīja, ka Ogres novada domes Saistošajos noteikumos minimālā lauksaimniecības zemes platība noteikta viens hektārs, līdz ar to mazdārziņi šim kritērijam neatbilst. Juriste turpināja skaidrot par nepieciešamību izstrādāt detālplānojumu, kas paredz arī dažādu komunikāciju izveidi.

"Nez cik gadus nevar izbūvēt elektrību no skolas līdz internātskolai un tagad būvēsiet dārziņos. Kad 60.gadu beigās tos ierīkoja, nebija ne elektrības, ne ūdens, ne ceļu, un kaut kā visu šo laiku iztikām un iztiksim arī turpmāk. Mēs vēlamies, lai šeit saglabātos dārziņi," sacīja iedzīvotāji.

Savukārt V.Svilāne bargus vārdus veltīja kādreizējam Suntažu pagasta priekšsēdētājam Jānim Petrovičam: "Būtu vismaz atvainojies iedzīvotājiem un atzinis savas kļūdas, kuras tagad nākas izstrēbt Roņa kungam un deputātiem!" Lai diskusija ievirzītos produktīvā gaisotnē, E.Helmanis aicināja likt mierā pagātni un raudzīt, kā šo situāciju var labot mūsdienās.

Ar ko Suntažu mazdārziņi atšķiras no citiem?
"Jādara, kā saka E.Helmaņa kungs, – jāvirzās uz priekšu, jo pagātne aizgājusi. Piekrītu, daudziem tā ir ļoti nepatīkama, uz savas ādas izjūtot to netaisnību, kas šeit radusies. Ar ko Ogresgala mazdārziņi, kurus drīkstēja privatizēt, atšķiras no jūsu mazdārziņiem? Ne ar ko. Uzskatu, ka mums vajadzētu vienādi lemt visā Ogres novada teritorijā. Tas, ka jūs iepriekšējā sanāksmē baidīja ar detālplānojuma izmaksām 62 tūkstošu latu apmērā, ir ierocis, lai jūs apklustu. Jā, laiks ir aizgājis un ļoti nelabvēlīgi jums, jo zemīte būs jāizpērk par naudu. Tik tikko jūs apstiprinājāt, ka daudzi to gribētu darīt. Aicinu rakstīt iesniegumus, lai perspektīvā mazdārziņi nepārvērstos par savrupmāju celtniecības vietu. Savukārt juristi aicinu skaidrot, kā mēs šo jautājumu varētu risināt, lai iedzīvotājiem tas būtu pēc iespējas mazāk sāpīgi. Uzskatu, ka uz šo sapulci pašvaldības speciālisti nav pietiekami sagatavojušies, jo nedrīkst iedzīvotājus tikai biedēt ar naudu un nodokļiem. Jābūt konkrētiem risinājumiem ar konkrētiem aprēķiniem," norādīja I.Vecziediņa.

Kolēģei piekrita arī V.Gaile, piebilstot, ka Ogres novadā ir korpuss ar ierēdņiem, kuriem būtu īstā reize likt galvas kopā un meklēt risinājumu.

"Negribu vainot cilvēkus, kas pagastmājā strādāja tobrīd un kas strādā šobrīd. Kad sākās privatizācija, likumu bija daudz, un nebija viegli. Uzskatu, ka nebūtu godīgi prasīt, lai detālplānojuma izstrādi apmaksātu iedzīvotāji. Jūs jau neesat vainīgi, ka jums tolaik neļāva zemi privatizēt," uzskata V.Gaile.

Baidās, ka nenoprivatizē kāds cits
"Kādreiz šie zemes gabali bija piesaistīti dzīvokļiem, kas visi tagad ir privatizēti. Zemes gabaliņš palielinātu dzīvokļa vērtību, ja kāds gribētu to pārdot. Bet tagad var sanākt, ka pēc 10 gadiem kāds ņems un noprivatizēs šo zemīti, bet mēs, kas to tik ilgus gadus esam kopuši, paliksim muļķos," savu sāpi pauž iedzīvotāji.

