Ogres milža tēlam pausts atbalsts. Idejas jāattiecina uz visu novadu 

Šovakar Ogres novada domes Mazajā zālē tika aicināts jebkurš paust savu viedokli par Ogres pilsētas tēla izveidi. Kā viens no apspriežamajiem tematiem bija Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka Egila Helmaņa redzējums par milžu izveidi, kas kalpotu kā Ogres vizītkarte un tūrisma apskates objekts.

Maršruts Rīga – Sigulda – Ogre – Rīga

Apskatot tūrisma plūsmu Latvijā, Egils Helmanis un Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūras vadītāja Ieva Skutule secināja, ka vispieprasītākās vietas tūristu vidū esot Rīga un Sigulda. Daudzi mēro ceļu no galvaspilsētas uz ainavām bagāto Siguldu. Tomēr pastāv iespēja paplašināt šo izplatīto maršrutu, iekļaujot arī Ogri. Lai to īstenotu, Ogrē nepieciešama kāda intriģējoša vieta vai objekts. „Mums ir Līkais tilts, Ziliekalni, skaista upe un Špakovska parks, bet tas arī viss. Ja gribam, lai arī Ogre interesētu tūristus, ir kaut kas jāpiedāvā,” ideju pamato E.Helmanis. Zilokalnu labiekārtošana ir ļoti pozitīva lieta, taču ar to vien neizdosies piesaistīt pilsētas viesus no Latvijas un ārvalstīm: „Piemēram, Zilokalnu dabas parks ir labs, bet Igaunijā tādu līdzīgu vietu ir aptuveni 50,” salīdzinājumu ar ziemeļu kaimiņiem sniedz priekšsēdētāja vietnieks.

Milža pēda, milžu ēdienkarte, milžu trepes...

Ideja par milzi kā Ogres vizītkarti šķiet diezgan pārgalvīga un riskanta, tajā pat laikā - unikāla. Jāpiebilst, ka Ogres vārds tulkojumā no angļu valodas nozīmē milzis-cilvēkēdājs. Sanāksmes laikā, protams, tika apspriesta pilsētas nosaukuma izcelsme, bet, kāpēc nevar izmantot kādu no teikām, nedaudz pamainīt to vai radīt jaunu: „Nav būtiski, ko izdomā, bet gan, kā to izdara,” uzskata liela daļa sanāksmes dalībnieku. Daži ieminējās, ka nav jau jāveido viena milža statuja vien, var to visu izveidot plašāk, piemēram, trepes upes krastā ar lieliem pakāpieniem, lielas ēdienu porcijas kādā no Ogres ēdnīcām utt. „Ar nosaukumu pilsētai noteikti ir paveicies. Ja pareizi to pasniegsim, tad būsim ieguvēji,” sanāksmes iniciators E.Helmanis atklāj, ka reklāmas nolūkos nekas jauns nav jādomā un jāņem tas, kas jau ir.

Būtu nepieciešams izveidot darba grupu

Atbalstīt milža ideju vai nē – tāds bija pirmās tikšanās reizes jautājums. Tiesa gan, konkrēts lēmums netika pieņemts, tomēr ideja noraidīta netika. Ar to gan izdoma neaprobežojās. Ir skaista upe, var atjaunot vecās laipas, izveidot maršrutus tūristiem. „Kāzinieki izmanto Līko tiltu, pārnes pāri līgavu, taču tas arī viss. Nav pat kur apstāties, iemūžināt šo dienu. Sāpīga tēma ir pieeja Ogres upei. Regates laikā klupdami, krizdami centāmies piekļūt pie ūdens,” dažas problemātiskās vietas uzskaita E.Helmanis. Lai noslīpētu idejas, jāveido darba grupa, jāpiesaista cilvēki, kuri ir nodarbojušies ar pilsētas tēla veidošanu. „Protams, vajadzīgi lieli finansiālie resursi. Tomēr, apspēlējot pilsētas nosaukumu, mums tas neprasīs papildus reklāmu, ietaupot līdzekļus,” nelielu ieskatu naudas lietās sniedz mēra vietnieks.

Jāstrādā ne tikai ar Ogri, bet gan ar visu novadu

Viens no sanāksmes dalībniekiem Rinalds Rudzītis, kurš pērnā gada jūlija beigās piedalījās „Ogres novada sejas” radošo priekšlikumu konkursā un prezentēja savas komandas ideju „Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija”, iebilda par akcenta likšanu uz pilsētas centru: „Ar Ogri jāsaprot ne tikai pilsēta, bet gan viss novads – Ogres novads”. R.Rudzītis piebida, ka ir jāiesaista arī pagastu iedzīvotāji, diskutējot ar viņiem, jāveido pētījumi par to, kas būtu labvēlīgāks novada un pilsētas tūrismam.

Pagaidām esam zaļi

Kā secinājā pirmās sanāksmes dalībnieki, tad pagaidām šajā jautājumā esam zaļi. Tiesa gan, šī iemesla dēļ arī tiek rīkotas debates un diskusijas, lai pietuvotos kādam konkrētam mērķim: „Galvenais ir nebaidīties, rīkoties un lēnām virzīties uz priekšu”, aicinot arī citus ogrēniešus iesaistīties pilsētas tēla veidošanā, saka E.Helamnis. Pēc tikšanās viņš atzina, ka ir gandarīts par pašreiz paveikto, piebilstot, ka tiek strādāts pareizā virzienā. Nākamgad vai vēlāk, bet Ogrei būšot sava vizītkarte.