Primārais ir cilvēks, nevis suns

Kopš rūpes par dabas parku "Ogres Zilie kalni" uzņēmusies Ogres un Ikšķiles novada pašvaldība, izveidojot kopīgu tūrisma aģentūru, šis unikālais dabas stūrītis kļūst aizvien sakoptāks un pievilcīgāks gan aktīvās atpūtas cienītājiem, gan tiem, kas dodas nesteidzīgās pastaigās. Diemžēl viņu prieku nereti aptumšo suņu saimnieki, kas pēc saviem mīluļiem nesavāc ekskrementus, turklāt ļauj skraidīt bez pavadas.

Dabas parka "Ogres Zilie kalni" projektu vadītāja Valda Gaile ir sašutusi par suņu saimnieku bezatbildību un zemo kultūras līmeni.
"Bērni vēlas braukt ar ragaviņām vai slēpot, bet viņiem jāmīcās pa suņu mēsliem, nemaz nerunājot par apgrauztajām norādēm, soliņiem un nesen iestādītajām priedītēm. Četrkāji mēdz arī rakt bedres, bet dabas parkā ir retas un aizsargājamas augu sugas, un kur ir garantija, ka viņi neizraks kādu no tām? Daudzviet līdzīga veida parkos ieeja ar suņiem vispār liegta, bet pie mums valda visatļautība," saka V.Gaile, piebilstot, ka jau bijuši arī gadījumi, kad bez pavadas palaistie suņi sakoduši sportistus.

Suns nav vainīgs, vainīgs ir saimnieks
Janvāra vidū no nepieskatīta suņa zobiem cietis orientēšanās kluba «Ogre» vadītājas Ivetas Holcmanes dēls. "Saimnieks trenēja suni, pametot viņam koku. Dodoties uz slēpošanas trasi, dēls suni nepamanīja. Dzīvnieks no aizmugures pieskrēja, iekoda pēcpuses muskulī un aizskrēja. Nav normāli, ka agresīvs suns var brīvi skraidīt dabas parka teritorijā, kur esam izveidojuši orientēšanās atmiņu taku ar desmit stacijām, te ir arī bērnu rotaļu laukums, turklāt, sportisti, it īpaši orientēšanās sportā, pārvietojas ne tikai pa takām. Protams, arī suņiem vajag izkustēties, taču nav iespējams prognozēt, kā dzīvnieks rīkosies, sastopot, piemēram, slēpotāju vai nūjotāju. Suns, kurš uzbrūk, nav vainīgs, vainīgs ir cilvēks, kas to pieļauj. Iegādājoties suni, par dzīvnieku jāuzņemas pilna atbildība. Pašvaldības policisti lielākoties patrulē lejā, bet mūsu taka iet pa augšu, un tur likumsargus diemžēl redz reti. Pēc pāris dienām paši atradām gan dēla sakodēju, gan viņa saimnieku. Trīs gadus vecajam vilkam par laimi bija potēšanās pase, tāpēc trakumsērgas potes neveicām, vien vērsāmies pie ģimenes ārsta. Dēls policijai par notikušo pagaidām nav ziņojis, noticot suņa saimnieka solījumiem savu četrkājaino draugu bez pavadas vairs nelaist. Man nekas nav iebilstams pret suņiem, arī mūsu mājās tādi ir, turklāt, kad saimnieki dodas pastaigās ar saviem mīluļiem, demolētāji, kādu Zilajos kalnos netrūkst, mazliet baidās, taču sunim jābūt pavadā un viņa ekskrementi jāsavāc. Diemžēl mums ir ļoti zems cilvēku kultūras līmenis," uzskata I.Holcmane.

Suņu dēļ pārgājusi apetīte nūjot Zilajos kalnos
Arī nūjotājs Jānis Voskāns sportisko aktivitāšu laikā ne vienreiz vien izjutis bailes, satiekot brīvsolī palaistu suni. "Arī manu dēlu sakoda suns, tiesa gan, tas notika nevis Zilajos kalnos, bet Mednieku ielā. Divas sievietes bija izvedušas pastaigā suni un tā aizrāvušās sarunās, ka nepamanīja, ko dara četrkājis, kurš pieskrēja dēlam no aizmugures un iekoda rokā. Man ir pārgājusi apetīte staigāt pa Zilajiem kalniem, jo es eju viens un nejūtos droši, zinādams, ka jebkurā brīdī var pieskriet un iekost kāds brīvsolī palaists suns. Protams, kaut kur jau tie suņi jāvadā. Domāju, šim nolūkam vajadzētu izveidot speciālu taku vai laukumu, lai sava vieta būtu suņiem un sava – sportistiem," uzskata J.Voskāns.

