Jautājums par lielveikala celtniecību Ogrē, Upes prospektā, joprojām atklāts 

Palielināt attēlu

Ogres novada domes 18.oktobra Tautsaimniecības komitejas sēdē atkārtoti tika skatīts jautājums par tirdzniecības centra būvniecību pļaviņā aiz Ogres Kultūras centra, kur atrodas arī politiski represēto piemiņas vieta. Deputātu vairākums nolēma atbalstīt Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka Egila Helmaņa ierosinājumu atlikt minētā jautājuma izskatīšanu līdz nākamajai Tautsaimniecības komitejas sēdei, jo ieceres virzītāji tā arī nav snieguši konkrētas atbildes uz iepriekš izvirzītajiem jautājumiem.

 
"OVV" jau rakstīja, ka 27.septembra Ogres novada domes sēdē, līdzīgi kā šīs nedēļas komiteju sēdē, deputātiem izskatīšanai tika piedāvāti divi lēmumprojekti – dot zaļo gaismu minētajai iecerei, vai arī atcelt 2006.gadā apstiprinātos saistošos noteikumus par detālplānojuma izstrādi tirdzniecības centra būvniecībai.

No ieceres virzītājiem tika gaidītas atbildes uz trim konkrētiem jautājumiem
27.septembra domes sēdē pēc E.Helmaņa ierosinājuma ar deputātu balsu vairākumu jautājums "Par grozījumu 15.06.2006. Ogres novada domes lēmumā "Par saistošo noteikumu Nr.64 "Detālais plānojums zemes gabaliem Ogrē, Brīvības ielā 15, Parka ielā 1C, Meža prospektā 2B, kā arī Pļavas ielas posmam no Ceriņu ielas līdz Upes prospektam, un Pļavas ielā Ogres novada, Ogres pilsētā" apstiprināšanu" tika izslēgts no izskatīšanas domes sēdē, aicinot ieceres virzītājus sniegt atbildes uz trim konkrētiem jautājumiem, kurus izvirzīja pēc E.Helmaņa iniciatīvas pieaicinātais pašvaldību pārraudzības jautājumos pieredzējušais jurists, Latvijas Universitātes pasniedzējs un doktorants Mg.iur. Artis Stucka. Proti, tika nolemts no Iritas Kārkliņas un Sergeja Grekova papildus pieprasīt apliecinājumu par nodibinātajām un plānotajām saistībām un darījumiem starp zemes īpašniekiem un tirdzniecības centra RIMI projekta attīstītāju un/vai būvētāju Ogrē, Upes prospektā 14, kā arī pieprasīt projekta realizācijas finanšu un izpildes termiņu garantijas, norādot projekta realizācijas līdzekļu avotus. Deputātus interesēja arī, kādā apmērā finanšu līdzekļi ir ieguldīti attiecīgajā objektā līdz šim un kādi ir šo finanšu līdzekļu avoti.

Aizbildinās ar komercnoslēpumu
18.oktobra Tautsaimniecības komitejas sēdē pašvaldības juriste Antra Lastiņa klātesošos iepazīstināja ar I.Kārkliņas un S.Grekova sniegtajām atbildēm uz minētajiem jautājumiem. Ieceres virzītāji savā 16.oktobra vēstulē skaidro, ka starp viņiem un SIA "PLESKO REAL ESTATE" ir noslēgts līgums par strīdus zemes gabala pirkumu, atbilstoši kuram minētais SIA apņemas realizēt tirdzniecības centra būvniecību, Parka ielas daļas izbūvi un teritorijas labiekārtošanu, kā to paredz detālplānojums. Projekta virzītāji norāda, ka pirkuma darījums pagaidām nav noticis, tādēļ, ka SIA nav ieguvusi no pašvaldības viennozīmīgu apstiprinājumu tam, ka zemes gabalā paredzēta tirdzniecības centra būvniecība. Zemes īpašnieki norāda, ka ar SIA noslēgtais līgums ir komercnoslēpums, kura izpaušana trešajām pusēm nav atļauta. Atbildot uz otru pašvaldības izvirzīto jautājumu, I.Kārkliņa un S.Grekovs skaidro, ka strīdus detālplānojuma realizāciju apņēmusies veikt SIA "PLESKO REAL ESTATE", kura ir "Rimi" uzņēmumu grupas kompānija, un tās rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi, par ko varot pārliecināties, iepazīstoties ar uzņēmuma finanšu pārskatu. Kas attiecas uz jau veiktajiem ieguldījumiem, projekta virzītāji neuzskata par nepieciešamu sniegt informāciju domei, atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 9. un 60.pantu.

Lai piešķirtu uzticības kredītu, ar skaistiem vārdiem vien nepietiek
Lai gan pašvaldības juriste uz E.Helmaņa jautājumu, vai, viņasprāt, minētās atbildes ir pietiekamas, lai lemtu tālāk par tirdzniecības centra būvniecību, atbildēja apstiprinoši, vairumam deputātu šāda pārliecība tomēr neradās. 18.oktobra Tautsaimniecības komitejas sēdē pieaicinātais jurists A.Stucka norādīja, ka, viņaprāt, ieceres virzītāji tā arī nav snieguši atbildes uz viņiem izvirzītajiem jautājumiem. Proti, uzņēmēji atsaucas uz komercnoslēpumu, taču pašvaldībai ir svarīgi saprast, kāds bijis līdzšinējais uzņēmuma ieguldījums projekta realizācijā, un gūt pārliecību, vai šo projektu izdosies realizēt līdz galam. "Minētās informācijas pieprasīšana nav nekas īpašs vai jauns, jo šādus dokumentus pieprasa jebkura kredītiestāde, lai piešķirtu uzņēmumam kredītu biznesa projekta īstenošanai. Šajā gadījumā pašvaldība pēc būtības piešķir zināmu uzticības kredītu privātpersonām, kas vienreiz jau ir pievīlušas," norādīja A.Stucka, piebilstot, ka, viņaprāt, privātpersonas atbildes pēc būtības tā arī nav sniegušas.

