Vai pacients zinās, kad ir švaki un kad nav tik traki?

Veselības ministrija uzsākusi informatīvu kampaņu «Jūties švaki? – Ne vienmēr ir tik traki!», kuras mērķis ir informēt iedzīvotājus par daudzveidīgajām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām. Proti, pirms saukt neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādi, iedzīvotāji aicināti kritiski izvērtēt, vai patiesi ir tik švaki, vai arī konkrētajā gadījumā var izlīdzēties ar ģimenes ārsta, dežūrārsta vai pat ārsta palīga (feldšera) konsultāciju.

Kopš atcelta maksa par nepamatotu NMP izsaukumu, iespēju pilnīgi par velti saņemt medicīnisko palīdzību izmanto arvien vairāk cilvēku, turklāt naskākie ātrās palīdzības izsaucēji dzīvo lielajās pilsētās, kur ambulatorie medicīnas pakalpojumi pieejami visplašāk.

Ātrā palīdzība domāta dzīvības glābšanai, nevis iesnu ārstēšanai
NMP dienesta Komunikāciju nodaļas vadītāja Ilze Bukša stāsta, ka gada laikā no 459 tūkstošiem NMP izsaukumu 28 procentos gadījumu pacientam būtu pieticis ar ambulatoru palīdzību. Pērn Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadā NMP brigādes izbraukušas uz 12 123 izsaukumiem. No šiem izsaukumiem 3520 gadījumos (jeb 29 procentiem pacientu) palīdzība bija jāsaņem ambulatori pie sava ģimenes ārsta.

"NMP dienesta funkcija ir sniegt palīdzību gadījumos, kad ir reāli apdraudēta pacienta dzīvība, nevis paaugstinātas temperatūra, klepus vai iesnas. Nereti, kad NMP brigāde ieradusies uz šādu izsaukumu, pacients jūtas vīlies – kā, jums nav zāļu pret temperatūru? Nē, nav! NMP brigādei līdzi nebūs arī medikamentu, kas nepieciešami pacientam ar hroniskām saslimšanām, jo NMP brigāde ir nodrošināta ar specifiskiem medikamentiem un aprīkojumu, kas paredzēts dzīvību glābšanai. Turklāt, dodoties izsaukumā, kurš nav bijis pamatots, mediķi var nepagūt laikus ierasties pie pacienta, kura dzīvība patiesi karājas mata galā. Pacientam, kam pēkšņi paaugstinājusies temperatūra vai saasinājusies kāda labi zināma sena hroniska kaite, piemēram, nedaudz paaugstinājies asinsspiediens, vai gados jauniem cilvēkiem pēc pārslodzes radusies veģetatīvā distonija, palīdzība, protams, ir nepieciešama, taču šādā gadījumā, pirms saukt NMP brigādi, vajadzētu sazināties ar savu ģimenes ārstu, vai, ja saslimšana sākusies vakarā jeb brīvdienās, zvanīt Ģimenes ārstu konsultatīvajam dienestam. Varbūt nelielu traumu gadījumā cietušajam pašam ir iespēja aizbraukt līdz tuvākajam stacionāram, neizsaucot NMP, kur viens brigādes izbraukums valstij izmaksā aptuveni 70 latu. Vēl var ieteikt laikus parūpēties, lai mājās vienmēr būtu kāds medikaments temperatūras mazināšanai pēkšņas saaukstēšanās gadījumā un, protams, hronisku slimību ārstēšanai nepieciešamās specifiskās zāles. Ātrās palīdzības mediķi izsaukumos, kam ir tikai konsultatīvs raksturs un nav nepieciešama nogādāšana slimnīcā, pacientiem dalīs vizītkartes ar Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, lai viņi nākamajā reizē zinātu, kur šādā gadījumā vērsties," skaidro I.Bukša.

