Vecākiem publisku pasākumu laikā bērni no žurnālistiem nav jāsargā

Lieldienu laikā arī Ogrenet žurnālisti devās uz svētku pasākumiem, kuros pārsvarā piedalījās ģimenes ar bērniem. Šo rindu autore atspoguļoja svētku norises Ķegumā, kur, veicot darba pienākumus, kāda māmiņa pamācošā tonī aizrādīja, ka bērnus bez vecāku atļaujas fotografēt nedrīkst, uzsverot, ka „tā teica dārziņā”. Nelīdzēja arī iebilde, ka tas ir publisks pasākums...

Pirms pasākuma jāzvana un jāraksta mammām vēstules?

Rēķinoties, ka ļoti bieži gadās veidot reportāžas no pasākumiem, kuros piedalās bērni, pamatoti rodas jautājums – vai tiešām atļauja fotografēt nepilngadīgus bērnus būtu jāprasa visiem vecākiem, pat, ja tur piedalās, piemēram, kori un deju kolektīvi? Un, kā rīkoties tad, ja vecāku nav klāt?

Tāpēc lūdzām šo situāciju komentēt Ogres novada bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku Rinaldu Liepiņu un Ogres novada pirmsskolas izglītības speciālisti un PII „Zelta sietiņš” vadītāju Inesi Ādmini.

Bērnudārzam savi likumi, presei - savi

„Pirmsskolas izglītības iestādēs patiešām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība bērnu drošībai, tostarp, arī personas datu aizsardzībai. Esam vienojušies ar vecākiem, ka fotogrāfijas, kas uzņemtas bērnudārza pasākumu laikā, paliek iekšējai lietošanai. Ja nepieciešams fotogrāfijas izplatīt ārpus bērnudārza, piemēram, kā ilustrācijas zinātniskajam darbam, tad saskaņojam ar bērnu vecākiem, kā to nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums,” skaidro I.Ādmine.

Un turpina: „Kas attiecas uz publiskajiem pasākumiem, tad šajā situācijā jau darbojas likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, un saskaņošana ar vecākiem nav nepieciešama. Arī Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikts izņēmums par datu izmantošanu žurnālistiskiem mērķiem.”

Piemēram, ja fotogrāfijas no bērnudārza pasākuma būs ievietotas pirmsskolas izglītības iestādes mājas lapā, tad likums par datu aizsardzību būs pārkāpts, bet, ja šīs pašas fotogrāfijas tiks publicētas laikrakstā vai interneta portālā, tad viss notiks likumā paredzētajā kārtībā.

Arī prese nevar rīkoties, kā ienāk prātā

Tajā pašā laikā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem ir savi ierobežojumi – nebūt ne visu iegūto informāciju drīkst publicēt. Ogres novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks Rinalds Liepiņš norāda, ka ir vairāki normatīvie akti, kas regulē bērnu tiesības, bet svarīgākais no tiem - Bērnu tiesību aizsardzības likums, kura 71.pants „Aizliegums izplatīt informāciju par bērnu” nosaka: „Aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumu, kad bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai un tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumiskie pārstāvji. Ja uzsākts kriminālprocess, nepieciešama arī procesa virzītāja atļauja”.

Arī likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” aizliedz publicēt informāciju, kas ļauj identificēt prettiesiskas darbības dēļ cietuša bērna, nepilngadīga likumpārkāpēja vai liecinieka personību, ja nav saņemta Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēto personu vai iestāžu piekrišana”.

Vecākiem iesaka pievērsties nopietnākām problēmām

Likums bērnu tiesības aizsargā no visām pusēm, un vecākiem nav pamata uztraukumam, ka pasākuma laikā iemūžināts bērna smaids var viņam nodarīt kādu ļaunumu. I.Ādmine atklāj, ka vecāki ne reizi vien sarunās ar pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem pauduši prieku, ka presē nopublicēta fotogrāfija, kurā viņu atvase redzama aizrautīgi dziedam vai dejojam.

Pieredzējusī pirmsskolas izglītības darba speciāliste aicina vecākus vairāk mazuļiem skaidrot, kā uzvesties situācijās, kas patiešām var apdraudēt bērna drošību un veselību.