Tiekoties ar novada domes priekšsēdētāju, akcentē būtiskākās problēmas Ogresgalā

Palielināt attēlu

Tiekoties ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču, Ogresgala pagasta iedzīvotāji aktualizēja vairākas problēmas un lūdza pašvaldības vadības palīdzību to risināšanā.

Vēlas labāku satiksmi
Tikšanās laikā dominēja jautājums par sabiedrisko transportu. Vairāki pagasta iedzīvotāji ir neapmierināti ar autobusu kustības grafiku un lūdz pašvaldības palīdzību autobusu satiksmes uzlabošanā. Īpaši aktuāls ogresgaliešiem ir laika posms no pulksten 16 līdz 20, kad no Ogres uz Ogresgalu nav iespējams nokļūt. Sabiedrisko transportu pagasta iedzīvotāji izmanto, lai nokļūtu gan uz darbu, gan mācībām Ogrē un Rīgā un, protams, atpakaļ mājās. Iedzīvotāji ierosina pagarināt dažus pilsētas autobusu maršrutu reisus līdz Ogresgalam, lai cilvēki pēc darba vai mācībām varētu atgriezties mājās.
 
Kā zināms, sabiedriskā transporta jautājumi ir Rīgas plānošanas reģiona pārziņā, pašvaldība var tikai rosināt veikt sabiedriskā transporta kustības optimizēšanu, ne vairāk. E.Bartkevičs: "Pašvaldībai pat skolēnu pārvadāšanas maršrutu tīkls jāsaskaņo ar Satiksmes direkciju. Situācija ar sabiedrisko transportu visā valstī ir sarežģīta, jo Satiksmes ministrija mērķdotācijas samazina līdz minimumam, nerentablos maršrutus slēdz. Pašvaldības budžetā nav līdzekļu, ko varētu atvēlēt sabiedriskā transporta finansēšanai. Visus iedzīvotāju priekšlikumus un ierosinājumus saistībā ar pasažieru autobusu kustības nodrošināšanu pašvaldība iesniedz Rīgas plānošanas reģionam, nekas netiek atstāts bez ievērības un tālākas virzības, diemžēl mēs nevaram ietekmēt galīgo lēmumu. Ja valdības attieksme pasažieru pārvadājumu jomā nemainīsies, pašvaldībām acīmredzot būs jāmeklē alternatīvs risinājums, lai nodrošinātu savu iedzīvotāju mobilitāti."
 
Domes priekšsēdētājam nācās arī uzklausīt pārmetumus par SIA "Ogres autobuss" pakalpojumu kvalitāti, par autobusiem, kuros pasažieriem ziemā nākas salt, par autoostas darba laiku, par to, ka nav saskaņoti vilcienu un autobusu kustības grafiki.
 
Zemes lietošanas mērķi var mainīt, nodokli nepaaugstinās 
Par apbūves zemi nekustamā īpašuma nodoklis ir daudzkārt lielāks nekā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Kā rīkoties, lai zemes īpašnieks varētu mainīt zemes lietošanas mērķi?

To var darīt, ar iesniegumu vēršoties pašvaldībā – katram zemes īpašniekam individuāli, turklāt ogresgaliešiem nebūt nav jābrauc uz Ogri, lai to izdarītu – iesniegumu var iesniegt pagasta pārvaldē. Taču lietošanas mērķi var mainīt tikai neapbūvētiem zemes gabaliem. E.Bartkevičs: "Lietošanas mērķa maiņa iespējama tikai apbūvei paredzētiem, bet vēl neapbūvētiem zemes gabaliem. Ja, piemēram, uz apbūvei paredzētā zemes gabala1200m2 platībā ir uzbūvētas ēkas, tad mainīt lietošanas mērķi vairs nav iespējams, taču teritorijai, kas pārsniedz normatīvos noteiktā apbūves gabala lielumu, to var darīt."
 
