Novērš klaiņojošu kaķu spīdzināšanu

Palielināt attēlu

Ogrē, Mālkalnes prospektā, kāda daudzdzīvokļu nama pagrabā mežonīgai kaķenei atskrēja četri kaķēni. Pāris dienas pēc tam mājas vecākā, kurai tas bija labi zināms, sāka izšķirošo cīņu pret pieklīdušajiem mājdzīvniekiem, liekot aizdarīt ar celtniecības putām visas ejas, pa kurām kaķi varēja iekļūt pagrabā...

Mājas vecāko nemaz neuztrauca tas, ka kaķēnu māte bija palikusi ārpusē, bet mazie un aklie kaķa bērni – iekšpusē, kur, protams, bija nolemti ne vien drošai, bet arī ļoti mokošai nāvei. Situācija neapmierināja vienu no nama iedzīvotājām, kura vērsās pie mājas vecākās ar lūgumu, vai nevar izveidot caurumu sava pagraba sienā. Tad kaķene savus mazuļus varētu izaudzināt tik lielus, ka pati tos izvestu no pagraba lielajā dzīvē, bet pēc tam ejas varētu atkal aizpūst. Diemžēl atbilde bija vairāk nekā noraidoša – mājas vecākā atbildējusi, ka caurumu nedrīkst taisīt, bet, ja dzīvokļa īpašniece to tomēr darīšot, viņai nākšoties maksāt par visas fasādes remontu. Sieviete tajā pašā dienā zvanījusi arī uz Ogres dzīvnieku patversmi cerībā, ka ieradušies speciālisti, kuri notvers kaķeni un kopā ar kaķēniem nogādās pie sevis. Taču saņēma atbildi, ka veterinārārste ir atvaļinājumā, bet viņas prombūtnes laikā neviens cits ar to nenodarbošoties.

Dzirdot, kā pagrabā pīkst iznīcībai nolemtie kaķēni, sieviete nevarēja rast citu izeju no situācijas, kā piezvanīt uz „OVV”, lai izstāstītu par notiekošo nežēlību pret dzīvnieciņiem. Tā kā dzīvnieku patversme lūgumu pēc palīdzības jau bija noraidījusi, „OVV” nolēma piezvanīt vienam no Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniekiem, kuru informēja par nelāgo situāciju. Lai arī darbdiena tobrīd sen kā bija beigusies, patiesību sakot, bija jau vēls vakars, turpmākie notikumi attīstījās zibens ātrumā, jo deputāts dažu minūšu laikā pats ieradās notikuma vietā. Konstatējusi, ka mazie kaķēni praktiski tiek spīdzināti, domes amatpersona deva rīkojumu pārtraukt prettiesiskās darbības. Nav zināms, ko īsti deputāts pateicis mājas vecākajai, bet tagad gan viņa, gan citi nama iedzīvotāji pret kaķu ģimenīti izturoties ļoti lojāli – daudzi regulāri apjautājoties, kā kaķēniem klājas, esot pat tādi, kuri pasākuši kaķeni piebarot.

Daudzdzīvokļu namu pagrabos klaiņojošo kaķu problēma nav nekas jauns, tomēr to vajag risināt civilizēti, nevis atstājot kuslus kaķēnus bez mātes piena. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kriminālpolicijas priekšniece Inga Meikšāne, uzzinājusi no „OVV” par mājas vecākās rīcību, piekrita, ka viņas darbībās varētu būt saskatāmas Krimināllikuma 230. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes (cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu). Pašvaldības aģentūrā „Mālkalne”, kas apsaimnieko lielāko daļu Ogres daudzdzīvokļu namu, „OVV” saņēma atbildi, ka iedzīvotāji ik pa laikam meklējot palīdzību gadījumos, kad viņu mājās savairojušies klaiņojoši kaķi, bet tad viņiem tiekot ieteikts vērsties dzīvnieku patversmē.

Ogres dzīvnieku patversmē „OVV” uzzināja, ka iespēju robežās, kas visbiežāk saistītas ar finansējumu, dzīvnieku ķērāji braucot un ķerot kaķus. Klaiņojošie kaķi tiekot apsekoti un kādu laiku turēti patversmē, bet pēc tam visbiežāk iemidzināti. Tam par iemeslu ir gan tas, ka tie ir pavisam mežonīgi, gan infekciju slimības, kas izplatījušās šo dzīvnieku populācijā. Esot iespēja klaiņojošos kaķus sterilizēt, lai tie vairs nevairotos, bet šāda operācija izmaksā apmēram 10 latus.