Izvērtē atbildīgo dienestu rīcību plūdos marta beigās

23. un 24.martā strauji pieauga ūdens līmenis Ogres upē kooperatīvās sabiedrības "Dārziņi" rajonā. Divu dienu laikā plūdos cieta 73 mājiņas un mājas. Iedzīvotāji vērsušies pašvaldībā ar dažādiem iebildumiem un pretenzijām par atbildīgo dienestu darbu plūdu laikā, savlaicīgu informācijas trūkumu par plūdu sākšanos, kā arī par pašvaldības atbildību nelaimē.

Iedzīvotāji sašutuši par atbildīgo dienestu rīcību
Pēc plūdiem pašvaldība saņēma iedzīvotāju iesniegumus un pretenzijas par atbildīgo dienestu darbu plūdu laikā, informācijas trūkumu pirms pašiem plūdiem, par pašvaldības atbildību nelaimē. Pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis norāda, ka iedzīvotāji pašvaldībai lūdz nodrošināt melnzemes kravas applūdušo teritoriju dārziem, kompensēt elektrības izdevumus, izsūknēt pagrabus un akas. Iedzīvotāji plūdos vaino arī Ogres HES, daļa uzskata, ka HESā slūžas paceltas par ātru, daļa – ka par vēlu.

10.aprīlī Ogres novada pašvaldībā tikās apvienotās četru novadu civilās aizsardzības komisijas operatīvo dienestu pārstāvji un pašvaldības speciālisti, lai izvērtētu atbildīgo dienestu darbu 23. un 24.martā, kā arī lemtu par to, kā rīkoties turpmāk, lai šāda situācija vairs neatkārtotos.
 
Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis informēja klātesošos par situāciju 23. un 24.martā kooperatīvās sabiedrības "Dārziņi" teritorijā, kur strauja Ogres upes ūdens līmeņa celšanās rezultātā applūda daudzas mājas, kā arī par operatīvo dienestu darbu pirmsplūdu un plūdu laikā.

Plūdi šogad sākās pēkšņi
U.Ulmanis atzīst, ka šogad, ņemot vērā visus apstākļus, plūdi sākās pēkšņi. "Nekas neliecināja par to, ka varētu būt šādi sarežģījumi," norāda U.Ulmanis. Neskatoties uz to, iepriekš, apmēram divas nedēļas pirms plūdiem, par to iespējamību iedzīvotāji tika brīdināti ar masu mediju palīdzību. Tika izplatīta arī VUGD informācija, kā rīkoties plūdu gadījumā. Jau 28.februārī tikās apvienotā civilās aizsardzības komisija, lai pārrunātu rīcības plānu un organizatoriskus jautājumus, kas saistīti ar plūdiem.

Ūdens līmenis Ogres upē strauji paaugstinājies 23.martā. Par to ziņojuši iedzīvotāji, uz plūdu vietu nosūtītas divas pašvaldības policijas ekipāžas un viena VUGD brigāde, tika izsaukti un sazināti arī citi atbildīgie dienesti. Arī speciālisti atzīst, ka katru gadu ūdens sasalst savādāk un grūti prognozēt situāciju, kas veidosies pavasarī, sākot iet ledum. Šogad ledus kārta bijusi bieza, bet ūdens daudzums zem tā – mazs.

Ūdens līmenis sasniedzis 2,5 metrus virs normas
Sākot iet un blīvēties ledus gabaliem, pieņemts lēmums pacelt aizvērtņus Ogres HES, kā rezultātā ledus salūzis. Nākamajā dienā 150 m virs HES izveidojies ledus sastrēgums.  Ūdens vietām sācis plūst pa pļavu, atgriežoties upē – virs ledus. Kad ūdens līmenis sasniedzis 2,5 metrus virs ūdens līmeņa, pašvaldības policija izmantojusi sirēnas, lai brīdinātu cilvēkus par kritisko situāciju. Speciālisti, analizējot situāciju, pieļāvuši  iespēju sablīvējumu vietas spridzināt, tomēr zemessardzes speciālisti šo domu noraidījuši, jo vērtējuši to kā mazefektīvu un bīstamu risinājumu.
 
Domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs norāda, ka slūžu pacelšana notikusi savlaicīgi, jo, ja slūžas netiktu paceltas, ledus sablīvējums būtu vēl lielāks. Viņš arī norāda, ka "Dārziņu" teritorijā daļa dārzu un māju atrodas plūdu riska zonā, dārzi piešķirti gabalos bez apbūves tiesībām, tomēr cilvēki vienalga tur uzcēluši mājas.

Speciālisti atzīst - kļūdas nav pieļautas
Speciālisti, izvērtējot visu atbildīgo dienestu darbu, secināja, ka plūdu laikā nav pieļautas kļūdas, visi dienesti strādājuši maksimālā darba režīmā, gatavi ik brīdi palīdzēt ikvienam iedzīvotājam, kuram nepieciešama palīdzība. "Mūsu galvenais uzdevums bija palīdzēt iedzīvotājiem. Plūdos visvairāk cieta apmēram 7 mājas, kurās arī ziemas periodā uzturas cilvēki, četri iedzīvotāji tika evakuēti līdz sauszemei," situāciju raksturo U.Ulmanis.

Komisija nolēma veikt kompleksu visu plūdu riska faktoru analīzi un faktisko pārbaudi uz vietas, piesaistot atbildīgos dienestus un speciālistus, tādējādi rodot risinājumu, kā uzlabot situāciju.

Nopietnāk jāuztver plūdu jutājums
Izvērtējot iepriekšējo un šī gada pieredzi plūdos, U. Ulmanis aicina, īpaši Dārziņos dzīvojošos iedzīvotājus, nopietnāk uztvert plūdu jautājumu un iepriekš tiem laikus sagatavoties – piemēram, pacelt ūdensneizturīgus priekšmetus, pārvietot elektroierīces, atslēgt elektrību utt. "Vērtējot situāciju, kāda tā bija plūdu brīdī, bija skaidrs, ka cilvēki nebija gatavi plūdiem, nebija rīkojušies, lai plūdu kaitējums būtu pēc iespējas mazāks," norāda U.Ulmanis. "Cilvēkiem vajag apzināties, ka viņi dzīvo augsta riska plūdu zonā un plūdi šajās vietās atkārtojas gadu no gada."