Atbildot uz jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru nākamajā gadā, domes priekšsēdētājs skaidroja, ka novada pašvaldība neplāno nevienam paaugstināt šo nodokli.
 
Runājot par zemes izmatošanu, P.Pļavnieks atgādināja par zemes lietošanas tiesību izbeigšanos daudziem pagasta iedzīvotājiem un aicināja zemes gabalu lietotājus līdz janvārim sakārtot attiecības ar pašvaldību par zemes lietošanas tiesību atjaunošanu.

Simtlatnieku nodarbināšana, pārtikas pakas, atkritumu izbēršana 
Tikšanās laikā iedzīvotāji vērsa pašvaldības vadības uzmanību uz ilgstošo bezdarbnieku jeb simtlatnieku nodarbināšanu pagastā – ik dienu var redzēt, ka šie cilvēki patiesībā nemaz nestrādā, turklāt esot gadījumi, kad kāds no viņiem tirgo pārtikas pakas par diviem latiem gabalā. Par pārtikas paku tirgošanu pagasta pārvaldes vadītājs līdz šim gan neko nebija dzirdējis, savukārt par simtlatnieku nodarbināšanu skaidroja, ka ir darbi, kurus šie cilvēki veselības dēļ nevar veikt, turklāt ilgstošos bezdarbniekus darbā norīko Nodarbinātības Valsts aģentūra, pagasta pārvaldei nav nekādas izvēles. Savukārt Valde Gaile, ogresgaliete un novada domes deputāte, pauda savu viedokli saistībā ar simtlatnieku nodarbināšanu, uzsverot, ka šo cilvēku darbs ir jāvada un jākoordinē, un par to atbildīga ir pagasta pārvalde. V.Gaile atzina, ka strādājot ar simtlatniekiem Ogres Zilo kalnu dabas parkā, ir izdevies ļoti daudz paveikt.
 
E.Bartkevičs ļoti kritiski vērtē pašreizējās valdības politiku gan saistībā ar ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšanu darbos, gan sociālo pabalstu izmaksu. "Ir jābūt mehānismam, kas pašvaldībām ļautu arī maznodrošinātos un trūcīgos iesaistīt darbos, nevis dzīvot no sociālajiem pabalstiem. Diemžēl normatīvie akti mūsu valstī to neļauj darīt, pašvaldībās, kā teikt, rokas ir sasietas," skaidro domes priekšsēdētājs.
 
Sarunā ar pašvaldības vadītāju Ogresgala iedzīvotāji akcentēja arī atkritumu problēmu – izrādās, ka ir iedzīvotāji, kas savus atkritumus izber svešos atkritumu konteineros. Kāpēc privātmāju iedzīvotājiem nevar pieprasīt noslēgt līgumu par atkritumu izvešanu? E.Bartkevičs aicināja ogresgaliešus ziņot pašvaldības policijai par atkritumu izmešanu svešo konteineros vai arī atkritumu novietošanai neparedzētajās vietās. Priekšsēdētājs par labāko veidu atkritumu problēmas risināšanā tomēr uzskata jau vairākās valstīs ieviesto atkritumu nodevu, ko maksā visi iedzīvotāji.
 
Tikšanās reizē ogresgalieši domes priekšsēdētāja uzmanību vērsa arī uz citām problēmām, tostarp skolas stadiona drenāžu, demolēšanu bērnu rotaļlaukumā, trenažieru zāles izveidošanu, iespēju Ogresgala bērniem izmantot peldbaseinu u.c.
 
Ogresgaliete Daina Čalpa aicināja pagasta iedzīvotājus iesaistīties ar savām idejām projektu pieteikumu sagatavošanā, izmantot iespējas papildus pašvaldības finansējumam iegūt līdzekļus labu ieceru īstenošanai, jo, kā liecina līdzšinējā pieredze, novada dome vienmēr ir atbalstījusi projektu iniciatīvas un piešķīrusi projektu realizēšanai nepieciešamo līdzfinansējumu.