Arī "OVV", kopā ar Valdu Gaili dodoties nelielā pastaigā pa Zilajiem kalniem, pārliecinājās, ka suņu problēma patiesi ir aktuāla. Visbiežāk saimnieki savu mīluli pie pavadas paņem vien tad, kad pret viņiem pavērsts foto aparāts un, neraugoties uz to, ka parka teritorijā atkrituma urnu netrūkst, baltā sniega sega ir teju vai nosēta ar suņu izkārnījumiem. Divu mazuļu māmiņa Evita atzīst, ka suņu saimnieki pēc saviem mīluļiem nesavāc, tāpēc pastaigas laikā jārauga, lai neiekāptu suņu atstātajās mīnās...

Bet ogrēnieti Inu visvairāk uztrauc suņi bez pavadām. "Dabas parks ir sakopts, te izveidotas takas, uzstādīti soliņi, iekārtots bērnu rotaļu laukums, vārdu sakot, ideāla vieta pastaigām un atpūtai, ja vien nebūtu jābaidās no suņiem. Ja saimniekam aizrādi, viņš vai nu neatbild, vai rupji atcērt. Kāpēc viņus nesoda? Ja policija šeit biežāk padežūrētu, domāju, kārtība būtu daudz lielāka," uzskata Ina.

Noteikumu nezināšana no atbildības neatbrīvo
Kāda "OVV» sastaptā suņa saimniece uz jautājumu, vai viņai līdzi ir maisiņš suņa izkārnījumu savākšanai, augstprātīgi attrauc: "Kāds maisiņš, te taču mežs!" Te nu jāteic, ka dabas parks nav gluži tas pats, kas mežs. Ogres novada domes 2010.gada 16.decembrī pieņemtajos saistošajos noteikumos par suņu un kaķu turēšanu īpaši uzsvērts, ka dabas parkā "Ogres Zilie kalni" nav atļauts laist suni bez pavadas, kā arī nedrīkst pieļaut, ka dzīvnieki bojā vai piemēslo publiskos apstādījumus un labiekārtojuma elementus.

Bez tam ir vēl arī 2006.gada 4.aprīlī pieņemtie Ministru Kabineta noteikumi Nr.266, kas paredz Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai. Minētie noteikumi paredz, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns jāved pavadā. Suns bez pavadas var atrasties tikai zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas (Ogres novadā – Zilie kalni), kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts), turklāt pastaigas laikā sunim jāatrodas tādā attālumā, kādā īpašnieks spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

Par aizrādījumu izsaka draudus
Savulaik, aizrādot kādam suņa saimniekam, Ogres novada domes Komunālās nodaļas vides speciālistam Aivaram Bigačam nācies pat uzklausīt draudus uzrīdīt suni. "Saistošie noteikumi ir viena lieta, bet otrs, kā tos kontrolē. Bez Zilajiem kalniem ir taču vēl citas meža zonas, kur izskrieties ar suni, nevienu neapdraudot. Pagājušajā vasarā man radās konflikts ar kāda suņa saimnieku, kuram atļāvos aizrādīt par suņa laišanu bez pavadas. Par aizrādījumu pat saņēmu draudus, ka no meža vispār varu neiznākt...," stāsta A.Bigačs, piebilstot, ka Saistošie noteikumi gan paredz suņu turēšanas kārtību, bet to kontroles mehānisms ir visai sarežģīts. Arī pēc A.Bigača domām viens no risinājumiem varētu būt speciālas suņu pastaigas vietas izveide.

"Vai tiešām cilvēki nemana, ka šeit teritorija tiek kopta, uzturēta un labiekārtota. Man žēl ieguldītā darba, kas netiek novērtēts. Manuprāt, Ogres novada saistošie noteikumi attiecībā pret suņu saimniekiem ir ļoti šķidri un trūkst arī pienācīgas kontroles," atzīst arī V.Gaile.

Ogrē pilsētas noteikumi, Ikšķilē – lauku teritorijas
Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs šim apgalvojumam gan nepiekrīt, uzskatot, ka vaina nav noteikumos, bet gan tajā, kā tos ievēro. Turklāt ir vēl kāda problēma. Proti, Ogres novadā atrodas tikai neliela dabas parka daļa, bet lielākā – Ikšķiles novadā, uz kuru Ogres novada saistošie noteikumi nedarbojas.

Ikšķiles novadā parks vairs nav pilsētas daļa, bet gan pielīdzināms lauku teritorijai ar visām no tā izrietošajām sekām. Jāņem vērā arī, ka vienā dabas parka daļā par kārtību rūpējas Ogres, bet otrā – Ikšķiles pašvaldības policija. Visā parka teritorijā to var darīt tikai Valsts policija, kurai ir svarīgāki uzdevumi, kā pārbaudīt vai saimnieks pēc sava sunīša ir savācis...

