Ogres ugunsdzēsēju depo caurumu ir vairāk kā ielāpu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļas komandieri Imantu Dudarevu māc bažas: ja tuvākajos gados netiks rasts finansējums, vai ugunsdzēsēju depo ēku Ogrē, Rīgas ielā 4, nepiemeklēs līdzīgs liktenis kā depo ēku Skrundā, kur sabruka daļa sienas. Ogres depo sienas vēl gluži nebrūk, taču pamati pamazām drūp, un vienā no kabinetiem aizvadītajā ziemā iebrukuši griesti.

«Diemžēl mēs jau gadiem nesaņemam pietiekamu finansējumu ēku uzturēšanai. Visu vēl vairāk sarežģī iepirkuma procedūra, kas manā skatījumā būtu jāpadara vienkāršāka. Šobrīd ir tā, ka, saņemot finansējumu, vadoties no piešķirtās summas, jāveic prioritārie darbi, tad iepirkuma procedūra un jāorganizē konkurss, kas notiek ļoti lēni un reizēm ievelkas pat līdz pusgadam. Ja nauda saņemta, piemēram, vasaras vidū un ir paredzēts veikt jumta remontu, tad brīdī, kad mēs varētu šo darbu sākt, jau ir pienākusi ziema un to vairs nevar īstenot. Nākas pārorientēties uz iekšdarbiem, kas nozīmē jaunu iepirkumu un konkursu, bet iekšdarbus nevar veikt, ja tek jumts, un te nu sākas riņķa dancis. Ja noteiktos termiņos darbi nav uzsākti, finansējumu noņem un atdod citai apakšvienībai. Šogad Ogres daļai nauda vēl nav iedalīta un šaubos, vai to saņemsim, jo pērn tikām pie lielākas summas, kuru, manuprāt, izlietojām ļoti lietderīgi,» stāsta I.Dudarevs.

Pērn paveikti trīs lieli darbi
Lai gan ir 21.gadsimts, vēl pērn VUGD Ogres daļa, kas atrodas pilsētas centrā, nebija pieslēgta pilsētas kanalizācijai, un reizi mēnesī tā bija jāizsūknē. «It kā jau pievienoti bijām, bet šī sistēma nedarbojās, jo pilsētas kanalizācijas caurule bija augstākā līmenī. Šobrīd sistēma ir sakārtota. Otrs lielais darbs, ko izdevās izdarīt, – visā ēkā ir salikti plastikāta logi, lai novērstu siltuma zudumus. Bet trešais darbs – nomainīti garāžas vārti. Vecie savu mūžu bija nokalpojuši un vairs nebija hermētiski, līdz ar to ziemā bija jāuztraucas, lai ugunsdzēsēju auto cisternās neaizsalst ūdens dzinēja dzesēšanas sistēma, jo tosols bija retums. Pie garāžas durvīm novietojām spaini ar ūdeni un, ja tas sāka pārklāties ar ledus kārtiņu, darbinājām automašīnas vai apgriezām tās uz otru pusi,» atceras I.Dudarevs.

Bet vēl gadu iepriekš par iedalīto finansējumu bija iespējams nomainīt veco elektrosadales skapi, kas apdraudēja ne vien pašus glābējus, bet daļas darbu kopumā. Citiem lielākiem darbiem finansējuma nepietiek. Tik vien atliek, kā iegādāties krāsas bundžu vai tapešu rulli un to saviem spēkiem izlīmēt, padarot pievilcīgāku darba vidi. Starp citu, mēbeles atpūtas telpā atceļojušas no pašu ugunsdzēsēju mājām, tā teikt, lai nav jāmet ārā un darbā atelpas brīdī ir kur apsēsties. Bet dažos darba kabinetos joprojām tiek izmantotas savulaik Ogres novada pašvaldības norakstītās mēbeles, par ko I.Dudarevs domei saka lielu paldies, jo tās mēbeles, ko pirms daudziem gadiem iegādājusies valsts, sen vairs nav izmantojamas.

Vienā kabinetā noplūdusi siena, citā – iebrukuši griesti
Bet līdz ar logu nomaiņu radusies cita problēma. Siltums uz āru vairs neizplūst un ceļas augšā, bet griesti nav pienācīgi nosiltināti, un pagājušā gada sniegiem bagātajā ziemā uz jumta sakritušais sniegs sāka intensīvi kust, appludinot kabinetu sienas. Vienā no kabinetiem pat ir iebrukusi daļa griestu. Visticamāk, arī šoziem plūdi turpināsies, jo finansējuma bēniņu siltināšanai nav. «Manuprāt, būtu jāpagarina arī jumta pārkares, lai lietus ūdens neplūst pa sienām un tās nebojā. Pie ieejas sāk brukt mājas stūris, ir uzpūtušies arī ēkas pamati. Lai neapdraudētu Ogres iedzīvotājus un automasīnas, kas brauc gar mūsu depo, šopavasar paši saviem spēkiem nojaucām veco skursteni, kurš bija sašķiebies, līdz ar to ēkas sienā radušies robi un būtu jādomā par siltināšanu, bet tas prasa finansējumu. Nauda nepieciešama arī rezerves boksa jumta nomaiņai, kur atrodas rezerves ugunsdzēsības tehnika un ir arī ierīkota noliktava. Esam uzrakstījuši pieteikumu, ir sastādīta tāme, bet vai būs finansējums, nav zināms. Visas mantas, kas var sabojāties, piemēram, ugunsdzēsēju kaujas tērpus, no noliktavas esam pārnesuši uz darba kabinetiem, kas atbrīvojušies optimizācijas rezultātā,» stāsta I.Dudarevs.

Aizvien biežāk deg neapdzīvotas mājas
Šobrīd VUGD Ogres daļā strādā 52 cilvēki, 14 no tiem – Ķeipenes postenī. Vienā maiņā ir septiņi – astoņi ugunsdzēsēji. Salīdzinot ar agrākiem laikiem, viņu skaits uz pusi sarucis. Tiesa gan, sarucis arī izsaukumu skaits. Ja 2006.gadā Ogres daļā bija reģistrēti 442 izsaukumi, tagad to ir gandrīz uz pusi mazāk. Ogres daļas rīcībā ir četras autocisternas un vienas autokāpnes, kas ir samērā labā tehniskā stāvoklī, arī degviela ir pietiekamā daudzumā.

"Ogres pilsētā ugunsnelaimes vietā ierodamies piecu līdz septiņu minūšu laikā. Ārpus pilsētas šis laiks, protams, ir ilgāks, bet mums ir sadarbības shēma, un palīgā dodas arī citu novadu brigādes, kas ir tuvāk ugunsgrēka vietai. Tagad sakarā ar ekonomisko situāciju valstī cilvēki vai nu izbrauc no valsts, vai arī pārvietojas tuvāk galvaspilsētai, tāpēc paliek neapdzīvoti nami. Līdz ar to mēdz nezināmu iemeslu dēļ degt pamestas, bet vēl labā stāvoklī esošas mājas,» stāsta I.Dudarevs, sarunas noslēgumā piebilstot, ka atliek cerēt vien uz jauno iekšlietu ministru, kurš sola cīnīties par savas ministrijas budžetu, lai neietu zudumā tās vērtības, kas šobrīd vēl ir.

«Nevar jau teikt, ka mums vispār nedod līdzekļus, bet to nav pietiekamā daudzumā. Tēlaini izsakoties, caurumu ir vairāk kā ielāpu. Diemžēl līdzīga situācija ir visās 92 ugunsdzēsības daļās Latvijā, un tā jau ir valsts spēle ar savu drošību».
Dzintras Dzenes foto