Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji dilemmas priekšā: pieslēgs apkuri mājām ar parādiem vai nepieslēgs? 

Vairāk attēlu galerijā

Piektdien Ogres novada kultūras centra mazajā zālē notika gadskārtējā p/a "Mālkalne" un mājas vecāko sapulce, kuras laikā tika izsniegtas māju tāmes 2013. gadam un bija iespēja tikties ar aģentūras speciālistiem. Kopā pulcēšanās reizē tika sumināti arī skaistāko pagalmu un balkonu īpašnieki.

Klātesošos uzrunāja PA "Mālkalne” direktors Aigars Roze, tehniskais direktors Alberts Vilcāns, remontu – celtniecības iecirkņa vadītāja Valentīna Sviķkalne, kā arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.

Lai arī PA "Mālkalne” direktors A.Roze māju vecākajiem atgādināja, ka pašvaldības aģentūrai visai plašs veicamo darbu loks – tā ražo ūdeni, siltumu un nodarbojas arī ar notekūdeņu attīrīšanu, tomēr vislielāko interesi izraisīja tieši namu apsaimniekošanas problēmas. Ogrē tikai dažas no mājām apsaimnieko paši iedzīvotāji, bet pārējās – "Mālkalne".

Nemaksātāji var palikt bez siltuma
Apkures sezonas uzsākšana – visaktuālākā problēma, ko pieminēja vai katrs runātājs. Par šķērsli tās uzsākšanai kalpo nesamērīgi lielā parādu nasta – ap 900 000 latu -, ko vēl aizvien nav nomaksājuši ogrēnieši. "Ne tikai par siltumu, bet par visiem komunālajiem maksājumiem,” precizē A.Roze.

"Priecē, ka apkures problēma ir satraukusi visus, bet vēl vairāk priecētu tas, ka šis satraukums izpaustos visu gadu, nevis tikai tuvojoties apkures sezonai, kad gaidāma siltuma pieslēgšana vai nepieslēgšana," uzsver A.Roze.

PA "Mālkalne” direktors brīdina, ka to māju iedzīvotāji, kuriem vidēji gadā pēc patērētā siltuma, ir uzkrājies parāds par diviem mēnešiem un vairāk, šoziem var palikt bez apkures. Tajā pašā laikā paliek neatbildēts jautājums, ko darīt ar iedzīvotājiem, kuriem parādu nav. Nevar nepiekrist arī Rozem, kurs retoriski atjautā pretim: "Ko darīt mums ("Mālkalnei”), ja ik pēc noteikta perioda jānorēķinās ar "Latvijas gāzi” par patērēto kurināmo?”

Mājās auksts, sienas pelē
Arī PA "Mālkalne” Remontu un celtniecības iecirkņa vadītāja Valentīna Sviķkalne aicināja māju vecākos aprunāties ar iedzīvotājiem, kuriem ir pārāk lieli parādi, lai tomēr viņi cenšas tos nomaksāt. "Ja mājas nesāk savlaicīgi apkurināt, dzīvokļos rodas pelējums,” norāda V.Sviķkalne. Šajās dienās vien saņemti trīs iesniegumi no iedzīvotājiem, kuri informējuši par šo problēmu. Vēlāk no pelējuma dzīvoklī atbrīvoties ir ļoti problemātiski, atzīst speciāliste.

Svarīgi pareizi nosiltināt mājas ne tikai no ārpuses
Viena no iespējām, kā samazināt siltuma zudumus un līdz ar to arī rēķinus par patērēto siltumu, ir māju siltināšana. Ar pašvaldības atbalstu Ogrē jau septiņus gadus tiek siltinātas daudzdzīvokļu mājas. Šogad pieteikušās vēl trīs mājas.

"Viss ir atkarīgs no finanšu iespējam un no tiem resursiem, kas mums ir pieejami. Pēc pašreizējām prognozēm ieņēmumi nākamgad saglabāsies pašreizējā līmenī. Tas nozīmē, ka programmas, kas šobrīd uzsāktas, turpināsim. Tās trīs mājas, kuras pieteikušās, saņems programmas atbalstu siltināšanas programmas realizācijai,” norāda E.Bartkevičs.

