Privātā iniciatīva var kļūt par labu piemēru valstiskai audzināšanai

Palielināt attēlu

Otrdien, 4.septembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomitejas sēdē Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas dibinātājs Egils Helmanis komisijas pārstāvjus iepazīstināja ar skolas darbību, problēmām un nākotnes plāniem. Klātesošie atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto un atzina, ka šāda pieredze un privāta iniciatīva varētu kalpot par labu pamatu valstiskās audzināšanas iedzīvināšanai mācību iestādēs.

"Šis ir viens no pozitīviem piemēriem, kad ar patriotisko audzināšanu cilvēki nodarbojas brīvprātīgi, pēc savas personīgās iniciatīvas," atklājot sēdi, sacīja tās vadītājs Raivis Dzintars ("VL – TB/LNNK").

E.Helmanis klātesošajiem piedāvāja noskatīties nelielu, pirms četriem gadiem uzņemtu videofilmu, kas sniedz ieskatu Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas aktivitātēs, akcentējot galvenās vērtības, kas ir skolas darbības pamatā. Proti, patriotiskā audzināšana var izpausties ne vien vārdos, bet reālos darbos, ko apliecināja arī paši filmas varoņi, kas no spurainiem, bieži vien uz likumpārkāpuma robežas balansējošiem pusaudžiem izauguši par skolas instruktoriem, atraduši savu vietu dzīvē, spējot no pelavām atsijāt tās patiesās vērtības, kas jāceļ godā un kas ir mūsu valsts pamatā.

Skolas mērķis – vienot, nevis šķelt
"Mūsu skola dibināta 1993.gadā ar domu sākt nodarboties ar jauniešiem un riska grupas pusaudžiem. Lēnā garā darbojoties, sapratām, ka patriotiskā audzināšana ir ļoti svarīga un tieši uz to būtu jāliek uzsvars. Ļoti daudzi jauni cilvēki brauc projām no Latvijas, jo viņus šeit vairs nekas nesaista. Viņi paliek ārzemēs, kur strādā un arī dzīvo. Ir būtiski, lai jaunieši izprastu mūsu valsts vēsturi, apzinātos savas saknes un to, ka mūsu brīvība izkarota ar senču asinīm," sacīja E.Helmanis.

Kopš videofilmas uzņemšanas aizritējuši četri gadi, un E. Helmanis klātesošos iepazīstināja arī ar Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas nākotnes vīzijām un nozīmīgākajām pēdējo gadu aktivitātēm.  Skolai ir labiekārtota sporta zāle, kur jaunieši bez maksas var regulāri piedalīties nodarbībās. Tiem, kas iesaistās ar sirdi un dvēseli, nav vaļas un, pats svarīgākais, vairs nav vēlmes nodoties dažādiem netikumiem. Mācības notiek latviešu valodā, bet laipni tiek gaidīti dažādu tautību bērni, jo, kā norādīja E.Helmanis, skolas mērķis ir vienot, nevis šķelt. Ar jauniešiem strādā četri instruktori, kuriem ir augstākā izglītība, turklāt trim no viņiem – pedagoģiskā. "Mums nesen pievienojās treneris Igors Viktorovs, kurš savulaik sagatavojis ne vienu vien boksa čempionu. I.Viktorovs, tāpat kā citi instruktori, piemēram, Jānis Kušķis, kurš septiņus gadus vadījis speciālo uzdevumu vienību, skolas audzēkņiem savu pieredzi nodod bez maksas," stāsta E.Helmais, kurš pats ir augstas klases militārās tuvcīņas speciālists un filipīniešu cīņas mākslas pratējs.

Skolas audzēkņi sevi var attīstīt ne vien fiziski, bet arī garīgi, iesaistoties pārgājienos pa vēsturiskām vietām un sakopšanas talkās. "Pērn Birzgales mežā atradām pamestus 1.pasaules kara kapus, kur apbedīti gan vācu, gan krievu, gan latviešu karavīri. Mēs šos kapus sakopām, jo, kā mēdz teikt, ar mirušajiem nekaro un viņu piemiņa jātur godā, neatkarīgi no tā, kādas armijas rindās viņi karojuši. 2008.gadā par saviem līdzekļiem atklājām divus pieminekļus – vienu Ogres Brāļu kapos, kas tapis pēc Eižena Laubes projekta, un otru – piemiņas plāksni Ogrē, Daugavas krastā, vietā, kur cīņā devās latviešu strēlnieku izlūkvada karavīri, kas gāja bojā. Ogres novadā esam izgatavojuši un svinīgi atklājuši arī piemiņas plāksni pie ģenerāļa Rūdolfa Bangerska dzimtajām mājām," stāsta E.Helmanis.