65 procentiem pacientu būtu pieticis ar ambulatoro palīdzību
Ogres slimnīcas galvenais ārsts Jānis Trops jauno kampaņu vērtē pozitīvi. "No visiem pacientiem, kurus pie mums nogādā NMP brigādes, aptuveni 65 procentiem stacionēšana faktiski nebūtu nepieciešama. Mēs, protams, cilvēku uzņemam, nomierinām, sniedzam palīdzību, piemēram, nomainām katetru vai, ja vajadzīgs, uzliekam kādu šuvi, ko NMP brigāde parasti nedara, un jau tajā pašā vai nākamajā dienā pacients var doties mājās. Nereti paši slimnieki grēko – sākot justies slikti, nevis tūdaļ zvana ģimenes ārstam, bet gan sagaida vakaru, kad ārsts darbu beidzis, un sauc NMP brigādi. Nezinu, kāpēc tā tiek darīts, iespējams, vienkārši negribas sēdēt rindā pie ārsta kabineta vai maksāt latu par vizīti. Jā, NMP izsaukums ir bez maksas, taču jārēķinās, ka, ja pacients tiek nogādāts stacionārā, viņam būs jāsamaksā trīs lati par slimnīcā pārlaisto nakti, kā arī, ja cilvēks atvests no attāla lauku rajona, jādomā, kā tikt mājās. Gala rezultātā viss var izmaksāt krietni dārgāk, kā laikus vēršoties pie ģimenes ārsta," skaidro J.Trops.

Jautāta, cik ilgā laikā jāierodas NMP brigādei, ja tāda patiesi nepieciešama, I.Bukša skaidro, ka saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem pilsētā mediķiem jāierodas 15 minūšu laikā, bet lauku rajonos – 25 minūtēs. Jaunās informatīvās kampaņas mērķis ir jo vairāk šo laiku samazināt, jo, atslogojot NMP brigādes, kurām retāk būs jādodas nepamatotos izsaukumos, mediķus operatīvāk varēs novirzīt tur, kur palīdzība patiesi nepieciešama. Lai gan jaunā kampaņa saņēmusi arī kritiku, I.Bukša teic, ka tai ir arī pirmie rezultāti – gandrīz uz pusi samazinājies nepamatotu NMP izsaukumu skaits, un dubultojies zvanu skaits Ģimenes ārstu konsultatīvajam dienestam.

Ja nu pacients kļūdās, novērtējot savu veselības stāvokli?
Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Laura Lapiņa stāsta, ka iepriekš darbdienās Ģimenes ārstu konsultatīvajam dienestam zvanījuši vidēji 100 pacienti, bet tagad dienā tiek saņemts 200 un vairāk zvanu, kas priecē, jo cilvēki sākuši kritiskāk izvērtēt situāciju. Laikā no tālruņa darbības sākuma pagājušā gada maijā līdz decembra beigām no Ogres saņemts 231 zvans, no Ikšķiles – 33 zvani, no Ķeguma – 18 zvani un 21 pacients zvanījis no Lielvārdes.

Vienā maiņā parasti strādā četri mediķi, bet kopumā Ģimenes ārstu konsultatīvajā dienestā nodarbināti 20 kvalificēti, pieredzējuši ārsti un ārstu palīgi. "Aicinu nebaidīties un problēmu gadījumā noteikti izmanto šo pakalpojumu. Dakteriem ir izstrādāti speciāli algoritmi ar saslimšanu pazīmēm un ieteikumi, kā katrā konkrētajā situācijā rīkoties. Ģimenes ārstu konsultatīvajam dienestam pa tālruni 66016001 var zvanīt darbdienās no pulksten 18 līdz pulksten 8, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti. Maksa būs tāda pati, kā zvanot jebkuram stacionārā tālruņa numuram. Ir gadījumi, kad, uzklausot pacienta sūdzības, ārsts iesaka nekavējoties izsaukt NMP, taču šādi gadījumi ir ļoti reti," stāsta L.Lapiņa.

Par Ģimenes ārstu konsultatīvo dienestu dzirdētas labas atsauksmes, taču tā arī paliek neatbildēts jautājums, ko darīt, ja pēkšņi sasirgušajam ir priekšapmaksas karte, kurā palikuši vien daži santīmi, līdz ar to konsultēšanās nesanāk, jo zvans diemžēl nav gluži bezmaksas. Un, pat ja izdodas izrunāties ar speciālistu, kur lauku rajonā ņemt konsultanta ieteikto medikamentu, ja mājās tā nav, bet tuvākā aptieka kilometriem tālu? Un visbeidzot, vai pacients bez attiecīgas medicīniskās izglītības tiešām pats spēs adekvāti izvērtēt, kad ir švaki un, kad vēl nav tik traki? Reizēm minstināšanās, pārdomājot, kam tad vislabāk zvanīt, var maksāt dzīvību.