Aicina iesaistītes "Glābējpaku" piepildīšanā

Nekur no realitātes jau nevar aiziet. Ir, vēl arvien ir cilvēki, ģimenes, kurām vajadzīga sabiedrības palīdzība. Projekts "Paēdušai Latvijai" vēl arvien darbojas. Ir noteikti kritēriji atbalstāmām ģimenēm, bet vienmēr vēl gadās arī citas situācijas, pēkšņas un negaidītas.

Piemēram, atnāk uz biedrību cilvēks, kurš bija strādājis, bet darbu negaidīti zaudējis, bezdarbniekos vēl nav reģistrēts, audzina mazbērnu, jo bērna māte ārzemēs, bet palīdzību atsūtīt vēl nespēj. Reāli ģimenei nav ko ēst pāris mēnešus, pēc kuriem sola atbalstu. Pārtikas pakas no "Paēdušai Latvijai" vēl nepienākas, jo nav savlaicīgi uzrakstīts iesniegums. To jau arī uzrakstīs, bet saņems pēc mēneša. Ir ģimene, kur vīrs zaudējis darbu, sociālie dienesti nevarot palīdzēt, jo pēdējos trijos mēnešos ienākumi ir bijuši, bet pašreiz nav ne darba, ne naudas. Kur tad viņam griezties? Labi ir, ja tuvumā ir kāda sabiedriskā labuma statusa organizācija, kas reaģē uz neordinārām situācijām un var palīdzēt.

Glābējpaka šeit būtu īsti vietā.

Tāpat citi vairāki līdzīgi gadījumi. Kuplas daudzbērnu ģienes - ar vienu paku viņām nepietiek. Tā taču ir starpība, vai ģimenē ir 4  vai 8 cilvēki. Kuplajai ģimenei sanāk uz pusi mazāk nekā pārējiem. Šeit runa ir par tām ģimenēm, kas meklē visās iespējamās vietās, lai tiktu pie darba, kuras ir centīgas, taču ģimeni nodrošināt nesanāk.

Cits piemērs: atnāk pirmspensijas vecuma cilvēks - ne darba, ne pensijas. Pat sēklu nopirkt sakņu dārziņam ir problēma. Jā, arī viņi šad un tad tiek apžēloti, par maizes tiesu pie kāda saimnieka pastrādā, tās pašas sēklas, stādus pavasarī atvēl, bet pie izaudzētā kartupelīša, bietītes, kāpostiņa, burkāniņa klāt gribās arī ko citu. Pārtikas vienveidība bojā veselību.

Parasti šie cilvēki jau arī nenāk lūgt palīdzību, tie ir kaimiņi, kuri viņus atved, kuriem kaimiņu samienieciski  pieticīgais dzīves veids izsauc žēlumu.

Glābējpakas: tiem cilvēkiem, kuri ir ārpus noteiktajiem kritērijiem - projektā P"aēdušai Latvijai", kuriem ir steidzami vajadzīga palīdzība - ir vienīgā izeja.

Rīgā ar "Maksima" veikalu tīklu un brīvprātīgo atbalstu, kā arī saprotošu veikala apmeklētāju līdzcietību šāda palīdzība jau tiek organizēta, un tad Glābējpakas tiek izsniegtas arī tām organizācijām, kas šādas akcijās savās dzīves vietās nevar organizēt.

Mēs, biedrība "Otrās Mājas", saskaņojot ar Latvijas Samariešu apvienību, kas ir oficiālie projekta "Paēdušai Latvijai" vadītāji, esam vienojušies, ka ar savu brīvprātīgo iniciatīvu un veikalu "Maxima", kas atrodas Ogrē, t/c "Dauga", atbalstu, veiksim divu dienu akciju 16.un 17.martā. Mūs varēs atpazīt pēc speciāliem krekliņiem, ar uzlīmi uz auto. Ar šīs akcijas palīdzību varēsim reaģēt operatīvi, sniedzot tiešu palīdzību steidzamos gadījumos.

16.martā no plkst.16-20
17.martā no plkst.12-16

Ko var likt ziedotāji Glābējpakās?
Zinot to, ka varam operatīvi izdalīt, tātad, nebūs ilgi jāglabā produkti, tad var jebko, ko katrs pērk savai ģimenei ik dienā.Var būt arī produkti, kas ilgāk glabājas. Patīkami bijis no agrāk saņemtajām Glābējpakām, ka cilvēki padomā arī par kārumiem, kuras šīs ģimenes parasti redz ļoti reti.

Pieredze liecina, ka cilvēki uz akcijas laiku ir gatavi nest arī drēbes, apavus, derīgas sadzīves lietas, mantas, pat mēbeles, elektrotehniku (kas darbojas vēl) un mēs to visu ņemam pretīm. Biedrībā "Otrās Mājas" palīdzību saņem no Madlienas, Ķeipenes, Suntažiem, Taurupes, Mazozoliem, Meņģeles, Krapes, Lēdmanes, Rembates, Lielvārdes,  Zaubes. Lai noķļūtu līdz biedrībai "Otrās Mājas", viņi bieži kooperējas, noīrējot transportu.