Helovīns vai Visu Svēto dienas priekšvakars

Palielināt attēlu

Šovakar arī pie jūsu namdurvīm var atskanēt uzstājīgs klauvējiens: “Saldumus vai izjokosim!” Ar izjokošanu tā nu ir, kā ir, bet arī Latvijā iedzīvotāji zina, ka 31.oktobrī nelūgtus ciemiņus var sagaidīt, tāpēc laikus sagādājuši kādu našķi, lai godam tiktu vaļā no negaidītajiem nācējiem.

Ogres novada pašvaldības un izglītības pārvaldes pirmsskolas izglītības speciāliste, bērnudārza “Zelta sietiņš” vadītāja Inese Ādmine informē, ka “Zelta sietiņā” Helovīns ne gadskārtu svētkos, ne citādi atzīmējamo dienu sarakstā neietilpst.

Ja audzēknis uz grupiņu atnesis izdobtu ķirbi un ielicis vidū svecīti? “Neviens to neaizliedz – tās varbūt ir tradīcijas ģimenē, bet bērnudārzā šos svētkus nesvin,” tā Inese Ādmine. Bērnudārzos šajā laikā gatavojas Mārtiņdienas svinēšanai – mācās dziesmas, dzejoļus un ticējumus. 

Baiļu un baidīšanās pieredze arī ir neatņemama bērnības sastāvdaļa. To var izdzīvot, piemēram, stāstot spoku stāstus tumsā. Inese Ādmine uzskata, ka mūsdienās baiļu jau tā ir ļoti daudz, sākot no multiplikācijas filmās redzamā līdz jaunāko ziņu sižetiem televīzijā.

Sandra Grunte, Ogres novada pašvaldības un izglītības pārvaldes vadītāja, norāda, ka svētku svinēšana ir katras izglītības iestādes iekšējs lēmums. Helovīns vai Visu Svēto dienas priekšvakars kalendārā ir tajā nedēļā, kad izglītības iestādēs ir brīvlaiks – no 29.oktobra līdz 2.novembrim skolās ir Rudens brīvdienas.

Helovīns Latvijā ienācis nesen, galvenokārt no Amerikas. 31.oktobra vakarā bērni, retāk – pieaugušie, pārģērbjoties par spokiem, raganām vai citiem mošķiem, staigā no mājas uz māju, prasot saldumus. Tradīcijas pirmsākumi meklējami seno ķeltu un baltu ticējumos.

Romas Katoļu baznīca visā pasaulē 1.novembrī atzīmē Visu Svēto dienu, bet svinības draudzēs sākas 31.oktobra vakarā ar Visu svēto dienas vigīliju. 

Kristīgās un laicīgās tradīcijas, senie ticējumi – to ir daudz, ļaujot ikvienam atrast savējo.