Atkārtoti lems par pļaviņas apbūves plāniem Ogres centrā

Palielināt attēlu

Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) novada domi aicina, „risinot pilsētas attīstības jautājumus, saglabāt cieņu pret pagātni”.

Ogres novada domes Tautsaimniecības komitejas 23. augusta sēdes darba kārtībā iekļauts jautājums „par grozījumu 15.06.2006. Ogres novada domes lēmumā „Par saistošo noteikumu Nr.64 „Detālais plānojums zemes gabaliem Ogrē, Brīvības ielā 15, Parka ielā 1c, Meža prospektā 2b, kā arī Pļavas ielas posmam no Ceriņu ielas līdz Upes prospektam, un Pļavas ielā Ogres novadā, Ogres pilsētā” apstiprināšanu”.

Pretrunīgi vērtētās ieceres apspriedīs otrreiz
Jūlija sākumā dome jautājumu izskatīja pirmoreiz, jo septiņi deputāti iesniegumā ierosināja atcelt saistošos noteikumus, kas pieļauj pļaviņā pie kultūras centra būvēt lielveikalu, un pauda viedokli, ka pļaviņu pareizāk būtu izmantot kā kultūras un izklaides norišu vietu. Blakus iespējamajai tirdzniecības centra vietai atrodas arī piemiņas zīme politiski represētajiem.

Jautājuma iepriekšējā apspriešanas reizē zemes īpašnieku jurists uzsvēra, ka tirdzniecības centra būve nav pretrunā ar detālplānojumu, bet pašvaldības pārstāvji, kas bija pret šādu teritorijas izmantojumu, atgādināja, ka zemes īpašnieki nav pildījuši pirms četriem gadiem noslēgto līgumu, ar kuru apņēmās labiekārtot teritoriju.

Toreiz deputāti nolēma lūgt problēmu izvērtēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) juristiem un jautājumu vēlreiz izskatīt pēc VARAM atzinuma saņemšanas.

Represētie: atceri upurēt biznesa interesēs nav labi
Vēstuli, kurā lūgts rūpīgi izvērtēt pilsētas kultūrvides un biznesa vides mijiedarbību tirdzniecības centra būvniecības gadījumā, domei šomēnes nosūtījis LPRA priekšsēdētājs Gunārs Resnais.

„Ogres Politiski represēto kluba valde vērsās LPRA, lūdzot aizstāvību sakarā ar iespējamo tirdzniecības centra būvniecību blakus politiski represēto piemiņas vietai Ogrē, Meža un Upes prospektu krustojumā, uzskatot to par nepieņemamu un nesaderīgu – lielveikala atrašanos blakus politiski nozīmīgai vēstures atceres vietai,” teikts vēstulē.

Biedrības priekšsēdētājs uzsver, ka LPRA nevēlas „kļūt par traucēkli Ogres pašvaldības lēmumiem par pilsētas attīstību un labiekārtošanu, kā arī bojāt labās attiecības un atbalstu”, taču uzskata: „tirdzniecības centrs neuzlabo pašreizējo kultūras vidi (kultūras centrs, baznīca, represēto piemineklis, zaļā zona, dzelzceļa stacija), lielveikalos nepārdod vietējo ražotāju produkciju, tātad tas neveicinās vidējo un sīko uzņēmumu attīstību”.

„Vai lietderīga tieša biznesa interešu aizstāvība, ja tas pasliktinās kultūras, politisko un vēsturi nesošo vidi?” – jautā G. Resnais un secina: „1941. un 1949. gada politisko represiju atceri, cieņu un nozīmi jaunatnes patriotiskajā audzināšanā upurēt kailu biznesa interešu labā nav labi.”

LPRA priekšsēdis uzskata – pat ja tirdzniecības centrs nolūkotajā vietā taptu, Ogres pašvaldībai būtu jāmaina represēto piemiņas vietas labiekārtošanas plāns – tā, lai „nepieļautu pieminekļa saplūšanu ar tirdzniecības un biznesa vidi”.

Apvienība novada domei novēl, „risinot pilsētas attīstības jautājumus, saglabāt cieņu pret pagātni”.