Nesakārto vienu īpašumu, bet jau stiepj roku pēc nākamā

Ogres novada domes Tautsaimniecības komitejas 18.augusta sēdē tika skatīts jautājums par nekustamā īpašuma – zemes gabala Ogrē, Brīvības ielā 1B, – atsavināšanu izsoles kārtībā un izsoles noteikumu apstiprināšanu.Minētais jautājums izraisīja spraigas deputātu diskusijas, jo nelielo zemes pleķīti noskatījis uzņēmums IPAS «Citadele Asset Management», kurš tur plāno būvēt piecstāvu darījumu centru. Tajā pašā laikā uzņēmēji neliekas ne zinis par kādu citu savu īpašumu – bijušo Ogres komercbankas ēku Brīvības ielā 36, kas jau sāk līdzināties graustam.

Rakstot domei, protestē ap 500 ogrēnieši

Pašvaldībai piederošais, bet tās funkciju nodrošināšanai nevajadzīgais zemes gabals Ogrē, Brīvības ielā 1B (ar kopējo platību 1224 m2 ), jau agrāk šķitis gards kumoss ne vienam vien uzņēmējam, un ik pa laikam satraukumu iedzīvotāju vidū raisījuši dažādie tā izmantošanas plāni. Līdz šim, neraugoties uz to, ka Ogres detālplānojumā minētajā zemes pleķītī paredzēta komercapbūve, iedzīvotājiem izdevies aizstāvēt savas tiesības, un būvniecība nav notikusi. Pēdējā reizē, kad šeit darījumu centru plānoja celt SIA «BALTIK FINAZ – INVEST», protestējot pret celtniecības ieceri, iedzīvotāji savāca pat ap 500 parakstus.

Lai būvētu darījumu centru, zemi plāno iegūt izsolē

Tā vien šķiet, ka cīniņš par tiesībām uz dzīvi zaļā un sakoptā vidē turpināsies. Savā šā gada 27.aprīļa iesniegumā pašvaldībai IPAS «Citadele Asset Management» vadība pauž vēlmi izsoles kārtībā iegādāties zemes gabalu Brīvības ielā 1B, kas pieguļ uzņēmumam jau piederošajam nekustamajam īpašumam Brīvības ielā 3A (ar kopējo platību 3220 m2). Pozitīva rezultāta gadījumā uz abiem zemes gabaliem plānots būvēt darījumu centru. Vēstulē norādīts, ka 2006.gada 29.jūnijā Ogres novada dome pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.65 un apstiprinājusi detālplānojumu, kas paredz uz zemes gabaliem Brīvības ielā 1B un 3A izvietot darījumu ēku, un 2007.gada 14.novembrī Būvvalde ir izsniegusi plānošanas un arhitektūras uzdevumu ēkas projektēšanai. IPAS «Citadele Asset Management» ir izstrādājusi un Būvvaldē 2008.gada 25.martā saskaņojusi plānotās darījumu ēkas skiču projektu, kā arī 2009.gada 30.decembrī saskaņojusi ēkas tehniskā projekta ģenerālplāna daļu, arhitektūras daļu un būvkonstrukciju daļu.

2009.gadā uzņēmuma un pašvaldības starpā radās domstarpības par zemes gabala nomu, un pašvaldība vienpusēji pārtrauca nomas līgumu, līdz ar to projekta realizācija ir apstājusies, un, lai uzņēmēji varētu īstenot tālākos plānus, pašvaldībai jāpieņem iepriekš minētais lēmums par zemes gabala Ogrē, Brīvības ielā 1B, atsavināšanu izsoles kārtībā. Pašvaldībai piederošā īpašuma tirgus vērtība, pēc SIA «Eiroeksperts» vērtējuma, šā gada 4.augustā noteikta 18 tūkstošu latu, kas izsoles gadījumā būs sākumcena. Izsolē, ievērojot tās noteikumus, var piedalīties jebkurš pretendents. IPAS «Citadele Asset Management», acīm redzot, cer pārspēt citus pretendentus. Uzņēmuma pārstāvis Voldemārs Sprūžs stāsta, ka plānotās piecstāvu darījumu ēkas augšējos stāvos būs dzīvokļi, pirmajā stāvā – tirdzniecības centrs, otrajā – biroju telpas.
 
