Dendroloģiskajā parkā "Lazdukalni" zied ūdensrozes

Dendroloģiskais parks "Lazdukalni" ir viena no skaistākajām vietām Ogrē. Šobrīd parka dīķi rotā dažādu nokrāsu sarkanas, baltas un dzeltenas ūdensrozes.

Ogre ir viena no zaļākajām Latvijas pilsētām – apmēram pusi teritorijas klāj meži, mežaparki, krūmāji, dažādas koku un krūmu audzes.
 
Pārogrē aug daudz lazdu, acīmredzot tādēļ šai paugurainajai teritorijai dots Lazdukalnu nosaukums.
 
Zemes gabalu 6,4 ha platībā 19. gs. beigās un 20.gs. sākumā apsaimniekoja kāds vācietis F. Milbergs, kuram piederēja „Marinhaus”, ko vietējie iedzīvotāji dēvēja par „Mariņmuižu”. Tā bijusi divstāvu ēka ar četriem pīlāriem galvenajā fasādē. Līdz mūsdienām saglabājies vien vīna pagrabs un klona grīdas fragmenti.
 
Muižiņu vācu artilērija nopostīja Pirmā pasaules kara sākumā, pats saimnieks aizbrauca uz Vāciju, bet viņa īpašums aizauga jau Latvijas brīvvalsts laikā. Pēc Otrā pasaules kara, padomju varas periodā, te bijuši vienīgi neizbrienami brikšķi.
 
Iecere izkopt meža teritoriju Ogrē, Pavasara gatves un Lībiešu ielas ielokā, un izveidot parku radās 1975. gadā. Teritorijas unikālais reljefs – pakalni, ielejas, kalnā esošais dīķis – bija kā radīts šādas ieceres īstenošanai.
 
Neliela entuziastu grupa – Jānis Špakovskis, Benita Špakovska un Jānis Polis -, sāka meža teritorijas izkopšanu un līdztekus arī koku stādīšanu. Izkoptajā teritorijas daļā parādījās jauni stādījumi, galvenokārt vērtīgu sugu koki – ozoli, sarkanie ozoli, skābarži, valrieksti, Marejas priedes u.c.
 
1993. gadā ar Ogres pilsētas domes lēmumu dendroloģiskajam parkam „Lazdukalni” tika piešķirts sabiedrībai svarīga objekta statuss. 2002. gadā parkam pievienoja arī 2,2 ha purva teritorijas.
 
Parkā aug vairāk kā 400 krūmu un koku sugu gan Rietumeiropas, gan Sibīrijas un pat no Tālajiem Austrumiem, Klusā okeāna piekrastes.
 
Parkam savdabību piešķir centrā izveidots dīķis ar Mīlestības saliņu vidū, rododendriem un ūdensrozēm. Dīķa malā savus sānus gozē Lielais Baltais akmens.
 
Parks apskatāms, izstaigājot tajā izveidotās takas 1,8 km garumā. Piekalnē cauri parkam aizvijas Saules taka, pa kuru var nonākt gan pie Milža pēdām, gan pie Sibīrijas ciedru priedēm un Eiropas balteglēm.
 
Jau Indriķa hronikā Lazdukalnu teritorija esot minēta kā svēta vieta. Pirms Pirmā pasaules kara uz Milbergam piederošo stikloto namiņu, dziednīcu, apkārtnes iedzīvotāji esot nākuši uzņemt spēku un enerģiju. Arī šodien dziednieki atzīst, ka šeit ir pozitīva enerģija.
 
Parka augstākajā vietā pamazām veidojas skatu tornis, ko nākotnē plānots uzbūvēt 63 m augstu. No torņa paveras skaists skats uz tuvējo apkārtni un pat mežiem aiz Daugavas. Netālu no skatu torņa lejup uz dzirnakmeņiem rotātu ugunskura vietu ved pamatīgas betona kāpnes.
 
2006. gada vasarā parkā uzbūvētas šūpoles un koka nojume.
 
Laipni gaidīti dendroloģiskajā parkā Lazdukalni!