Ekonomikas ministrija: siltuma cenai nākamgad nevajadzētu palielināties

Palielināt attēlu

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas cenām paredz pārejas periodu. Beidzoties valsts atbalsta termiņam, koģenerācijas stacijām, arī nepārdodot elektrību par paaugstinātu cenu, jāspēj nodrošināt to, ka maksa par apkuri nevis palielinās, bet pat samazinās, uzskata izmaiņu sagatavotāja Ekonomikas ministrija (EM).

Iepriekš Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis Andris Akermanis izteicās: ja valdība atbalstīs ministrijas virzītos labojumus, kas regulē koģenerācijas staciju darbu, daudziem par apkuri būs jāmaksā vairāk: Ogrē siltums varētu kļūt par 10 procentiem, Lielvārdē – pat vairāk nekā uz pusi dārgāks.

Pašlaik elektrību no koģenerācijas stacijām pērk par paaugstinātu cenu un peļņu izmanto, lai mājsaimniecībām par siltumu būtu jāmaksā mazāk.

Ministrija atbildes paziņojumā šos izteikumus dēvē par maldinošiem un atgādina, ka valsts nevar koģenerāciju dotēt bezgalīgi.

Līdz 2013. gada 1. jūlijam, kad koģenerācijas stacijām elektrība būs jāsāk pārdot par tirgus cenu, nevis par paaugstināto tarifu (kā pašreizējā obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros), ir gandrīz gads, un ražotājiem ir laiks darbu efektivizēt, norāda EM, iesakot piemēram, izmantot „rezerves jaudas vai pāriet uz ekonomiskiem ūdens sildīšanas katliem, kuros izmanto šķeldu vai dabasgāzi. Turklāt 2013. gada 1. jūlijā atbalstu zaudēs tikai 14 no 56 augsti efektīvā koģenerācijā strādājošajām stacijām ar 23,6 megavatu jaudu, kas veido 0,4 procentus Latvijā kopējās uzstādītās siltuma jaudas siltuma un 2,4 procentus Latvijas koģenerācijas staciju jaudas. Tāpēc LSUA paziņojumi par siltuma tarifu pieaugumu visiem iedzīvotājiem uzskatāmi par maldinošiem un neatbilst patiesajai situācijai,’’ uzskata EM.

„EM veiktā analīze rāda, ka pašvaldībās, kurās atbalstu zaudējušu koģenerācijas staciju īpatsvars vienā siltumapgādes sistēmā ir salīdzinoši zems (..), siltumenerģijas tarifa pieaugums nav iespējams pat teorētiski. Taču tādās pašvaldībās kā, piemēram, (..) Lielvārdē (..), pašvaldības rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai īstenotu sev likumiski noteikto funkciju un racionāli organizētu siltumapgādi. Piemēram, izmantotu ekonomiskus ūdenssildāmos katlus un valsts atbalsta programmu sniegtās priekšrocības,” uzskata EM.