Kultūras forumā piedalās kultūras darbinieki no Ogres novada

Palielināt attēlu

Ceturtdien, 1.novembrī, VEF Kultūras pilī Rīgā notika kultūras forums "Kultūras centrs radošā Latvijā". Tajā piedalījās vairāk nekā 500 kultūras darbinieki no visas Latvijas, tostarp 12 no Ogres novada.

Foruma laikā kultūras darba vadītāji, pašvaldību vadītāji, kultūras augstskolu studenti un mācībspēki no visas Latvijas diskutēja par kultūras centru darbības aspektiem un šo centru lomu valsts attīstībā. Diskusiju tēmu lokā tādi jautājumi kā kultūras speciālistu kvalifikācija, tālākizglītības vajadzības un iespējas, sniegto pakalpojumu saturs kultūras centros, digitalizācijas perspektīvas, inovatīvu iespēju meklēšana jaunu mērķauditoriju iesaistīšanai u.c..
 
Foruma ievadā notika dokumentālās filmas "Kultūras centrs šodien un rīt" pirmizrāde un paneļdiskusija, savukārt otrajā daļā nozīmīgākie jautājumi tiks izskatīti un risināti, strādājot darba grupās.
 
Forumā piedalījās arī Ogres novada kultūras darba koordinatore Anita Ausjuka. "Ja bibliotēkas, mūzikas un mākslas skolas, muzeji ir akreditēti, tad kultūras namiem tas tā nav. Tādēļ ir ļoti daudz neskaidrību un jautājumu, kuri noteikti ir jāsakārto," norāda A. Ausjuka. "Šādos forumos kultūras darbinieki tiekas reizi gadā, pārrunā visus šos sāpīgos jautājumus. Diemžēl jāatzīst, ka ministru un valdības biežās maiņas dēļ mūsu vajadzības reti kad ir sadzirdētas un kultūrai bieži vien jāiztiek ar to, kas citiem palicis pāri."

A.Ausjuka uzskata, ka foruma ideja ir laba - tā ir iespēja ne tikai lemt par to, kā uzlabot kultūras dzīvi Latvijā, bet arī satikties kolēģiem un pārrunāt savstarpējās problēmas. "Mēs patiešām esam ļoti dažādi! Atšķirību nosaka ne tikai tas, kurā reģionā kultūras darbinieks strādā, bet arī piešķirtais finansējums, ar kuru jāizdzīvo, darba pienākumi, pasākumu daudzums un tā tālāk," situāciju raksturo A.Ausjuka. "Latvijā ir gan lieli kultūras centri, gan mazi lauku klubiņi. Ar kolēģiem nācām pie secinājuma, ka vajadzētu izveidot sistēmu, kultūras darbu strukturējot un sakārtojot pa līmeņiem. Tad būtu noteikts štatu saraksts, noteikts finansējums, algas, uzdevumi, funkcijas, kas nevar būt vienādi lielam kultūras centram un mazam klubiņam. Arī darba grupu prezentācijas parādīja, cik dažādas ir kultūras darbinieku vēlmes un prasības. Daudzviet Latvijā mazā kultūras iestādē kultūras darbinieks veic visus pienākumus – ir garderobists, kasieris, elektriķis, pasākumu organizators un tā tālāk. Arī kāda kolēģe no Latgales reģiona pastāstīja, ka visu laiku strādāja par Ls 20, tagad viņai ir alga Ls 100 un viņas iestādei finansējums kultūrai gadam – Ls 600. Tad kāds kultūras darba līmenis šajā vietā var būt?"

A.Ausjuka piebilst, ka foruma laikā diskusijas kolēģu vidū izraisījuši tādi jautājumi kā jaunu speciālistu iesaistīšanas kultūras darbā, nepieciešamība kultūras dzīvi organizēt arī ārpus Latvijas pilsētu centriem. "Protams, visam pamatā bija finanšu jautājumi. Kultūras ministre norādīja, ka kultūras darbinieki par maz raksta projektus un prasa finansējumu Kultūrkapitāla fondam, Eiropai. Tas nav tik vienkārši, jo visiem Eiropas projektiem vajadzīgs liels līdzfinansējums. Savukārt Kultūrkapitāla fonds maz atbalsta mazos tautas namus. Finansējums galvenokārt tiek piešķirts republikas nozīmes projektiem," zina teikt A. Ausjuka. Kāds foruma dalībniekiem atgādināja, ka pirms gadiem četriem forumā bija maz tādu kultūras darbinieku, kuru iestādē bija pieejami datori, tagad tā vairs nav problēma un tiek apspriestas vēlmes pēc projektiem, digitalizācijas.

Foruma laikā kultūras darbinieki noskatījās jauno dokumentālo filmu, gatavojoties šim forumam, kurā iekļauts stāsts un intervijas par Meņģeles tautas namu.

Noslēgumā foruma dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar novadu tautas tērpiem novadu tautas tērpu skatē, kas veidota  sadarbībā ar tautas tērpu centru "Senā klēts", TDA "Teiksma" un grupu "Dzelzs vilks".
 
Forumu rīkoja Kultūras ministrija, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs un Latvijas Kultūras centru asociācija.