Vai braukt ar autobusu ir tas pats, kas ar vilcienu?

Vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs paudis nostāju, ka apstākļos, kad ir samazināta dotācija sabiedriskajam transportam, nevajadzētu dotēt paralēlos reisus – maršrutus, kur vienā virzienā dodas gan vilciens, gan autobuss, ka jāizvēlas un jāatstāj tikai viens no šiem transporta veidiem.

Ņemot vērā, ka ES un arī Latvijā par prioritāru transporta veidu noteikts vilciens, autobusu pārvadātāji var palikt bez dotācijām. Tam nepiekrīt Autotransporta direkcija (ATD) un reģionālie pārvadātāji, uzsverot, ka galvenie cietēji šādā gadījumā būs pasažieri, jo ne vienmēr ar vilcienu var nokļūt tur, kur ar autobusu.

SIA "Ogres Autobuss" valdes loceklis Artūrs Bērziņš norāda, ka maršrutus par paralēliem var uzskatīt tikai faktiski – pēc to galapunktu nosaukumiem. Diemžēl to, kas ir pa vidu, paralēlo maršrutu likvidēšanas atbalstītāji izliekas nemanām.

Ne jau visi dzīvo dzelzceļa tuvumā
"Ir daudz apdzīvotu vietu un pieturu, uz kurām ar vilcienu vispār nav iespējams nokļūt. Piemēram, braucot Rīgas virzienā, – Elkšņi, Dole, Rumbula, Tīnūži, Jānīši un vēl daudzas citas pieturvietas, kas nepieciešamas iedzīvotājiem, jo ne jau visi dzīvo tiešā dzelzceļa staciju tuvumā. Dotāciju atņemšana faktiski var skart visus maršrutus, lai gan, manuprāt, kārtējo reizi nav veikta nekāda izvērtēšana un analīze par pasažieriem vēlamā un nepieciešamā sabiedriskā transporta veidu kādā no virzieniem. Katrs slēgtais reiss pārvadātājam samazina nobrauktos kilometrus un palielina pakalpojuma pašizmaksu. Tas slogs attiecīgi gulsies uz citiem pārvadājumu veidiem. Mūsu gadījumā tie ir vietējas nozīmes maršruti, kur valstij vai nu būs jāparedz lielākas dotācijas, vai arī vispār jāslēdz atsevišķi maršruti un reisi, tāpēc cietēji būs iedzīvotāji un valsts kopumā," norāda A.Bērziņš, piebilstot, ka SIA "Ogres Autobuss" jau kopš pagājušā gada oktobra nesaņem dotācijas zaudējumu segšanai reģionālajos starppilsētu maršrutos.

Tie, kas izvēlējušies autobusu, ar vilcienu nebrauks
A.Bērziņš uzskata, ka līdzšinējie mēģinājumi slēgt autobusu reisus un piespiedu kārtā pārsēdināt pasažierus no autobusiem vilcienos, kā, piemēram, Jelgavā, sevi nav attaisnojuši. "Mēs regulāri analizējam savus maršrutus un reisus. Katru mēnesi sniedzam sīkas un detalizētas atskaites Autotransporta direkcijai un Rīgas plānošanas reģionam un redzam – mūsu pasažieru mazāk nepaliek. Nekad iedzīvotāji neizvēlēsies vilcienu, ja viņu dzīves vai darba vieta atradīsies autobusa maršruta tuvumā, un otrādi. Katram ir sava vieta un laiks. Protams, daudz ko var un vajag sakārtot. Tas prasa nesasteigtu, izsvērtu, ekonomiski pamatotu un konstruktīvu dialogu starp varu un sabiedrību. Nedomāju, ka arī valsts būs ieguvēja, sasteidzot šo jautājumu. Kā mēdz teikt, vieta tukša nepaliek, un nišu, kas radīsies, pārtraucot dotēt paralēlos reisus, izmantos nelegālie pārvadātāji, ar kuriem jau tagad saskaramies savā ikdienā," saka A.Bērziņš.

Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp
AS "Pasažieru vilciens" valdes loceklis Mārtiņš Jirgens informē, ka AS "Pasažieru vilciens" (PV) no ATD saņēmis piedāvājumu no maija slēgt 37 dzelzceļa reisus. A.Jirgens šādu ierosinājumu vērtē kā "neloģisku un neizprotamu", jo valdība dzelzceļa transportu definējusi kā prioritāru attiecībā pret autobusiem.

Savukārt ATD, aizstāvot savu ierosinājumu, norāda, ka dzelzceļa reisus varētu atcelt, tur, kur ir neliels pasažieru skaits. "No valsts viedokļa jāskatās, kas ir ekonomiski. Gribu uzsvērt – runa nav par sastrēgumstundu reisiem, bet gan vēlām vakara stundām, svētku reisiem vai tiem reisiem, kuri atsevišķās dienās iet, atsevišķās neiet," skaidro N.Narvaišs. "Tā nav konflikta situācija, tas ir darba process, arī ar autobusu pārvadātājiem divus gadus strīdamies par katru reisu, līdz nonākam līdz kopsaucējam. PV varbūt tā ir jauna situācija," akcentē N.Narvaišs.

Pasažieriem vajadzīgi gan vilcieni, gan autobusi
Šobrīd grūti prognozēt, kurš uzvarēs šajā cīniņā par pasažieru pārvadājumiem, tomēr gribētos cerēt, ka pasažieri nebūs galvenie cietēji. Braucējiem vajadzīgi kā autobusi, tā vilcieni, jo autobusu maršruti vijas cauri vairumam apdzīvoto vietu, kamēr vilciena maršruti izveidoti maksimāli taisnās līnijās, un dzelzceļa stacijas bieži vien atrodas ārpus apdzīvotām vietām.

Atliek cerēt, ka sabiedriskā transporta politika veidosies tā, lai pasažieri sabiedrisko transportu varētu izvēlēties brīvprātīgi, vienlīdzīgas konkurences, nevis administratīvu norāžu rezultātā.

Visu rakstu lasiet laikraksta "Ogres Vēstis Visiem" 19.aprīļa numurā.