Ogrē atceras 1991.gada Barikāžu dienas  (papildināts)

Atmiņu ugunskurs Ogres pilsētas skvērā šodien pulcēja kopā 1991.gada janvāra Barikāžu dienu dalībniekus,  viņu tuviniekus, draugus un domubiedrus. Kopš varonības un pašaizliedzības pilnajām dienām pagājis jau 21 gads.

Barikādes, ko 1991.gadā cēlām pret iespējamām militārām akcijām un Latvijas neatkarības pretiniekiem, no Rīgas centra, Zaķusalas un citām vietām pārcēlušās uz mūsu prātu gan vienojot, gan šķeļot tautas un cilvēkus.

Barikādes ir katram savas. Guntim Pļavniekam, kādreizējam Ogres Mūzikas skolas direktoram, tā ir nedēļa Rīgā. Vispirms pie televīzijas torņa, tad pie televīzijas ēkas, pie Ministru kabineta. Tolaik valodas nešķiroja, šķiroja cilvēkus. Pēc tā, ko viņi dara vai nedara.

Barikādes no jauna uzceļ valodas jautājums
Lai arī Satversmes tiesa 2012. gada 12. janvārī saņemot 30 11. Saeimas deputātu pieteikumu, 20.janvārī lēma, ka nav pamata apturēt 2012.gada 18.februārī paredzēto tautas nobalsošanu par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, varētu teikt, ka šobrīd Latvija dzīvo gaidās, ko 18.februārī nesīs tautas nobalsošana.

Likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valodas un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodās. Valodu tēma bija aktuāla arī Barikāžu atceres dienu dalībnieku runās.

Uz atceres pasākumu Ogrē pēc mūsu novada barikāžu dalībnieku lūguma bija ieradies arī Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība). Uzrunājot ogrēniešus, arī viņš mudināja, lai referenduma dienā neviens nepaliek mājās, lai pārliecina visus savus kaimiņus utt. nepalikt vienaldzīgiem un iestāties par latviešu valodu Latvijā.

Rezolūcija aicina apvienoties kopējai rīcībai
Žurnāliste Līga Treznovska nolasīja rezolūciju, kas uzrunā Latvijas Valsts Prezidentu Andri Bērziņu, Latvijas Republikas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, Latvijas Republikas Saeimu un Latvijas valsts iedzīvotājus. 

Tekstā sacīts: “Mēs, 1991.gada Barikāžu dalībnieki un Barikāžu atceres sarīkojuma apmeklētāji esam sašutuši, ka tiek apdraudēta latviešu valoda  – viens no galvenajiem Latvijas valstiskuma pamatiem, un atgādinām Latvijas Satversmes 4.pantu: Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.
Kategoriski iebilstam pret valsts amatpersonu ieteikumiem ignorēt referendumu.  Satversmes tiesa ir atzinusi, ka referendumam ir tiesisks pamats, tāpēc aicinām piedalīties tajā un paust savu gribu. Mūsu valsts varas un pilsoņu vienaldzība apdraudētu latviešu tautas pastāvēšanu un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Mūsu vienaldzību Krievija izmantotu kā piekrišanu otrai valsts valodai.

Aicinām Latvijas Valsts Prezidentu uzrunāt tautu un paust skaidru nostāju par valsts valodu, jo neitralitāte šajā gadījumā mums nav pieņemama un uzskatāma  par nodevību pret latviešu tautu.

Mēs, Barikāžu laika dalībnieki, nosodām etniskā naida kurinātājus un pieprasām agresīvās kampaņas organizatoru, nepilsoni Vladimiru Lindermanu saukt pie atbildības. Tiem Saeimas deputātiem, kuri pārkāpa zvērestu un Satversmes 4.pantu, nekavējoties jānoliek deputātu mandāti. Uzskatām, ka referendums par divām valsts valodām ir  nolaidīgas un tuvredzīgas politikas rezultāts, un tiem, kas to pieļāva, ir jāsaņem sods un jāatlīdzina valstij nodarītie materiālie zaudējumi.

Aicinām visus Latvijas pilsoņus apvienoties un paust savas prasības  mūsu valsts varas institūcijām, tā neļaujot tām ieslīgt vienaldzībā un bezdarbībā laikā, kad tiek grauti valsts pastāvēšanas pamati. Atcerēsimies, ka tieši pateicoties mūsu spējai apvienoties kopējai rīcībai, mēs esam panākuši Latvijas valstiskuma atjaunošanu, tā nosargāšanu, stāvot uz barikādēm un neļaujot iznīcināt mūsu valsti. Saglabāsim un godāsim savu valsti, savu  valodu, savu karogu  un ticību, ka mūžu mūžos uz pasaules kartes būs vārds LATVIJA un LATVIEŠI.

Dievs, svētī Latviju!

Ogrē, 2012.gada  20.janvārī.”

Ogrēniešu pārstāvis Aivars Zunde sarunā ar deputātu vienojās, ka Jānis Dombrava šo rezolūciju nogādās Saeimā.