Ogres novada mērs talkā plastmasas maisā atrod zalkšus 

Šodien visa Latvija kļūs tīrāka, arī Ogre. Vēl rīta migla nebija pilnībā izklīdusi, kad Lielās talkas dalībnieki stājās pie darba. Ogres novadā talkas koordinatore ir Ogres novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītāja Valentīna Jahimoviča.

Vakardienas lietus, kas dažviet turpinājās arī naktī, zemi pamatīgi izmērcējis, tāpēc dažs labs talcinieks lāpstas un grābekļa vietā, ko sarūpējuši atbildīgie par talkas norisi, labāk strādātu ar dakšām. Osvalds Daņilovs, kas sakopšanas talkās piedalījies ik  gadu, teic, ka darbarīku problēma nereti traucē strādāt pilnvērtīgi. “Tas ir tāpat, kā esi uz mežu aizgājis malku zāģēt un nav zāģa,” viņš saka.

Strādā ar slotu un... makšķeri
Jeļena Firsova, ko Ogrenet sastop kopjam Ogres Sv. Nikolaja pareizticīgo draudzes baznīcas teritoriju, darbam izmanto slotu un ar talkas norisi apmierināta, jo sakoptāka kļūst arī teritorija ārpus baznīcai piederošās zemes. “Ļoti patīkami, ka cilvēki izgājuši palīdzēt,” teic sētniece.

Lai arī Lielā talka ir visas valsts pasākums, iedzīvotājiem savas rūpes. Tā, piemēram, Viktors Prozukins jau kādu laiku cenšas noķert pa zivij, bet šodiena – vismaz pagaidām –  nav makšķernieka laimīgā diena. Toveris tukšs, jo laiks zivīm neesot pietiekami silts. Ogrēnietis vēl nosmej, ka zivis neķeras tāpēc, ka gaida šogad izsludināto pasaules galu. Jautāts par Ogres upes krastu tīrību, makšķernieks saka, ka upē varot atrast visu ko. Jaunākais atradums – bērnu velosipēds.

Šāgada plūdi nodarījuši pamatīgu skādi dažam labam īpašumam. Joprojām Ogres upē var atrast sētu fragmentus, iedzīves priekšmetus un pat pa kādai koka būvei.

Latvija neseko Lietuvas un Holandes piemēram
Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kurš kopā ar domes darbiniekiem, Ogres Centrālās bibliotēkas kolektīvu un citiem šogad talkas dienā sakopj Ogres upes krastus pie  Norupītes ietekas, iedzīvotājus dala divās daļās – vieni – tie, kas atkritumus vāc, otri – tie, kas mēslo.

“Tie, kas vāc, tā ir ļoti nozīmīga daļa,” viņš ir pārliecināts, un šodien paveiktajam darbam ir un būs paliekošs rezultāts, jo apkārtējā vide kļūst ar katru gadu tīrāka.

Diemžēl Latvijai nav izdevies sekot Lietuvas un Holandes piemēram, kur noteikta atkritumu nodeva. Tā ļauj izvietot konteinerus un tos regulāri tukšot. Latvijā noteikumi prasa katram namsaimniekam slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju un arī pašam kopt savu teritoriju. Šīs prasības katrs izprot pa savam, bet rezultāts – piemēslota vide, jo kādam lētāk šķiet aizvest atkritumus uz mežu, nevis nodot atbilstoši noteikumu prasībām.

Iedzīvotājiem vajadzīgs atbalsts
Iedzīvotāji, kam īpašums atrodas netālu pie upes, vasarā novērtē atpūtu pie ūdens un savu spēku robežās teritoriju cenšas sakopt paši, tomēr tā ir pārāk liela. Zāle un krūmāji aug ātri, un daba atkaro zemi no cilvēkiem pa metram vien. Vietējie atceras laikus, kad kaimiņi turējuši aitas – tad upmalas zāle regulāri pļauta. Iedzīvotāji iesnieguši projektu peldvietas izveidošanai un labiekārtošanai un cer, ka šovasar vide šeit kļūs pievilcīgāka.

Viena no optimistēm, kas cer, ka izdosies Ogres upes krastmalu padarīt atpūtniekiem draudzīgāku, ir Antra Purviņa, kora “Lāčplēsis” diriģente. Norupītes krasti tiek vairāk kopti, un pēdējos gados džungļu nosaukums šai vietai vairs īsti neatbilst. Arī kādreizējās atkritumu kaudzes še izskaustas.

Antra Purviņa atzīst, ka vajadzīgs nopietns atbalsts, jo paši iedzīvotāji vien nespēj tikt galā ar koku un krūmu saknēm. Senajās fotogrāfijās var pārliecināties, ka šī vieta kādreiz bija iecienīta ogrēniešu un pilsētas viesu peldvieta.

Mēslo, lai šķirotu
Uldis Apinis, Ogres novada domes teritorijas plānotājs, neslēpj, ka šodienas talka ir īslaicīgs pasākums un daba mierā nepaliek un atjaunojas. Prieks, ka Norupīte kļuvusi gaišāka un cerības, ka iedzīvotāji šeit nemetīs jaunus atkritumus.

Lai izzūd paradokss, ka iedzīvotāji tīkliņu, pilnu ar pudelēm, līdz atpūtas vietai var aiznest, bet nogādāt tukšās pudeles līdz miskastei – tas ir pāri viņu spēkiem. Arī Uldis Apinis uzskata, ka atkritumu nodoklis varētu būt viens no motivējošajiem faktoriem, lai vide kļūtu tīrāka.

Aivars Bigačs, Ogres novada domes vides speciālists, atzīst, ka vides sakopšanu nereti bremzē dažādie zemes īpašnieki blakus esošajām teritorijām.

Ogres novads, Ikšķiles novads, SIA “Rīgas meži”...

Savu roku apkārtnes mežu piemēslošanā pieliek arī cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, kas tuvējos mežus izvēlas par pilsētas konteineros savākto atkritumu šķirošanas vietām. Tas, ka atkritumi tiek šķiroti, ir labi. Nav pieņemams veids, kādā tas tiek darīts.

Ar 50 maisiem nepietiek!
Zigrīda Šmite, pašvaldības aģentūras “Mālkalne” apzaļumotāja, Lielās talkas dienā iecelta par atbildīgo, lai rūpētos par mežmalas sakopšanu Egļu ielā, kā arī padarītāku pievilcīgāku Čiekuru ielu pie Norupītes un Ogres upes malu no 1.dambja līdz Peldu ielai.

“Cilvēki ļoti labi strādā,” viņa priecājas. Dažviet darbi sākti jau agrāk, darba cimdi un maisi savāktajiem atkritumiem sarūpēti vakar. Ar 50 maisiem, kā cerēts, bijis par maz – atkritumu daudzums visai ievērojams.

Ogres novada domes Komunālās nodaļas vadītāja Valentīna Jahimoviča neslēpj, ka talkas dalībnieki bijuši aktīvāki un paveikuši vairāk nekā sākotnēji iecerēts. Norupītes attīrīšanas talka izdevusies! Atsaukušies arī apkārtējo māju iedzīvotāji gan sakopjot sev piederošās teritorijas, gan Norupītes un Ogres krastus.

Šodienas guvums – zari, krūmi, pērnās lapas, stikli, pudeles, riepas, šķiltavas, basketbola bumba, plastmasas maisiņi... Par neparastākajiem atradumiem varētu nosaukt Edvīna Bartkeviča iztraucētos zalkšus, kas par mājvietu bija izvēlējušies plastmasas maisu un nu, vismaz uz laiku, kļuvuši bezpajumtnieki.