"Svarīgi mājas pareizi nosiltināt arī no iekšpuses. Ja kāds vēlas noskaidrot, kā to izdarīt un ar iespējami mazākām izmaksām, "Mālkalne” speciālisti jūs uzklausīs un sniegs nepieciešamās konsultācijas," informē V.Sviķkalne.

Speciāliste pateicas par izpratni māju vecākajiem, kuri apzinās, ka pagājušā gadsimta 60. – 80. gados būvētas mājas ir nolietojušās un primārais ir glābt to galvenās konstrukcijas  - jumtus, sienas un pamatus.

"Šogad daudzās mājās bija plānota pamatu renovācija. Vienojoties ar māju vecākajiem, nonācām pie ļoti pareiza secinājuma – nevar tikai atjaunot apmali, ir jārenovē visi pamati. Nosiltinot visus pamatus, arī pirmo stāvu iedzīvotājiem ir daudz komfortablāki dzīves apstākļi. Norunājām ar māju vecākiem, ka var nebūvēt visus, kaut vai daļu, jo daudzas mājās cīnās ar to, ka pagrabā ieplūst ūdens,” stāsta V.Sviķkalne.

Pat ja izravēs visas puķes, mašīnām vietas nepietiks
Māju vecāko sapulcē asas diskusijas izraisīja autostāvvietu nepietiekamība daudzdzīvokļu māju pagalmos, Skolas ielā 17 pat vispār tādas neesot.

Izmantojot pašvaldības policijas pārstāvja klātbūtni, māju vecākie pieprasīja biežāku kontroli un sodus, ierosinot pat evakuēt svešinieku automašīnas, kas bez nepieciešamās atļaujas novietotas stāvvietā. Pašvaldības policijas pārstāvis skaidroja, ka uz notikuma vietu policija izbrauc tikai pēc mājas vecākā izsaukuma un viņu kompetencē nav tiesību evakuēt  bez atļaujas  novietotas automašīnas. Arī tad, ja automašīna svešajā pagalmā stāv četras diennaktis pēc kārtas, sodu var uzlikt tikai vienu reizi.

Daudzas mājas izteikušas vēlēšanos paplašināt autostāvvietas.

"Auto stāvvietu paplašināšana nav nemaz tik vienkāršs process kaut vai par vienu vai diviem metriem uz vienu vai otru pusi. Tur ir iesaistīti ūdensvada un kanalizācijas tīkli, arī pašu iedzīvotāju viedoklis nav viennozīmīgs – vieni vēlas paplašināt, citi savukārt protestē un grib veidot zaļo zonu. Mēs esam pieņēmuši lēmumu, kas jau stājies spēkā. Ja kādas mājas iedzīvotāji vēlas paplašināt autostāvvietu pie savas mājas, vispirms prasīsim 51% dzīvokļu īpašnieku saskaņojumu, nākamajā gadā taisīsim projektu, un tikai tad sekos remontdarbi, un tiks paplašināta autostāvvieta,” norāda A.Roze.

Arī Sviķkalne piebilst, ka autostāvvietas paplašināšanai nepieciešams projekts.

PA "Mālkalne” tehniskais direktors Alberts Vilcāns uzskata, ka autostāvvietu paplašināšana problēmu neatrisinās: "Ja pat nozāģētu visus kokus, izravētu visas puķes, nolikvidētu zāli un pārvērstu visus pagalmus par asfaltētiem laukumiem, tik un tā visiem automašīnas nebūtu kur nolikt. Labākajā gadījumā tikai radīsies dažas papildvietas. Saglabājiet līdzsvaru starp dabu un vajadzību nolikt mašīnu."

Par ielu un arī pagalmu labiekārtošanu saņemta arī kāda pozitīva ziņa – ar pašvaldības atbalstu iegādāta tehnika aptuveni 50 000 latu apmērā, ar kuras palīdzību varēs pārstrādāt veco asfaltu un aizlāpīt jau visiem apnikušās bedrītes.