Aicina atlikt šo jautājumu, līdz sakārtos ēku Brīvības ielā 36

Izskatot minēto jautājumu Tautsaimniecības komitejas sēdē, Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Tautsaimniecības, tūrisma un sporta jautājumos Egils Helmanis iebilda pret tālāko tā virzīšanu izskatīšanai domes sēdē, atgādinot, ka uzņēmumam pieder bijusī Ogres komercbankas ēka Brīvības ielā 36, ko IPAS «Citadele Asset Management» priekšgājējs IPAS «Parex Asset Management» ieguva 2008.gada nogalē pēc sīva cīniņa un tiesāšanās ar pašvaldību. Diemžēl arī «Parex» saistību pārņēmējs par ēku nav licies ne zinis, un tā tuvojas grausta statusam, bojājot ne vien pilsētas vizuālo tēlu, bet arī apdraudot iedzīvotāju drošību. Vienīgais, ko ēkas īpašnieki ir izdarījuši, – apvilkuši celtni ar aizsargsietu.

V.Sprūžs komitejas sēdē taisnojās, ka, pēc celtniecības loģikas, vispirms vajadzētu sakārtot ēkas apkures sistēmu, kas faktiski nedarbojas, izplānot iekštelpu sadalījumu, vadoties no potenciālo nomnieku vēlmēm, nomainīt logus, ja Būvvalde ļaus, izprojektēt vēl vienu ieeju no Brīvības ielas puses un tikai tad ķerties pie fasādes. Deputāti gan iebilda, ka, viņuprāt, gluži pretēji – nav loģiski sākt iekšdarbus, ja sienas brūk kopā. Jautāts, cik ilgā laikā uzņēmums plāno sakārtot ēkas fasādi, V.Sprūžs sacīja, ka tas varētu notikt līdz nākamā gada vasarai.

E.Helmanis aicināja deputātus jautājuma izskatīšanu par zemes gabala atsavināšanu izsoles kārtībā atlikt uz laiku, līdz tiks sakārtots īpašums Ogrē, Brīvības ielā 36, jo citu veidu, kā rosināt uzņēmējus to darīt, nav. Turklāt šobrīd sanāk tā, ka uzņēmums ignorē pašas pašvaldības izveidotās avārijas stāvoklī esošu un pamestu būvju apzināšanas komisijas darbu, kas jau ilgstoši cīnās par minētās ēkas sakārtošanu. «Domāju, ka vispirms ir jāļauj uzņēmumam gada laikā sakārtot ēku Brīvības ielā 36 un tikai tad virzīties tālāk, lai atkal nesanāktu pēc principa – neskaties uz maniem darbiem, bet klausies manos vārdos,» aicināja E.Helmanis. Vienīgi Egilam Helmanim balsojot pret, Tautsaimniecības komitejas deputāti Sarmīte Kirhnere, Māris Siliņš, Edvīns Bartkevičs, Jānis Petrovičs un Dainis Širovs tomēr nolēma virzīt šī jautājuma izskatīšanu nākamajā domes sēdē, kas paredzēta ceturtdien, 25.augustā, uzliekot par pienākumu uzņēmumam līdz tam konkretizēt termiņus un iesniegt detalizētu plānu, kā un kad īpašums Brīvības ielā 36 tiks sakārtots.
 
Iedzīvotāji sola cīnīties par savām tiesībām

Jautājumam par pašvaldībai piederošā zemes gabala nodošanu izsolē ir vēl kāds aspekts. Proti, lēmēji, šķiet, ir piemirsuši vairāku simtu iedzīvotāju kategorisko nostāju pret jebkāda veida apbūvi Brīvības ielā 1B un 3A. Pēc «OVV» rīcībā esošās informācijas, ogrēnieši sola turpināt cīnīties par savām tiesībām un, ja būs nepieciešams, uzsākt jaunu parakstu vākšanas kampaņu pret iecerēto darījuma centra būvniecību. Pēc iedzīvotāju domām, ko apliecina jau iepriekšējās reizēs savāktie paraksti, šāds objekts pasliktinās viņu dzīves apstākļus un pilnībā iznīcinās vienīgo zaļo dabas stūrīti dzīvojamajā kvartālā. Jācer, ka, pieņemot galīgo lēmumu, deputāti ņems vērā arī šo aspektu, jo tieši iedzīvotāji ir tie, kas tautas kalpus ievēl, un ignorēt viņu viedokli nebūtu īsti godīgi.