Kur paliek suņu un kaķu nodeva?

"Pēdējā laikā aktualizēts jautājums par dabas parka "Ogres Zilie Kalni" sakopšanu, kur saimnieki ved pastaigā savus suņus, bet ekskrementus bieži vien nesavāc. Cik zinu, pašvaldība par suņu turēšanu daudzdzīvokļu namos noteikusi nodevu. Vai iekasēto naudu nevarētu novirzīt dabas parka sakopšanai?" jautā ogrēniete Velga.

Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs skaidro, ka nodeva par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu atbilstoši 2010.gada 25.novembrī pieņemtajiem Saistošajiem noteikumiem Nr.32/2010 "Ogres novada pašvaldības nodevas" patiesi pastāv un ir spēkā kopš pagājušā gada 1.janvāra. Par suņu turēšanu daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās Ogres pilsētas un novada pagastu ciemu centru teritorijās jāmaksā 0,70 santīmi mēnesī jeb 8,40 lati gadā, bet par kaķi – 0,50 santīmi mēnesī jeb seši lati gadā. Šobrīd minēto nodevu iemaksāšana pašvaldības budžetā lielākoties ir dzīvnieku saimnieku godaprāta jautājums, jo valstī joprojām nav ieviests vienots mājdzīvnieku reģistrs.

N.Sapožņikovs gan uzskata, ka nodeva vien suņu un kaķu problēmu neatrisinās, svarīgs ir arī kontroles jautājums un to neapzinīgo saimnieku sodīšana, kas pēc saviem mīluļiem nesakopj. "Turklāt, kāpēc gan teritoriju sakopšana būtu jāsedz tikai no daudzdzīvokļu namos dzīvojošo suņu saimnieku maciņiem, ja tikpat labi pa pilsētu ar saviem mīluļiem var pastaigāties arī privātmāju saimnieki, kuriem šobrīd nekāda nodeva nav paredzēta?" retoriski vaicā N.Sapožņikovs. 

Piemaksā sētniekiem par piemēsloto māju teritoriju sakopšanu
Ogres pilsētā ar minētās nodevas iekasēšanu nodarbojas P/A "Mālkalne". Sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Deģe skaidro, ka šobrīd no daudzdzīvokļu namos mītošo suņu saimniekiem visā Ogres pilsētā mēnesī vidēji tiek iekasēts ap 200 līdz 300 latiem, bet kam un vai vispār maksā kaķu saimnieki, īsti nav zināms. "Par suņu esamību daudzdzīvokļu namos mūs informē māju vecākie vai sētnieki, dažkārt arī kaimiņi. No Ogres daudzdzīvokļu namos dzīvojošo suņu saimniekiem iekasētā nauda tiek izmantota kā piemaksa sētniekiem, kas kopj dzīvnieku piemēslotās piemāju teritorijas. Katram sētniekam nesanāk vairāk par latu, līdz ar to novirzīt nodokļos iekasētos līdzekļus kādu citu teritoriju sakopšanai šobrīd nav iespējams. Turklāt daudzdzīvokļu nami jau neatrodas tikai Jaunogrē vien," skaidro G.Deģe.

Obligāti jāreģistrē tikai suņi ar implantētu mikroshēmu
Iespējams, situācija mainīsies tikai pēc 2016.gada 1.jūlija, kad mājdzīvnieku reģistrēšana Valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrā" (LDC) būs obligāta. Iecere izveidot vienotu suņu, kaķu un mājas sesku reģistru Latvijā radās jau 2008.gadā. Bija plānots, ka visi mīluļi reģistrā tiks ierakstīti no 2009.gada janvāra. Sākotnējās ar reģistra izveidi un darbību saistītās idejas bija pavisam lepnas, tostarp apmaksāt visiem suņiem zemādas mikroshēmas ievadīšanu un tās iegādi, bet treknie gadi spēji beidzās un apsīka arī mājas (istabas) dzīvnieku reģistra veidošana.

Pērn tika pieņemti jauni MK noteikumi Nr.491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība", kas stājās spēkā 2011.gada 1.jūlijā un kuros teikts, ka LDC jāreģistrē suņi, kam implantēta mikroshēma, kā arī var reģistrēt kaķus un mājas (istabas) seskus ar implantētu mikroshēmu. Lielākoties tie ir šķirnes dzīvnieki, kas piedalās izstādēs vai tiek izvesti ārpus valsts. Bezšķirnes suņu, kaķu un sesku īpašniekiem dzīvnieku reģistrācija datu centra datubāzē šobrīd nav obligāta un īpašnieki var izvēlēties, darīt to vai nē.

LDC radījis iespēju 2012.gadā visus ar mikroshēmu apzīmētos suņus reģistrēt un arī pārreģistrēt bez maksas. Dzīvnieku reģistrācijas maksa piecu latu apmērā un arī maksa par mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka maiņu 3,50 latu apmērā stāsies spēkā tikai 2013.gada 1.janvārī. Tas nozīmē, ka šogad īpašnieki savus suņus, kuriem ievadīta mikroshēma LDC datubāzē, vēl var pagūt reģistrēt bez maksas.

Saskaņā ar LDC datiem aptuvenais pieņemtais suņu skaits valstī šobrīd varētu būt 160 tūkstoši. Šķirnes suņu, kaķu un sesku skaits patlaban nav zināms.