Cik blusu jūsu kaķim un sunim?

Mājas mīluļi – suņi un kaķi – prasa neatslābstošu saimnieku uzmanību. Izrādās, ka rudens pusē, sākot no augusta, daudz problēmu šiem dzīvniekiem rada blusas. Marina Osipova, "Ogres veterinārās aptiekas – klīnikas" veterinārārste, stāsta, ka nereti cilvēkus grūti pārliecināt, ka sarkanie plankumi uz ādas un dzīvnieku kasīšanās nav vis alerģija, kā šķiet saimniekiem, bet blusu kodumu izraisīta nieze.

Vasarā blusas dzīvo smiltīs. Arī mēs paši ar apaviem tās varam ienest dzīvoklī un "uzdāvināt", piemēram, savam kaķim. Tādejādi dzīvnieks tiek pie blusām, pat ja nav bijis ārā.

Ja blusu nav ļoti daudz, dzīvnieka vilnā tās ne vienmēr viegli pamanāmas. Marina Osipova teic, ka ieraudzīt var apmēram vienu no desmit blusām, kas dotajā brīdī ir uz suņa vai kaķa. Pašķirot spalvas, uz ādas redz melnus punktiņus – blusu fekālijas.

Pārliecinošāka metode, lai saimnieks uzzinātu, vai mājdzīvniekam ir „apakšīrnieki”: paņem baltu papīra lapu vai loksni, samitrina to ar ūdeni, uzliek dzīvnieku virsū un ķemmē. Blusu fekālijas izkrīt, un slapjā papīra lapa kļūst aizvien sarkanāka.

Risinājums ir veterinārajās aptiekās nopērkamie pilieni pret blusām. Pilieniem ir dažāds iedarbības ilgums, sākot no 2 nedēļām un ilgāk.

Kad dzīvnieks atblusots, pēc divām, trim nedēļām viņam var uzlikt speciālu pretblusu kaklasiksnu, kas blusas atbaida. Jāņem vērā, ka jau esošās blusas siksna neiznīcina.

Siksna ir apstrādāta ar speciālām vielām, kas pakāpeniski izdalās. Lai pretblusu siksna darbotos, tai jābūt kontaktā ar ādu, tātad jāuzliek pietiekami stingri. Problemātiska siksnas iedarbība ir dzīvniekiem ar ļoti biezu apmatojumu.

Ir saimnieki, kuri uztraucas par pretblusu līdzekļu ķīmisko vielu iedarbību uz dzīvniekiem. Marina Osipova uzskata, ka blusas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā šie līdzekļi.

Ja dzīvniekam ir blusas, visticamāk viņam ir arī apaļie tārpi un lenteņi, tādēļ, rūpējoties par dzīvnieku labsajūtu, divreiz gadā jādod līdzekļi arī pret tiem. Tārpi un lenteņi kaķiem ir biežāk nekā suņiem, jo kaķi centīgāk mazgājas, aplaizot arī kājas.

Ja profilaktiskie pasākumi netiek veikti, ir gadījumi, kad saimniekus pārbaida dzīvnieku atvemtajās masās ieraudzītā kustība – tas nozīmē, ka dzīvnieka zarnās tārpu ir ļoti daudz. 

Vesels dzīvnieks ir dzīvespriecīgs, spožu skatienu un spožu spalvu. Ja spalva nespodra, savēlusies, dzīvnieks nomākts, jāpadomā, vai visi labas pašsajūtas nodrošināšanai nepieciešamie pasākumi šogad veikti.

Lielākoties dzīvnieku īpašnieki ir apzinīgi un par saviem mīluļiem rūpējas, dažs labs pat vairāk nekā par sevi.