Ogrē piemin Komunistiskā genocīda upurus (FOTO + video)

14.jūnija pēcpusdienā Politiski represēto piemiņas akmens pakājē Ogrē atkal sagūla ziedi. Pagājis jau 71 gads, bet atmiņas sāp. Varbūt mazāk, klusinātāk, bet sāp. Ogrē, tāpat kā daudzviet Latvijā, notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākums.

Klātesošo pulkā daudzas pazīstamas sejas, jo izsūtījumā bijušie piemiņas dienās tiekas gadu no gada. Piemiņas dienas pasākuma vadītājs Uģis Tīrums piesaka te vienu, te otru runātāju, dziesmas izpilda VEF kultūras pils vīru vokālais ansamblis Viļņa Salaka vadībā.

Ivars Kaļķis, Ogres politiski represēto kluba priekšsēdētājs, īsumā atgādināja vēsturi, stāstīdams, kāda bija padomju vara. Par varmācīgi izsūtītām, izšķirtām ģimenēm un nogalinātiem, un bada nāvē mirušiem cilvēkiem.

Ivars Kaļķis pateicās Ogres novada domei un kultūras darba koordinatorei Anitai Ausjukai par atbalstu piemiņas dienu rīkošanā un PA “Mālkalne” ainavu tehniķei Ivetai Vjaksei par piemiņas vietas turēšanu pienācīgā kārtībā.

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egīls Helmanis, uzrunādams klātesošos, sacīja, ka jauniem cilvēkiem grūti saprast to laiku, kā ir bijis tiem vecākiem, kad viņiem bija jāgatavo mantas, lai dotos svešā ceļā, nezinot, kas viņus sagaida tālāk. Dzimtene bija jāatstāj, bet vecāki darīja visu, ko varēja, lai izdzīvotu bērni.

Ogrēnietis Ēvalds Rūsiņš arī zina, kā garšo izsūtījuma maize. No lauku mājām netālu no Līvāniem viņš kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju, uz Tomskas apgabalu. Sākumā pusaudzis nodarbināts ķieģeļu ražošanā. “Koka baļļā sabēra mālus un mēs ar māsu tos mālus mīcījām,” atceras nu jau sirmais vīrs. Tikpat nepatīkams un vienmuļš darbs bijusi zaru mizošana. No izpriecām prātā palikusi makšķerēšana naktīs pēc darbā pavadītas dienas. Latvijā Ēvalds Rūsiņš atgriezies 1956.gadā. Sirdslieta bijusi dziedāšana koros.

Politiski represēto piemiņas akmens pakājē kā ik katru gadu sagūla ziedi. No veikala, tirgus, no dārza un no Dzimtenes pļavām.