Plāteres pilskalns atkal mirdzēs Jāņu ugunīs

23.jūnijā pulksten 15 Madlienas pagastā, Plāteres pilskalnā, sāksies Jāņu dienas ielīgošana, kas risināsies, cieši turoties pie Dabas mātes – mūsu senču tradīciju garā. Ar jāņuzāļu vainagiem, siera gatavošanu un baudīšanu, putojošu alutiņu, smeķīgiem pīrāgiem, skanīgām līgo dziesmām – kopā ar pazīstamajām folkloras kopām "Vilki" un "Vilcenes".

Laipni aicināti madlienieši, viņu kaimiņi un viesi. Kopā būšana turpināsies līdz pat Jāņu dienas rītam, jo "kas gulēja Jāņu nakti, gulēs visu vasariņu!". Galvenais pasākuma iniciators ir Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis. Viņš atklāj, ka cita starpā pasākuma jāņi un līgas īstu vilceņu vadībā mācīsies pīt Jāņu vainagus, pieredzēs jāņuguns mucas celšanu naksnīgās debesīs, uguns rata palaišanu no kalna un tikpat ugunīga plosta aizpeldēšanu ezeriņā. Lai vasaras saulgrieži tiktu godam aizvadīti, ieejas biļete ir laba oma, gaišas domas, līgo dziesmu vācelīte un groziņš. Vēlams uzvilkt tautastērpu.

Savukārt "Vilku" pārstāvis Jānis Kušķis sola, ka abas folkloras kopas muzicēs un citādi "izdarīsies", kamēr vien būs atbalstītāji.

Viena no gleznainākajām Madlienas vizītkartēm
Organizētais Jāņu svinēšanas pasākums Plāteres pilskalnā notiks pēc 20 gadu pārtraukuma. Pirms vairākiem gadiem brīvprātīgu aizbildniecību par bijušā Ogres rajona lielāko pilskalnu (vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā apdzīvotā Plāteres nocietinājuma augstums ir 20 metri, garums – 100, bet platums – 50 metri) uzņēmās Madlienas pagasta jauniešu grupa ar uzņēmēju, Madlienas (Plāteres) novadpētniecības muzeja "Bet tā bija" vadītāju Armandu Praliču priekšgalā. Stāsta A.Praličs: "Savulaik Plāteres pilskalns bija ļoti interesants objekts. Lai skaistajai vietai piešķirtu romantisku gaisotni, vietējais lielkungs, Tīzenhauzenu dzimtas atvase, 19.gadsimta vidū senajā pakalnā vēlējis uzcelt mākslīgas pilsdrupas. Pakājē atradies pat drupās iemūrēts akmens, kurā iekalts cienīgi sens gada skaitlis, Rīgas dibināšanas līdzinieks – "1201". Aizkustinošais viltojums redzams vēl mūsu dienās. 1934.gadā Plāteres pilskalnā viesojās prezidents Kārlis Ulmanis. Līdz Latvijas robežu izmaiņām pēc 2.pasaules kara (Abrenes pievienošanai PSRS), Plāteres pilskalns tika uzskatīts par mūsu valsts ģeogrāfisko centru. Šobrīd vēsturiskais paugurs apaudzis vareniem kokiem (turpat netālu meklējami divi dižozoli (vienu skārusi zibens šautra) sešu metru apkārtmērā. Pilskalnā ierīkotajā estrādē vietējie ļaudis svinējuši Jāņus, rīkojuši zaļumballes, skolas izlaidumus un citus pasākumus. Estrāde nodega 20.gadsimta deviņdesmito gadu vidū. Nu jau aizritējuši gandrīz 10 gadi, kopš pilskalnā notiek regulāri sakopšanas, labiekārtošanas, atkritumu izvešanas darbi. Pirmajās talkās strādāja Madlienas vidusskolas pedagoģes Vitas Volkopas vadītie mazpulcēni, citi vidusskolas audzēkņi un pagasta pārstāvji. Pavasara talkas izvērtās tradīcijā, un darbi turpinājās arī pārējos gadalaikos. Tika novākts gadiem krātais «kultūrslānis», izgatavoti guļbūves soli un galds (A.Praliča piegādātos kokmateriālus jaunā kvalitātē pārstrādāja madlienietis Aigars Jonāns – U.P.), iebetonēts mangals, ierīkota ugunskura vieta, 20 metrus gara ezera laipa, ko labprāt izmanto copmaņi. Liels paldies Ogres novada domei – ar tās finansiālu atbalstu nesen tapa uzbrauktuve (iepriekš nolīdzinot ceļa izskalojumus un uzberot granti), uz vecajiem pamatiem ieklāta estrādes grīda (mums pašiem šie darbi nebūtu "pa kabatai"). Perspektīvā paredzēts izbūvēt nojumi, kā arī ierīkot papildus skatītāju soliņus."

Īsi par "Vilkiem" un "Vilcenēm"
Vīru kopa "Vilki" (vadītājs Edgars Lipors) dibināta 1992.gadā, bet tās saknes meklējamas jau 1980.gadā izveidotajā Jukuma Vācieša vārdā nosauktajā Engures folkloras kopā. "Vilku" darbības mērķis – apkopot, izzināt un popularizēt latviešu karavīru dzīvesziņu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Kopas repertuārā ir dažādu laiku latviešu karavīru dziesmas, mūzika, rituāli. Kolektīva dalībnieki nodarbojas ar teicēju un karavīru stāstu audio un video arhivēšanu.

"Vilcenes" ("barvede" Ieva Kalniņa) dzimušas 1995.gadā, vienojot savās rindās jau iepriekš folkloras kustībā iesaistītas sievietes. Šai folkloras kopai svarīgākā ir tautas mantojuma daļa, kurā tiek atspoguļota karā iešana sievišķajā aspektā – karavīru māšu, sievu, līgavu, māsu dziesmas. No vienas puses, tie ir likteņi, pārdzīvojumi un notikumi, kas piemeklē karā aizejošos, no otras – garīgā un emocionālā pasaule, kurā risinās palicēju un uzticīgu gaidītāju mūži.

Divas teikas par Plāteres pilskalnu
Plāteres pilskalnu darbinieki esot sanesuši ar kulītēm. Kalnā nauda žāvējoties, jo uguntiņa tur bieži rādījusies. Reiz pilskalnā dzīvojusi viena preilene, kas bijusi bagāta ar naudu. Tā rādījusies pusnaktīs vairākiem cilvēkiem un lūgusi, lai viņai pieduroties, bet visi baidījušies tai piedurties. Muižas dārznieks, drošinieks, nākdams no kroga, piedūries, un preilene tūliņ sabrukusi un pārvērtusies par naudas muciņu, tā, ka nauda vien noskanējusi. (Pierakstījis P. Abuls no K. Krēgera Plāterē, 1936.)

Pie pilskalna esot sudraba avotiņš, kurā esot naudas muca. Pusdienas laikā ganu meita redzējusi baltu preileni, kuru noturējusi par muižas preileni, bet, tuvāk pieejot, redzējusi, ka tā cita esot, tādēļ griezusies atpakaļ. Bet tūliņ dzirdējusi skanam naudu un balsi: "Simtu gadu esmu gulējusi, simts gadus vēl jāguļ." (Pierakstījis H. Riekstiņš, 1926.)