Būsim zinoši par uztura bagātinātājiem!

Uztura bagātinātāji pašlaik vairs nav tikai nepieciešamība, tie ir kļuvuši par modes lietu. Katram apzinīgam, sevi un savu veselību mīlošam cilvēkam mājās ir jābūt dažādiem uztura bagātinātājiem - matu un nagu stiprināšanai, locītavu veselībai, zarnu trakta regulārai iztīrīšanai, limfas dzenāšanai, kaloriju dedzināšanai utt., jo mēs taču dzīvojam netīrā un piesārņotā vidē, ēdam neveselīgu pārtiku un kustamies pārāk maz.

Ironizēju, bet kā gan lai citādāk apraksta to, kas notiek pašlaik pasaulē un, diemžēl, arī Latvijā. Uz 2011. gada 6. septembri Latvijā ir oficiāli pieejami (Pārtikas un Veterinārā dienesta paziņoti vai reģistrēti) 3963 uztura bagātinātāji. Protams, vēl ir vesela jūra ar nelikumīgi ievestiem un tirgotiem uztura bagātinātājiem, par kuriem šajā reizē pat rakstīt negribas.

Ja sākumā uztura bagātinātāji vienā kapsulā saturēja 2-3 vielas, tad tagad tie pārvērtušies par kārtīgām kokteiļkapsulām. Viena uztura bagātinātāja kapsula nereti satur pat līdz 50 dažādām aktīvām sastāvdaļām, neskaitot palīgvielas. Kurš ir tik gudrs, ka spētu objektīvi izvērtēt šo daudzo aktīvo vielu mijiedarbību un ietekmi uz cilvēka organismu? Taču ne jau uztura bagātinātāju izplatītāji! Turklāt, lai savu ražojumu nosauktu par uztura bagātinātāju un to palaistu apritē, nav jāveic eksperimenti un klīniski pētījumi ne ar dzīvniekiem, ne ar cilvēkiem (kā to dara ar medikamentiem jeb zālēm). Tātad – būtībā katrs uztura bagātinātāju pircējs ir pakļauts unikālam eksperimentālam pētījumam, jo lielākoties uz šo produktu iepakojuma nekādi citi brīdinājumi bez „Nepārsniegt ieteicamo diennakts devu. Neizmantot uztura bagātinātājus kā pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietotājus”  nav norādīti.

Ar apgalvojumiem, kurus minēju sākumā, mūs pamatā iespaido reklāmas un uztura bagātinātāju tiešie izplatītāji, no kuriem reti kurš ir mediķis. Mūsu valsts likumdošanā ir noteikts, ka patērētājus  ir aizliegts maldināt ar jebkura veida tiešām vai netiešām norādēm, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nespētu nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu.

Protams, cilvēkam, kas lielāko dienas daļu sēž birojā un našķojas ar kafiju un smalkmaizītēm, ir vienveidīgs un nelīdzsvarots uzturs. Kādu uzturu mēs lietojam un kādu dzīvesveidu dzīvojam – tā gan ir mūsu pašu atbildība. Taču gandrīz jebkurš uztura bagātinātājs būs krietni dārgāks kā mājās pagatavots  pilnvērtīgs ēdiens. Balastvielu (šķiedrvielu) saturoši uztura bagātinātāji tam ir spilgts piemērs. Viena kapsula šāda produkta parasti satur ap 1 gramu dažādu balastvielu – piemēram, kviešu klijas, rudzu klijas, ābolu pektīnu un vairākas palīgvielas. Ražotājs rekomendē dienā uzņemt 3 kapsulas, tātad 3 gramus balastvielu, un sola, ka zarnu trakts tiks attīrīts no sārņiem, kā arī straujāk „degs” kalorijas. Pat ar 10 šādām kapsulām problēmas netiks atrisinātas, jo normāli cilvēkam dienā būtu jāuzņem vismaz 30 gramus balastvielu!

Piemēram, 100 grami auzu pārslu satur 10 gramus balastvielu, rudzu maize – 8 g, žāvētas aprikozes – 18 g, lazdu rieksti – 8,2 g.

Kādos gadījumos vajadzētu izvērtēt uztura bagātinātāju nepieciešamību papildus ikdienas uzturam:

1. ja lietojam vienveidīgu, nesabalansētu uaturu (nevis nolaidības dēļ, bet gan specifisku apstākļu spiesti),
2. situācijās, ka ikdienas uzturs nevar nodrošināt pietiekamu pārtikas produktu daudzumu (pārmērīga fiziska un garīga slodze; ja nepieciešams sagatavot organismu lielai slodzei),
3. īslaicīgi uztura bagātinātājus varētu lietot, lai kompensētu pilnvērtīgu atpūtas trūkumu, atjaunotu spēkus,
4. ja organisms, kādu tam nepieciešamu vielu, nespēj sintezēt vai uzņemt pietiekamā daudzumā. Iespējams, šādā gadījumā būtu jālieto pat medikamenti un jākonsultējas ar ārstu.

Visa informācija par pašlaik Latvijā oficiāli reģistrētiem uztura bagatinātājiem ir pieejama Pārtikas un Veterinārā dienesta mājas lapā www.pvd.gov.lv sadaļā „Reģistri”. Tur var atrast gan konkrēta uztura bagātinātāja ražotāju, gan tā sastāvu, gan arī no reģistra izslēgtos uztura bagātinātājus. Ir vērts šajā sadaļā ielūkoties!

Baiba Grīnberga
Veselības un skaistuma centra HELIOS uztura speciāliste,
Latvijas Diētas un Uztura speciālistu Asociācijas biedre un
biedrības „Dzīve bez glutēna” uztura konsultante