Tīnūžu kauju pārgājiens noslēdzas ar jestru piedzīvojumu karjerā (FOTO+video)

Vairāk attēlu galerijā

Piektdienas saulainais rīts sākās ar ļoti interesantas un aizraujošas idejas īstenošanu – Ogres un Ikšķiles novada skolēni devās pārgājienā,lai speciāli izveidotā maršruta laikā uzzinātu latviešu strēlnieku likteņus Tīnūžu apkaimē notikušajās kaujās.

Pasākumu ar svinīgu uzrunu atklāja Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, Ikšķiles mērs Indulis Trapiņš, Ikšķiles novada kultūras mantojuma centra "Tīnūžu muiža" vadītājs Kaspars Špēlis.

"Mēs, protams, kā gan pašvaldība, gan Latvijas iedzīvotāji gribam saglabāt mūsu vēsturi, kas ir diezgan sarežģīta. Šeit (Tīnūžos – O.V.) mēs lepojamies ar tiem notikumiem pagājušā gadsimta sākumā, kas notika Ikšķiles novada teritorijā – Nāves sala un kauja pie Mazās Juglas. Latviešu karavīri toreiz noteikti ticēja, ka būs Latvijas valsts, un pie Mazās juglas bija uzdevums aizkavēt vācu armijas karaspēku, kas arī izdevās. Ikšķiles novadā ir vairākas apbedījuma vietas, kur apglabāti latviešu strēlnieki. Šodien tiek organizēts fantastisks pasākums, kur jūs, jaunieši, varēsiet apskatīt un uzzināt visu, kas saistīts ar minētajiem notikumiem Ikšķiles novadā. Ir ļoti patīkami, ka ir tik daudz jauniešu, kam tas interesē, jo jūs esiet mūsu nākotne," savā uzrunā stāsta Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.

"Prieks jūs redzēt tik kuplā skaitā," savu sakāmo iesāk Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Patriotiskās un militārās tuvcīņas skolas vadītājs Egils Helmanis: "Četrus gadus atpakaļ nebija vēl Ikšķiles novada kultūras mantojuma centra , nebija šī pārgājiena ideja. Kopā ar Ikšķiles un Ogres pašvaldību, kopā ar Ikšķiles un Ogres tūrisma attīstības aģentūru, "Tīnūžu muižu" un tuvcīņas skolu ir izdevies iemūžināt vēsturiskās atmiņas, ko aplūkosim pārgājiena laikā".

E.Helmanis vērsa klātesošo skolēnu uzmanību ne tikai vēstures saglabāšanai, bet arī nākotnes plānu kaldināšanai. "Jums noteikti katram būs savas dzīves gaitas, noteikti dosieties uz ārzemēm. Ir jābrauc, ir jāapskata pasaule, ir jāmācās un jāgūst pieredze, beta ar domu atgriezties šeit un realizēt to šeit. Pārgājiena laikā vēlos, lai jūs novērtētu un saprastu, cik mums šī zeme ir dārga," E.Helmanis vēl piebilst, ka lielu ieguldījumu ideju realizēšanā devis novada pētnieks Jānis Hartmanis.

Ikšķiles novada kultūras mantojuma centra "Tīnūžu muiža" vadītājs Kaspars Špēlis neslēpa prieku par brango jauniešu pulku un aicināja izbaudīt pārgājienu, jo tas ir forši.

Izturīgākie paliek līdz beigām
Aptuveni 12 kilometru garā maršruta beidzamais pieturas punkts izraisīja vislielāko Ikšķiles un Ogres novada skolēnu interesi, proti, Kaparāmura karjerā zinātkāros bērnus un jauniešus sagaidīja zemessargi. Uzmanību piesaistīja gan ieroči, gan sapieru inventārs, kā arī visurgājējs uz kāpurķēdēm.

Pārgājiena iniciatori un organiztori – visi kā viens uzskatīja, ka šis pasākums noteikti uzrunāja jauniešus un daļa no stāstītā paliks skolēnu atmiņā. Ikšķiles novada domes deputāts Valentīns Špēlis vēl piebilda, ka nākamreiz vajadzētu šo visu padarīt reālāku, piemēram, no tālienes atskanētu lielgabala zalve un pārgājiena dalībniekiem liktu gulties zemē. Tas noteikti uzjundītu emocijas un adrenalīnu.

Tomēr viens no galvenajiem uzdevumiem bija ne tikai bērnu izglītošana, bet arī inormatīvo plākšņu atklāšana, kas turpmāk kalpos kā izziņas materiāls vietējiem iedzīvotājiem un citu Latvijas pilsētu vai ārvalstu viesiem.

Kaujas pie Mazās Juglas upes
Ikšķiles vārds Pirmā pasaules kara laikā izskan saistībā ar diviem notikumiem – Ikšķiles priekštilta nocietinājumiem (Nāves sala) un kaujām pie Mazās Juglas upes.

1917. gadā 1. septembra rītausmā Vācijas impērijas armija uzsāka uzbrukumu iepretim Ikšķilei ar mērķi ieņemt Rīgu un saņemt gūstā Krievijas 12. armiju. Ar spēcīgu artilērijas atbalstu vācu vienības izsita Krievijas armijas karavīru daļas no Ikšķiles pozīcijām, kas savukārt ļāva Vācijas armijas karavīriem pa trim pontonu tiltiem šķērsot Daugavas upi.

1. septembra pēcpusdienā vācu izlases vienības sasniedza Mazās Juglas upes apkārtni pie Tīnūžiem, kur tām negaidīti ceļu aizšķērsoja no rezerves steigā atsauktā 8000 vīru lielā 2. latviešu strēlnieku brigāde, kura ieņēma pozīcijas gar Mazās Juglas upi. Latviešu strēlniekiem tika pavēlēts aizkavēt vācu karavīrus, līdz visa 200 000 vīru lielā Krievijas 12. armija izies no aplenkuma, nenokļūstot vācu gūstā. Latviešu strēlnieki savu uzdevumu izpildīja pilnībā, diennakti cīnoties pret gandrīz desmitkārtīgu vācu pārspēku. Kauja pie Mazās Juglas upes bija viena no traģiskākajām un reizē viena no leģendārākajām Latvijas vēstures lapaspusēm.