Četrkājainais terorists ar iemauktiem

Ģimenēm, kurās suņi nedzīvo pie ķēdes vai savā vaļā aiz sētas, savi mīluļi jāved pastaigās. Nereti šis uzdevums tiek uzticēts bērniem vai vecvecākiem, nepadomājot par to, cik samērīgs ir dzīvnieka un cilvēka spēks. Sevišķi tad, ja suns nav iemācīts klausīt un pastaigas pārvēršas par vedēja vilkšanu tur, kur labpatīk vedamajam.

Ne viena vien ģimene nezina, kā tikt galā ar suni, ja bērniem, kam dzīvnieks tika gādāts vairs nav laika, bet omīti dzīvnieks rausta pavadā kā lelli. No malas nereti skats ir visai komisks.

Tomēr pāri visam ir drošība. Ja nespējat kontrolēt dzīvnieka uzvedību, nevajadzētu suni vest pastaigā vietās, kur ir transporta kustība, piemēram, gar ceļa malām vai pagalam nelīdzenā teritorijā, kur grūtības pārvietoties ir arī ejot vienam pašam.

Raksta ierosme radās, redzot kā vidēja auguma muskuļots četrkājainis pilsētas centrā nogāza savu saimnieci – negaidīti paraujot jau tā nostiepto siksnu. Par laimi, kundze piecēlās saviem spēkiem un tika cauri ar nobrāzumiem.

Marina Osipova, “Ogres veterinārās aptiekas – klīnikas” veterinārārste, jautāta, vai ir gadījumi, kad suņus atved un lūdz iemidzināt, jo nespēj ar dzīvniekiem tikt galā – teic, ka tādi gadījumi ir ļoti reti. Arī aizbraucot strādāt vai dzīvot uz citām valstīm, saimnieki jau laicīgi padomājuši, kur būs mājas līdzšinējam mājas sargam. Saimniekiem mainot dzīves vietu, “uz citiem peļu medību laukiem” biežāk nākas doties kaķiem.

Lai ar suni pastaigas laikā būtu vieglāk tikt galā, var izmantot speciālas siksnas, kuras piestiprina pie uzpurņa. “Tādi kā iemaukti,” teic Marina Osipova, “un diezgan iedarbīgi.” Ja suns savelk pavadu, viņa galva tiek novirzīta uz leju, samazinās redzes leņķis un dzīvnieks nomierinās.