Ivars Kaļķis jurista apgalvojumus dēvē par meliem
Tautsaimniecības komitejas sēdē piedalījās arī I.Kārkliņas un S.Grekova jurists Sergejs Rudāns, kurš daiļrunīgi centās deputātus pārliecināt tomēr pieņemt zemes īpašniekiem labvēlīgu lēmumu, norādot, ka arī Latvijas politiski represēto kluba priekšsēdētājs Gunārs Resnais informējis, ka politiski represētie mainījuši savu nostāju un vairs neiebilst pret minētā objekta būvniecību līdzās represēto piemiņas vietai. Ogres politiski represēto kluba valdes loceklis Edmunds Būmanis norādīja, ka viņa rīcībā nav informācijas par šādu nostājas maiņu, savukārt Ogres politiski represēto kluba priekšsēdētājs un Ogres Goda pilsonis Ivars Kaļķis, kurš domes sēdes laikā sazinājās ar G.Resno, izteicās vēl skarbāk, norādot, ka ieceres realizētāju jurista apgalvojumi ir klaji meli. S.Rudāns operēja arī ar «Rimi» veikto iedzīvotāju atauju, no kuras izriet, ka būvniecības ieceri atbalsta lielākā daļa ogrēniešu. Savukārt "OVV" žurnālists Ritvars Raits iepazīstināja ar saviem aizvadītajā nedēļā Ogrē notikušā gadatirgus laikā veiktajiem iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, kas ir diametrāli pretēji tiem, ko prezentē "Rimi".

Nav nekādu garantiju
Diskusijā iesaistījās arī Ogres Kultūras centra direktore Ligita Zadvinska, kura norādīja, ka viņu kā iestādes vadītāju un deputāti uztrauc jautājums par ūdens hidrantu, kurš ieceres realizācijas sākumā tika demontēts, un, pārtraucot līgumu ar uzņēmējiem, Kultūras centrs tā arī var palikt bez savas ūdens ņemšanas vietas. Atbildot uz minēto repliku, deputāte Ilga Vecziediņa trāpīgi uzdeva retorisku pretjautājumu, kas izsauca smieklu šalti: "Un kur tad Zadvinskas kundze bija iepriekšējos sešus gadus, ja nezināja, ka viņai nav krāna?" I.Vecziediņa piebilda, ka, viņasprāt, ja reiz dome sešus gadus neredzēja, ka nekas nav izdarīts, un nelauza minēto līgumu, tad acīm redzot, atbildība jāprasa no tiem, kas "ievārīja šo putru", nevis deputātiem, kuri ar to tagad vēlas tikt galā. E.Helmanis piekrita kolēģes teiktajam, norādot, ka ir svarīgi sekot tam, kā tiek pildīti agrāk pieņemtie lēmumi, piebilstot, ka projekta virzītāju šā brīža apliecinājumi nedod nekādas garantijas, ka šoreiz projekts tiks realizēts līdz galam.

Pašvaldībai ir saistības ar privātpersonām, nevis "Rimi"
"Mēs varbūt iepriekšējās reizēs neprasījām tāmes, jo mums nebija tādas prakses, ka netiek pildīti līguma nosacījumi, bet tagad šāda prakse ir. Ir vēl citi objekti, kur noticējām uzņēmēju vārdiem un tikām maldināti. Jāņem vērā arī, ka pagājuši seši gadi un situācija ir mainījusies. Ja būtu tāme, pašvaldība varbūt varētu lemt par iespēju šo zemi atpirkt pilsētas vajadzībām," sacīja D.Širovs. Runājot par uzticēšanos vai neuzticēšanos ieceres realizētājiem, E.Bartkevičs klātesošajiem retoriski vaicāja, vai viņi kaut kur ir redzējuši nepabeigtu "Rimi". E.Helmanis norādīja, ka pašvaldībai ir saistības ar divām privātpersonām, kas jau iepriekš ir pievīlušas, nevis SIA "PLESKO REAL ESTATE" vai "Rimi", tieši tāpēc arī nepieciešama papildus informācija. "Ja mēs pieņemam lēmumu, tam ir jābūt balstītam uz kaut kādas informācijas bāzes, jo mums būs jākontrolē arī šā lēmuma izpilde," sacīja E.Helmanis. Kolēģim piekrīt arī deputāts Māris Siliņš, kurš norādīja, ka viņu ir ne vien izbrīnījusi, bet pat aizskārusi ieceres virzītāju augstprātība, kuri neuzskata par vajadzīgu sniegt deputātiem atbildi uz jautājumu, kādi tad bijuši līdz šim veiktiem uzņēmēju ieguldījumi ieceres realizācijā.

Pēc ilgām un spraigām diskusijām deputātu vairākums nolēma minētā jautājuma izskatīšanu atlikt līdz nākamajai tautsaimniecības komitejas sēdei, pieprasot ieceres virzītājus tomēr sniegt konkrētas atbildes uz iepriekš izvirzītajiem jautājumiem, lai pašvaldībai būtu iespēja pieņemt tiesisku lēmumu.