Atklās planšetes par Mazās Juglas kauju norisi
Saeimas deputāti ar patiesu interesi noklausījās arī E.Helmaņa stāstījumu par aizkustinošo akciju, kurā iesaistījās Ogres 1.vidusskolas audzēkņi, ziedojot kancelejas preces afgāņu bērniem, kam visvienkāršākā pildspalva ir liels dārgums. "OVV" jau rakstīja, ka minētā akcija vainagojās ar Afganistānas bērnu zīmējumu izstādes atklāšanu Latvijas Ārlietu ministrijā un vēlāk arī Ogres 1.vidusskolā, kad šeit viesojās Afganistānas Farjabas provinces Meimanas pilsētas mērs. Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas pārstāvji regulāri viesojas mācību iestādēs, kur stāsta par mūsu karavīriem Afganistānā un viņu misiju. Lai gūtu patiesāku priekšstatu par šajā valstī notiekošo, sadarbībā ar žurnālistu Sandiju Semjonovu skolēniem ir iespēja noskatīties arī videofilmas. Ogres pilsētas skolu audzēkņiem bija iespēja tikties arī ar Raivi Dzintaru un Nilu Ušakovu ("SC", Rīgas mērs), lai pārrunātu attieksmi pret tik nozīmīgiem vēsturiskiem datumiem kā 16.marts un 9.maijs, bet ik gadu 11.novembrī Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas audzēkņi dodas lāpu gājienā. Skolas dibinātāji izmanto ikvienu iespēju, lai rosinātu jauniešus domāt par patriotismu un veicinātu šī jēdziena izpratni, pat pieaicinot populārus Rīgas "Dinamo" hokejistus. "Mūsu tuvākie plāni saistās ar 21.septembri, kad dosimies pārgājienā un, piedaloties vēsturniekiem, svinīgi tiks atklātas piecas planšetes par Mazās Juglas kauju norisi. Savukārt 25.oktobrī plānots doties vizītē uz Afganistānu, lai turp nogādātu Ogres 1.vidusskolas skolēnu zīmējumu izstādi un Meimanas skolai dāvātu divus datorus," stāsta E.Helmanis.

Par savu iniciatīvu vēl jāpiemaksā
Sēdes dalībnieki ar patiesu interesi noklausījās E.Helmaņa stāstīto un uzdeva virkni jautājumu, piemēram, kur skola ņem līdzekļus piemiņas vietu atklāšanai, kas nebūt nav lēti. "Mums nav nekāda atbalsta ne no valsts, ne pašvaldības, tā pilnībā ir mūsu privāta iniciatīva un pašu finansiālie resursi vai sponsoru ziedojumi. Paldies Aizsardzības ministrijai, kas bez maksas Afganistānā nogādāja humānās palīdzības kravu. Tas ir tikai normāli, ja valstīs ir militārā misija un tai līdzās arī civilā misija, jo tā veido vietējo attieksmi pret mūsu karavīriem. Mums ir arī sadarbība ar Ārlietu ministriju, bet naudas ir tik, cik ir," saka E.Helmanis, ne bez rūgtuma atzīstot, ka dažkārt nākas saskarties arī ar absurdām situācijām. "Kā jau minēju, mēs paši no saviem privātajiem līdzekļiem finansējam visus izdevumus, kas saistīti ar skolas aktivitātēm. Vēloties uzlabot skolas aprīkojumu, atradām dāvinātājus, kas jauniešu vajadzībām gatavi ziedot ringu un citu aprīkojumu, mūsu treniņu zāli padarot par vienu no modernākajām Latvijā. Šim projektam esam ziedojuši ne mazums sava brīvā laika. Taču, lai varētu šo ziedojumu nogādāt Latvijā, jāsedz prāva muitas nodeva, turklāt pat par kravas pārvadājumiem starp Amerikas pilsētām. Uz šo sēdi neesmu nācis kā lūdzējs. Mēs no valsts nevienā brīdī neesam prasījuši naudu vai izvirzījuši kādus nosacījumus. Mēs darbojamies teju vai 20 gadus un to arī turpināsim darīt, tomēr šķiet netaisni un nepareizi, ka mums par savu iniciatīvu un ieguldīto darbu pašiem vēl jāpiemaksā," sacīja E.Helmanis.

Sēdes dalībnieki piekrita, ka šis ir jautājums, par kuru būtu nopietni jāaizdomājas valstiskā līmenī un tas varētu būt šīs sanāksmes racionālais pienesums. Savukārt R.Dzintars norādīja, ka Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas pieredze būtu labs pamats Valstiskās audzināšanas programmas izstrādei, kuru, piesaistot vēl citus resursus, varētu eksperimentālā kārtā piedāvāt mācību iestādēm, bet tas, protams, nav vienā tikšanās reizē atrisināms jautājums.