Bērni ar īpašām vajadzībām lūdz palīdzību, lai var būt kopā

Pirmo reizi mūžā būt pie jūras, piedalīties nakts trasē ar invalīda ratiņiem, pavadīt nakti pieguļnieka amatā, pieskatot zirgus – tie ir tikai daži gadījumi no 11 nedēļām, kuras pavadītas kopā plecu pie pleca. Lai būtu kopā 12.gadu, "Upes" cilvēki lūdz palīdzību sabiedrībai.

Draugi – tā ir lielākā vērtība uz Zemes. Cilvēkam ar īpašajām vajadzībām satikt draugus ir grūtāk, jo paralēli ikviena cilvēka dzīves problēmām viņiem ir vēl savas – īpašās.

Nometne "Upe" bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām šogad būs jau 12.gadu. Līdz šim "Upes" laivu airēja Lielvārdes Mākslas skolas vadītāji Edgars un Liena Mucenieki. Tieši viņu sirds gaisma iesējusies nometnes darbiniekos un dalībniekos. Patiesa gaisma aug un vilina pie sevis. Tāda ir "Upes" gaisma.

"Upes" dalībnieki grib radīt grāmatu
Nometnes pirmajos gados lielvārdiete Dace Jaundāldere bija palīgs, tad kļuva par audzinātāju. Šogad Dace uzņēmusies kapteines lomu. Viņu atbalsta skolotāju un brīvprātīgu palīgu komanda. "Nometnē "Upe" gūtā pieredze mani iedvesmojusi kļūt par skolotāju, redzēt pasauli citādāk, kā to dara nometnes jaunieši, ticēt tam, ko daru, un uzstādīt vēl augstākus mērķus. Nav tādu šķēršļu, ko mēs nevaram pārvarēt, ja vien blakus ir cilvēki, kuri mūs atbalsta un palīdz virzīties uz priekšu," saka Dace Jaundāldere, atbildot uz jautājumu, ko pēdējos gados viņai devusi "Upe".

Šovasar "Upes" tik ierastās darbnīcas dažādu māksliniecisko un savstarpējās saskarsmes prasmju apgūšanai aizstās darbnīcas konkrēta mērķa sasniegšanai – "Upes" grāmatas radīšanai. Bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām līdz šim nometnēs ir stāstījuši un pierakstījuši fantastiskus stāstus un dzejoļus par savu pieredzi saskarsmē ar cilvēkiem, lietām un pasauli kopumā. Bieži ikvienam no mums nepietiek drosmes vai iedrošinājuma no ģimenes, draugiem un sabiedrības, lai savus plānus realizētu, bet "Upē" ir kā brīnumu pasaulē – tur dzimst drosme un jaunas idejas.

Līga Taukule grib staigāt, tas ir viņas sapnis. Šobrīd viņa daudz un aktīvi strādā, lai savu sapni īstenotu, jo ir cilvēki, kuri tic viņas spējām un iedrošina. Līga tic, ka reiz varēs staigāt. Viņa uzstāda ambiciozus mērķus gan sev, gan savai ģimenei, draugiem un ārstiem. Baiba Nikolajeva raksta patiesu mīlas dzeju, Ieva Ivkina ar zodu vai degunu telefonā raksta dzeju, kas aizkustina un iedvesmo. Elīze Strazdiņa neredz, bet tas viņai netraucē skriet, peldēt, dziedāt un piepildīt savu sapņus.

Fragments no upenieku vēstules
"Mēs nometnē esam atbalsts cits citam. UPE ir draugi, kuri pieskata viens otru visa gada garumā. Sabiedrībā mums ir sava vieta un stereotipos balstītais uzskats par mūsu iespējām. Bieži vien saskaramies ar cilvēku neticību un negatīvu attieksmi, gluži kā nocenotas vai brāķētas preces veikalā ar citu svītru kodu. "Upē" visi esam vienlīdzīgi, darām pretstatā mūsu ikdienai neiedomājamas lietas, novērtējam savus un apkārtējo spēkus, tāpēc mēs priecājamies tikt apzīmēti ar «Upes» kodu. Jūs bieži palīdzat mums, fiziski vājākai sabiedrības grupai, lai varam uzlabot savu veselību vai novērst veselības problēmas. Mēs ticam, ka varam un varēsim būt noderīgi arī jums. Mēs pateicamies katram ziedotājam. Mēs nevaram apsolīt, ka atmaksāsim jums naudā, bet dažas idejas mums ir. Mēs, "Upes" jaunieši, ticam, ka varam ar saviem stāstiem un dzeju iedrošināt jūs paveikt vairāk, kā esat iecerējuši. Vai jums pietiek drosmes ticēt un izdarīt vairāk, kā no jums gaida pasniedzēji, skolotāji, sadarbības partneri, darbinieki, konkurenti, ģimene un draugi? Mēs jūs gribam iedrošināt, jo mēs ticam gan sev, gan jums. Lai savu mērķi piepildītu, mums ir nepieciešams atbalsts. Mēs ceram, ka mums izdosies izdot grāmatu un pašiem nopelnīt naudu savas un draugu veselības uzlabošanai. Šogad mēs, nometnes brīvprātīgie jaunieši un dalībnieki, gūsim pirmo darba pieredzi, strādājot pie konkrēta projekta."

Mums jebkurš atbalsts ir svarīgs
"Upes" darbinieku uzdevumi jau no nometnes pirmās dienas ir radīt bērnos pārliecību par saviem spēkiem, palīdzēt ieraudzīt talantus, modināt apziņu, ka viņi ne tikai ņem no sabiedrības, bet spēj tai arī dot, mācīties auglīgi sadarboties un komunicēt.

Viņi lūdz: "Mums vajadzīgs papīrs, rakstāmpiederumi, krāsas un Jūsu ticība, ka mums kopā izdosies. Lai mēs varētu satikties un izdot grāmatu, vajadzīgi arī finanšu līdzekļi, tāpēc visus, kas uzticas mūsu varēšanai, mēs aicinām piedalīties ar savu ziedojumu. Jebkurš ziedotājs palīdzēs tapt grāmatai. Grāmatas beigās, ja jūs mums neaizliegsiet, mēs pierakstīsim jūs kā grāmatas atbalstītājus.

Varbūt kādam no jums ir kādas citas – jebkādas – idejas sadarbībai? Mums patīk dziedāt, dejot, muzicēt, klausīties gudrības. Lūdzu, dodiet ziņu – dace.jaundaldere@gmail.com, jo mēs zinām, ka jebkurš atbalsts ir svarīgs.

Ziedojot lūdzam norādīt mērķi – nometnei "Upe". Mūsu maka nosaukums un konts – biedrība ģimenēm ar īpašo vajadzību bērniem un jauniešiem "Vecāki kopā", reģistrācijas numurs 40008171958, konts Swedbankā: LV79HABA0551030346597.»