Pārvietošanās ar auto dabas parkā "Ogres Zilie kalni" var dārgi maksāt

Palielināt attēlu

Kādai kompānijai aizvadītie Līgo svētki vēl ilgi paliks atmiņā, jo bija jāsniedz paskaidrojumi gan policijai, gan Dabas aizsardzības pārvaldei saistībā ar līgošanu dabas parka "Ogres Zilie kalni" teritorijā. Svinētāji bija ne vien sabraukuši ar vairāk kā desmit automašīnām, bet arī neatļautās vietās sakūruši ugunskurus.

"OVV" jau rakstīja, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres policijas iecirkņa darbinieki uzsāka administratīvo lietvedību saistībā ar ugunskuru kurināšanu dabas parka teritorijā Līgo naktī.

Uzturēšanos regulē Ministru Kabineta noteikumi
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres policijas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Meikšāne stāsta, ka līgotāji dabas parka teritorijā bija sabraukuši ne jau pa kartēs oficiāli iezīmētajiem ceļiem, pie kuriem ir norādes, ka minētā teritorija ir dabas parks. Tā teritorijas izmantošanu reglamentē MK noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kas izdoti saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām". Tajos paredzēta  ne vien vispārējā dabas parka aizsardzības un izmantošanas kārtība, bet arī pieļaujamie un aizliegtie darbību veidi aizsargājamās teritorijās, kā arī aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai lietojamās speciālās informatīvās zīmes.

Dabas parka "Ogres zilie kalni" teritorijā ir izvietotas zīmes "Mehāniskajiem transporta līdzekļiem braukt aizliegts", kā arī uzstādītas citas aizlieguma zīmes, piemēram, "Iebraukt aizliegts", "Dabas parks", "Nekurināt ugunskurus" u.c.

Tad jau arī zaglis var attaisnoties ar nezināšanu
MK noteikumu Nr.264 24.pantā uzskaitīti arī citi aizliegumi, ko nedrīkst darīt dabas parka teritorijā. Piemēram, 24.1 punktā teikts, ka dabas parka teritorijā aizliegts nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, izņemot, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai pārvietošanās ir saistīta ar šo zemju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu. Savukārt punktā 24.2 norādīts, ka dabas parka teritorijā aizliegts kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos.

"Pieķertie līgotāji ar automašīnām dabas parkā iebraukuši pa jau aizaugt sākušiem, agrāk iebrauktajiem celiņiem, kur pārvietošanās ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem vairs nav atļauta. Pārkāpumā pieķertie vēlāk mēģināja attaisnoties ar nezināšanu, proti, ka neesot redzējuši nekādus apzīmējumus, kas liecinātu par atrašanos dabas parkā. Protams, pie katra koka zīmi nepieliksi, taču pie ceļiem, pa kuriem atļauts pārvietoties, šādas zīmes ir un par izdarīto pārkāpumu nāksies atbildēt, jo nezināšana no atbildības neatbrīvo. Tad jau arī zaglis varētu attaisnoties ar likumu nezināšanu," saka I.Meikšāne.
Par dabas parka izmantošanas pārkāpumiem sods ir bargs
Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa57.pantam uzsāktā administratīvā lieta tālākai izskatīšanai nodota Dabas aizsardzības pārvaldei, kuras kompetencē ir lēmuma pieņemšana un sods var būt visai bargs. Likums paredz uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz tūkstoš latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz divtūkstoš latiem.

Savukārt 81.pants par normatīvajos aktos noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšanu paredz uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz septiņsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.