"Protams, šāda situācija nav pieņemama, jo iedzīvotāji jau nedala, kura novada teritorijā tobrīd atrodas, viņi vēlas, lai būtu nodrošināta kārtība, tāpēc vajadzētu domāt par kādu vienotu modeli, kā panākt to, lai cilvēkos neveidotos nesodāmības apziņa," norāda N.Sapožņikovs. "Ogrē faktiski suņu pastaigu laukuma nav, taču dzīvnieku mazāk nepaliek, tāpēc jāliek visiem galvas kopā, lai konstruktīvi risinātu šo situāciju, nebalstoties tikai uz emocijām, turklāt Zilajos kalnos aktuāla ir ne tikai suņu problēma, bet arī jautājums par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu kā tādu. Šobrīd nevaru vēl pateikt, kad tieši, bet šis jautājums noteikti tiks aktualizēts," sola N.Sapožņikovs.

Jāpieķer pārkāpuma izdarīšanas brīdī
Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis skaidro, ka Zilo kalnu teritorija ir iekļauta policijas patrulēšanas maršrutā. "Diemžēl ar taustāmiem rezultātiem šobrīd palielīties nevaram. Lai pārkāpēju sodītu, viņš jāpieķer pārkāpuma izdarīšanas brīdī. Piemēram, jānofotografē mirklis, kad sunītis kārto savas dabiskās vajadzības, un pēc tam jāfiksē, kā saimnieks dodas prom, aiz sava sunīša nesavācis atstāto. Savukārt tie suņu saimnieki, kas savus mīluļus laiž bez pavadas, policijas klātbūtnē to, protams, nedara. Mums nav tādu resursu, lai pastāvīgi dežūrētu Zilajos kalnos. Ja iedzīvotāji laikus piezvana un tobrīd patruļa nav kādā citā izsaukumā, varam ierasties ļoti operatīvi un pārkāpējus pieķert, taču pēdējā laikā šādu izsaukumu ir maz," skaidro U.Ulmanis.

Arī Ikšķiles novada sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Šulca norāda, ka pašvaldības policija regulāri apmeklē dabas parka teritoriju, it īpaši vasaras sezonā. Lai gan Ikšķiles novadā nav pieņemti speciāli saistošie noteikumi, kas attiektos uz Zilajiem kalniem, tomēr policistiem ir iespēja pārkāpējus saukt pie atbildības saskaņā ar MK noteikumiem, ja suns rada draudus cilvēka drošībai, veselībai un dzīvībai. «Kas attiecas uz klaiņojošiem suņiem, par to izķeršanu Ikšķiles novadam ir noslēgts līgums ar Bauskas veterināro klīniku, kuras darbiniekus nepieciešamības gadījumā var sazvanīt pa tālruni: 29224642," stāsta I.Šulca.

Jāveic skaidrojošs darbs
Ir, protams, arī pozitīvi piemēri. "OVV" Zilajos kalnos sastapa sunīti Rendu ar saimnieci Valēriju Mickeviču. "Suni vienmēr vedu pavadā, un man ir līdzi pat vairāki maisiņi izkārnījumu savākšanai. Sakopt pēc sava sunīša nav sarežģīti, turklāt te ir pietiekami daudz atkritumu urnu. Mūs uztrauc vienīgi citi lielie suņi, kas palaisti bez pavadas, jo nevar jau zināt, cik agresīvi suns reaģēs, satiekoties ar manu suni, bet pagaidām, par laimi, nekādi nopietni incidenti nav bijuši," saka V.Mickeviča.

Ogres un Ikšķiles Tūrisma attīstības aģentūras vadītāja Ieva Skutule uzskata, ka Zilajos kalnos var sadzīvot gan suņi, gan sportisti, taču jāveic nopietns skaidrojošs un audzinošs darbs, līdzīgi kā, piemēram, CSDD akcijās, aicinot nebraukt reibumā. "Kā liecina citu institūciju pieredze, šādām akcijām ir pozitīvs rezultāts. Suņi bija un būs, tāpēc ir svarīgi viņu saimniekiem pastāvīgi atgādināt par pienākumiem un sekām. Lai varētu cerēt uz situācijas uzlabošanos, jāiegulda mērķtiecīgs darbs, gan informējot, gan nepieciešamības gadījumā pārkāpējus saucot pie atbildības. Kas attiecas uz iežogota laukuma izveidi suņu staidzināšanai, domāju, tas nedotu cerēto rezultātu, jo ne katrs saimnieks vēlēsies laist savu mīluli kopā ar citiem suņiem. Ieradumus vienā dienā izmainīt nav iespējams. Tas ir kultūras un attīstības jautājums, bet domāju, ka kopīgiem spēkiem mums šo problēmu pamazām izdosies atrisināt, lai apmierināti būtu gan suņu saimnieki, gan sportisti," saka I.Skutule.