Pārstāvēt valsti sportā ir patriotisms 

„Bieži redzam visapkārt sliktu un negatīvu, bet projekts „Dinamo Rīga” ir ļoti pozitīvs, tas saliedē vairākas Latvijā esošās tautības un nacionalitātes,” tikšanos 11.novembra vakarā piepildītajā Ogres Kultūras centra Mazajā zālē ar „Dinamo Rīga” un Latvijas izlases hokejistu Andri Džeriņu ievada Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis.

Teikuši pirmos vārdus, pienāca laiks arī dāvanām. Par to parūpējas „Dinamo Rīga” pārstāvis. „Šī gada pavasarī Helmaņa kungs Ogres vārdā vērsās pie „Dinamo Rīga” vadības, lai lūgtu atbalstu Ogres jaunatnes hokeja kluba izveidei. Gan mēs, gan dome noslēdza savstarpējo līgumu, un Ogrē atsākās hokeja treniņi. Ļoti labi, ka jaunā paaudze saista sevi ar hokeju.” Tagad hokeja klubs „Ogre juniors” varēs nesatraukties par vārtsargu ekipējumu, jo klubam tika dāvāti divi komplekti. Jācer, ka tas palīdzēs attīstīties un pilnveidoties.

Novada priekšsēdētāja vietnieks gan atzina, ka tas nav tikai viņsa nopelns: „Daudz Ogres jauniešu hokeja saglabāšanā veica novada priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, domes deputāti Dainis Širovs, Andrejs Ceplītis, kā arī pārējie, kuri atbasltīja šo sadarbību”.

Cilvēki uz Mazo zāli tika aicināti ne tikai, lai noskatītos kā tiek pasniegtas dāvanas. Pasākuma galvenais iemesls bija diskusija par patriotismu. Uz Sandija Semjonova jautājumu par patriotismu sportā, „Dinamo Rīga” hokejists Andris Džeriņš minēja to, ka tas saistās ar valsts pārstāvēšanu sportā. „Bieži sanāk atrasties ārzemēs, tālu no mājām, bet tomēr cīnāmies par savu valsti,” stāsta A.Džeriņš. „Uz izlases spēlēm visi sanāk kopā un cīnās – nesam valsts vārdu pasaulē. Tas pats ir par „Dinamo” – savējie hokejisti spēlē ne tikai par klubu, bet arī par Latviju,” turpina dinamiešu hokejists. Neskatoties uz to, ka Aleksandrs Ņiživijs, kurš neparedzētu iemeslu dēļ nevarēja ierasties uz tikšanos, ir krievu tautības, A.Džeriņš pārliecināti stāsta, ka tas nav šķērslis: „Arī viņš ir liels patriots”.

Lai kur tu atrastos, vienmēr pārdzīvosi par savējiem.

„Arī Afganistānā latviešu karavīri, skatoties hokeja izlases spēli, ļoti pārdzīvoja un nervozēja,” ar savu redzēto dalījās Egils Helmanis. Tam piekrita A.Džeriņš, akcentējot līdzjutēju un fanu nozīmi: „Ir grūti iziet uz laukuma pie tukšām tribīnēm. Bez skatītāju atbalsta ir ļoti, ļoti smagi spēlēt”.

Runājot par krievu lamu vārdiem un rupjībām, ko iecienījuši arī latvieši, A.Džeriņš bilst, ka hokejā reizēm bez tā nevar. Klasisks piemērs ir kādreizējais Latvijas izlases uzbrucējs un treneris Oļegs Znaroks, kuram krievu valodas spēcīgā mēle nav sveša. „Tomēr, kad Znaroks sniedz interviju, diez vai jūs esiet dzirdējuši kādu rupjāku vārdu. Mēs varam sevi kontrolēt un komunicēt pieklājīgi,” par lamām hokejā un ārpus tā izsakās A.Džeriņš.

Pirms Kontinentālās Hokeja līgas spēlēm vai pēc uzvarētiem izlases mačiem arēnā tiek atskaņota himna. Tajā brīdī kameras vērstas tieši uz hokejistiem. Reizēm redzam, ka līdzi dzied ne visi. Kāpēc Latvijas hokejisti pirms vai pēc spēles nedzied valsts himnu – māņticība vai vienkārši nezina vārdus? „Tas vairāk skaidrojams ar māņticību – tādi ir lielākā daļā hokejistu, bet tā, ka nezina vārdus, nav neviena. Tas būtu kauns, ja latvietis nezinātu vārdus,” atbild A.Džeriņš.

Sarunas noslēgumā zālē esošie jaunieši izmantoja izdevību, lai tiktu pie A.Džeriņa autogrāfa.