Bijusī ķeipeniete ubago Ogrē pie baznīcas un jau trīs gadus dzīvo mežā 
Valdot ārā stindzinošam aukstumam, aktualizējusies bezpajumtnieku problēma. Ogrenet jau rakstīja, ka pieaudzis pieprasījums pēc patversmes pakalpojumiem, taču ne visi tādu vai citādu iemeslu dēļ atrod ceļu uz patversmi. Vēl aizvien bez pajumtes palikušie cilvēki nakšņo pagrabos, kāpņu telpās, dārza būdiņās, citi arī gandrīz zem klajas debess…
Ar izstieptu roku pie baznīcas
Ogres Romas katoļu draudzes ticīgie jau pieraduši, ka katru svētdienu pēc dievkalpojuma pie baznīcas vārtiņiem Ogrē, Meža prospektā, viņus sagaida Ludmila.
Līdzcietīgākie meklē naudas makus, lai lūdzējas saujā ieliktu kādu monētu. Ar dažiem baznīcas apmeklētājiem Ludmila tā sadraudzējusies, ka pat aprunājas, kā kuram pa nedēļu gājis. Kāds kungs Ludmilai regulāri nes sievas ceptos pīrāgus.
Zīmīgi, ka neviens no baznīcas tēviem vai kalpotājiem interesi par sievietes likteni nav izrādījis, bet tajā pašā laikā prom arī nedzenot. Ludmila priecīga par to pašu.
Kad mežs kļūst par mājām
"Man nav ne dzīvokļa, ne pensijas – nekā man nav," iemeslu, kāpēc ubago pie baznīcas, atklāj Ludmila. Sievietei ir 70 gadu. Kopā ar 47 gadus veco dēlu Sergeju, kuram nav darba un līdz ar to arī iztikas līdzekļu, abi dzīvo mežā – Zilajos kalnos netālu no karjera.
Pirms daudziem gadiem viņa dzīvojusi Ķeipenē, bet nodegusi māja ar visu iedzīvi un dokumentiem. Kopš tā laika abi ar dēlu klīstot pa pasauli, līdz pirms trim gadiem apmetušies Ogrē, kur mežā uzslējuši kaut ko līdzīgu apmetnei. Mežs dod ne tikai patvērumu, bet vasarā un rudenī, kad mežā ir ogas un sēnes,- arī iztikšanu. Ziemā nekas cits neatliek, kā stāvēt pie baznīcas un cerēt uz līdzcilvēku žēlastību. Un tā jau trīs gadus…
Sapņo par nelielu, siltu istabiņu
Arī Ludmilai, tāpat, kā jebkuram no mums, gribētos dzīvot cilvēka cienīgos apstākļos. Portālam Ogrenet viņa atklāj, ka gribētos kaut nelielu, siltu istabiņu. Kā nu ne, ja nesen no rīta aukstajā būdā pamostoties, kājas esot tā sasalušas, ka ne pakustināt.
Vai piepildīsies bezpajumtnieces sapnis tāpat, kā tas bija pirms pāris gadiem ar mežā pie Jaunogres dzelzceļa stacijas mītošo Mariju un viņas dēlu, kurus bija piemeklējis līdzīgs liktenis, spriest pāragri.
Vien apsolām par Ludmilas neapskaužamo situāciju informēt biedrības "Ogres novada Krusts" valdes priekšsēdētāju Jāzepu Janiševu, kurš uzsācis Ogres novadā mītošo bezpajumtnieku apzināšanu, lai varētu viņiem sniegt palīdzību.
J.Janiševs aicina iedzīvotājus ziņot par vietām, kur ir sastopami bezpajumtnieki. Tās varētu būt pamestas būves, dārzu mājiņas, meži utt. Mob. tālr. 29479643 (Jāzeps).
2012. gada 29. janvārī, 16:41, Aktualitātes
Aina Trasune
Jaunākie komentāri
sveiki, vissapkaart! visiem kaa var vajadzeetu paliidzeet ,bet es nesaprotu vienu lietu shaja zinjaa.. cilveeki ir dazhaadi,bet paarsvaraa visiem kuriem nav pajumtes lieto alkoholu . labaak iedzert un viss kaartiibaa,bet vajadzeetu mazliet padomaat.kur to teereet kam lietderiigaak. paliidzeetu cilveekiem tikai taadiem kuri tieshaam ciesh no taa visa un veelas kaut ko sasniegt vairaak kaa iekrist pudelee.lielaakaa veeleeshanaas lai visiem ir maajiigi un silti.. paliidziet viens otram .luugums kaut ko dariit lietas labaa ir tachu kas atbild par to visu uznjemas taadaas teemaas.mazaak atvainojos pakliidenju.
Ķeipeniete : VARBŪT tas ir vienīgais ko viņa vēl ATCERAS pēdēja "Apzinātā" epizode dzīvē , tālāk viena nebeidzāma dziesma "Kā pa miglu mana dzīve iet"
Ķeipenē tādu sievieti neviens pat neatceras. Viņa Ķeipenē dzīvoja pirms 24 gadiem un pavisam neilgu laiku - tikai kādus 6 mēnešus. Pēc tam izrakstījusies, un ar Ķeipeni vairs viņai nekādas saistības nav bijis. Vai patiešām tagad Ķeipenei un ķeipeniešiem būs jāatbild par katru pasaules staigātāju, kas īsu mirkli kādreiz pirms 24 gadiem bijis piestājis Ķeipenē? Starp citu - tā māja, kurā viņa bija pierakstījusies, vēl tagad Ķeipenē stāv kā dzīva - nav ne degusi, ne sabrukusi. Ko var cilvēks melot! Padomju laikos jau bija daudz tādu pasaules staigātāju, kas pastrādāja pāris mēnešu vienā kolhozā, tad atkal āva kājas, laimes meklējumos. Un nekur jau arī ilgi nevarēja noturēties alkohola problēmu dēļ. Un nav ko šausmināties - tāds ir šo alkohola atkarīgo dzīvesveids - negrib viņi dzīvot citādi kā tā, kā dzīvo. Tā ir viņu izvēle.