"No šā gada 1.janvāra stājušās spēkā izmaiņas likumdošanā, kas paredz, ka par neapbūvētu zemes gabalu nomas līgumus var slēgt arī uz 30 gadiem. Pašvaldība tikai tā var saglabāt mazdārziņus savā īpašumā, nevis sadalot pa labi un pa kreisi. Ja zeme tiks sadalīta apbūves gabalos, iedzīvotājiem jārēķinās, ka nodoklis būs krietni lielāks, turklāt Publiskas personas mantas atsavināšana likumā noteikts, ka neapbūvētu zemi pārdod izsolē ar kāpjošu cenu. Neraugoties uz labo gribu, deputāti nevar paplašināt likuma normas," turpināja juriste.

Aicina rakstīt iesniegumus
E.Helmanis norādīja, ka pašvaldībai jāizskata visas likumīgās iespējas, kā labot pagātnes kļūdas. Pat ja zemes gabali būtu jānodod izsolē, tad diezin vai kāds, izņemot zemes pašreizējos nomniekus, to vēlēsies pirkt, ja nomas līgums būs noslēgts uz juristes minētajiem 30 gadiem. Vēl viens iespējamā risinājuma variants ir zemes gabalus piesaistīt dzīvokļiem, kā tas faktiski vienmēr ir bijis. "Tiklīdz būs iesniegumi, ar kuriem jūs izteiksiet vēlmi mazdārziņus iegūt savā īpašumā, mēs nākamajā tikšanās reizē atbrauksim jau ar konkrētiem risinājuma variantiem un izmaksu aprēķiniem," aicinot iedzīvotājus rakstīt iesniegumus," sacīja E.Helmanis.

Neraugoties uz iepriekš izskanējušo, A.Lastiņa palika nelokāma: "Zemes reforma ir beigusies, tas ir pašvaldības zemes gabals, un pašvaldībai jādomā, ko tā dara ar šo zemi. Vai ir vērts izšķērdēt pašvaldības līdzekļus detālplānojuma izstrādei? Jau tagad viennozīmīgi vēlos teikt, ka, ja būs šie iesniegumi, uz kuriem jūs tautu šobrīd musināt, tad lēmumprojekts būs tieši tāds pats, kā sākotnēji, proti, atteikums."

Arī pašvaldības juristiem algu maksā iedzīvotāji
Pārsteigts par šādu nevēlēšanos meklēt iespējamos risinājumus situācijai, kas izveidojusies ne jau iedzīvotāju vainas dēļ, E.Helmanis norādīja, ka ne vien deputātiem, bet arī pašvaldības juristiem algu, turklāt ne mazu, maksā iedzīvotāji: "Ja zemi vēlas privatizēt kāds uzņēmums, pašvaldības darbinieki saspringst un izdomā, kādā veidā to var izdarīt, bet, kad ar savu sāpi ierodas vienkāršais cilvēks, tad nezin kāpēc visi sāk strikti vadīties pēc likuma burta un viņam atsaka. Uzskatu, ka arī šajā situācijā ir jāpapūlas un jārod likumiska iespēja, kā cilvēkiem palīdzēt. Esmu pārliecināts, ka tādas iespējas ir. Lastiņas kundze, vēlos atgādināt, ka arī jūs strādājat iedzīvotāju labā, kuri jums maksā algu. Ir nekorekti apgalvot, ka te kādu musinām. Mēs šurp atbraucām, lai meklētu problēmu risinājumu, nevis tās radītu," norādīja E.Helmanis, aicinot suntažniekus uz atkārtotu tikšanos 4.februārī.

Redakcijas piebilde. Suntažu pagasta pārvaldnieks A.Ronis informē, ka līdz 10.janvārim pagasta pārvaldē bija saņemti jau 16 mazdārziņu nomnieku iesniegumi ar lūgumu ļaut iegūt īpašumā no pašvaldības šobrīd nomātos zemes gabalus. Tas nozīmē, ka Svilānu ģimene vairs nav vienīgā, kurai rūp šis jautājums, un jācer, ka līdz februāra sākumam pašvaldības speciālistiem tomēr izdosies rast optimālākos risinājumus pagātnes kļūdu labošanā.