Top filma par Ogres trikotāžas kombināta vēsturi, būs arī grāmata 
Vairāk attēlu galerijāCeturtdien, 13.septembrī, Ogres Centrālajā bibliotēkā atcerēties Ogres trikotāžas kombināta vēsturi aicināja žurnāliste Natālija Ketnere. Ogres novada pašvaldības projektu konkursā "Veidojam vidi ap mums" izveidota filma – vēl nepieciešams laiks, lai to pilnībā pabeigtu – un fotogalerijā apskatāmas ap 300 fotogrāfiju.
Klātesošie, noskatoties apmēram pusstundu garo filmu un pēc tās daloties savās atmiņās par darbu Ogres trikotāžas kombinātā, neslēpa rūgtumu par to, ka daļa no kādreizējiem sasniegumiem ir aizmirsti. Ir aizmirsti arī kādreizējie Ogres trikotāžas kombināta vadītāji, nemaz nerunājot par celtniekiem vai ierindas darbiniekiem. Aizmirsta arī kādreizējā partijas rajona komitejas 1.sekretāre Zinaīda Resne, kas Ogres attīstībā paveikusi daudz vairāk nekā amats to pieļāvis. Filma un fotogrāfijas palīdz atcerēties, kā viss tapa, kāda bija pirmā saražotā produkcija, kāda bija mode agrāk un kā tā laika gaitā mainījās.
Pārrunāti tika arī strādājošo darba apstākļi. Vai nu jaunība vainīga, vai gaisa temperatūra cehos, bet vecākā gadagājuma ļaudis neatcerējās, ka darbavietā būtu bijis aukstuma dēļ jātuntuļojas.
Natālija Ketnere iecerējusi materiālus par Ogres trikotāžas kombināta vēsturi apkopot arī grāmatā. Pēc žurnālistes teiktā – tas varētu prasīt apmēram pusgadu. Sākotnēji grāmata būšot krievu valodā, pēc tam to iztulkošot latviski.
Apkopoto bilžu galeriju var apskatīt ŠEIT.
2012. gada 14. septembrī, 08:00, Aktualitātes
Anita Zeiliņa
Jaunākie komentāri
Paskatoties bildēs, atcerējos kombināta cehu smaržu... Un kafejnīcu cepumu garšu:) Strādāju vidusskolas laikā tur vienu vasaru (arī nakts maiņās). Joprojām atmiņā tas, ka strādāju pie gatavās produkcijas pakošanas, un mani pieredzējušās darbinieces samācīja - ja gatavās produkcijas pakā trūkst viena vai dažu noteikta izstrādājuma (bikšu, džemperu utt.) izmēra, tu, piem., 52. izmēra apģērbiem pieliec klāt 46. vai citu izmēru (nomainot etiķetes). Galvenais bija sapakot to 10 gabalu paku. Kopš tā laika vienmēr ar piesardzību esmu skatījusies uz izmēru etiķetēm:)
Sasniegumi, sasniegumi, bet atceramies arī to, ka reāli vairs atstāt ārdurvju atslēgu zem kājslauķa, kā to varēja droši darīt vismaz līdz 1957. gadam, nedrīkstēja, jo tika uz šejieni atvesti līdz ar strādniekiem ieceļotājiem- netikumi un citas klapatas, diemžēl....
Atkal jau mazais, zaļais priekšā.