Vai lēmums par izsoli nav bijis pārsteidzīgs, rādīs laiks

Pēc nepilniem diviem mēnešiem, 17.novembrī, kļūs skaidrs pagaidām Ogres novada pašvaldībai piederošā skvēriņa Brīvības ielā 1B tālākais liktenis, jo ar domes deputātu vairākuma akceptu (Egilam Helmanim, Dzintrai Mozulei un Ilgai Vecziediņai balsojot «pret», bet Mārim Siliņam atturoties) šis nelielais zaļais pleķītis nodots publiskai izsolei.

Lai gan izsolē var piedalīties ikviens, kam ir lieki 18 tūkstoši latu, jo tāda ir zemes gabala (ar kopējo platību 1224 m2 ) izsoles sākuma cena, tā nākamais īpašnieks, šķiet, jau ir nojaušams, un tas ir IPAS «Citadele Asset Management», kuram jau pieder kaimiņos esošais zemes gabals Brīvības ielā 3A (ar kopējo platību 3220 m2).

Komitejas deputātu vairākums konceptuāli atbalstīja zemes gabala nodošanu izsolē, taču pēc Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egila Helmaņa ierosinājuma pašvaldība galīgā lēmuma pieņemšanu atlika līdz brīdim, kad uzņēmēji iesniegs konkrētus grafikus un termiņus, kādos tiks sakārtots cits viņiem piederošais īpašums – bijusī Ogres komercbankas ēka Brīvības ielā 36, kas jau sākusi līdzināties graustam.

Jautāts, kāpēc balsojis «par» minētā zemes gabala nodošanu izsolē, Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs skaidro, ka saskaņā ar teritorijas plānojumu zemes gabali Brīvības ielā 1B un 3A atrodas komercapbūves teritorijā, un domei nav likumīga pamata noraidīt darījumu centra būvniecības ieceri šajā pilsētas daļā.

E.Bartkevičs norāda, ka jebkurā gadījumā nav korekti «sajūgt» divus jautājumus vienā, proti, juridiski nav iespējams sasaistīt jautājumu par ēkas uzturēšanu Brīvības ielā 36 un zemes gabala nodošanu izsolei Brīvības ielā 1B. «Pilnīgi piekrītu, ka bijusī Ogres komercbankas ēka, kas tagad pieder IPAS «Citadele Asset Management», ir obligāti jāsakārto un pastāvīgi jāuztur pienācīgā kārtībā, un pašvaldībai jāizmanto visas likumos un normatīvajos aktos, tostarp arī pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētās likumīgās iespējas, lai piespiestu īpašnieku izpildīt savus pienākumus. Taču mums nav juridiska pamata sasaistīt divus dažādus objektus – ēku vienā un zemes gabalu citā pilsētas daļā. Pozā varam iestāties, bet kāds no tā labums?» retoriski vaicā E.Bartkevičs.

E.Helmanis gan neuzskata, ka šajā gadījumā tā būtu «iestāšanās pozā». «Manā skatījumā uzņēmējiem bija jāsakopj sava komercbankas ēka, kas ir nolupusi un nonākusi grausta statusā. Nevar tomēr neņemt vērā, ka tas ir viens un tas pats uzņēmums, kas sevi prezentē kā varošu un darošu, ir gatavs attīstīt jaunu projektu, tajā pašā laikā mēs jau divus gadus nevaram viņu piespiest sakārtot savu īpašumu. Ja mēs vēlamies, lai Ogre būtu sakoptāka, jāvirzās soli pa solim, ļaujot vispirms tikt galā ar vienu īpašumu un tikai tad risināt jautājumu attiecībā uz nākamo. Mēs paši atdodam sviras uzņēmēju rokās un pēc tam brīnāmies, ka nevaram uz viņiem nekādi iedarboties un panākt kārtību,» uzskata E.Helmanis, piebilstot, ka šobrīd ir grūti saskatīt jelkādu ekonomisko pamatojumu šādai vērienīgai būvei, kuras augšējos divos stāvos paredzēti dzīvokļi, bet pirmajos trijos – ofisi.

Vairāk lasiet laikrakstā "Ogres Vēstis Visiem"