Uz vietām simtlatnieku programmā gaida 43 000 cilvēku

Tā dēvētajā simtlatnieku programmā līdz aprīļa sākumam izteikuši vēlmi iesaistīties vēl 46 028 bezdarbnieki, turklāt 15 226 cilvēki vēlas piedalīties pasākumā atkārtoti, pastāstīja Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas nodaļas vadītāja Ilze Zvīdriņa.

Tomēr visi, kas patlaban izteikuši vēlmi, iesaistīties programma nevarēs, atzīst Zvīdriņa. Patlaban ir plānots, ka par visu pieejamo finansējumu, ieskaitot iepriekšējā nedēļā papildus piešķirtos 4,9 miljonus latu, pasākumā šogad varēs piedalīties 43 000 cilvēku, ieskaitot tos, kas uzsāka dalību pērn un turpina šogad. Pērn "simtlatlnieku" programmā piedalījās 68 919 bezdarbnieki.

Savukārt, sākot ar 1.jūliju "simtlatnieki" saņems stipendiju nevis 100, bet 80 latu apmērā. Pēc Zvīdriņas domām, tas ir pareizs risinājums, jo joprojām ir liela rinda, lai piedalītos šajā programmā, kā arī liels ilgstošu bezdarbnieku īpatsvars, tāpēc pasākumā jāiesaista iespējami daudz cilvēku.
Savukārt no nākama gada "simtlatniekus" plānots aizvietot ar algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmu. Patlaban, sadarbojoties ar Latvijas Pašvaldību savienību, vēl tiek izstrādāta koncepcija un kritēriji dalībai pasākumā.

Darba tirgus politikas nodaļas vadītāja arī pastāstīja, ka patlaban notiek "simtlatnieku" programmas dalībnieku aptauja, lai noskaidrotu, vai iesaistīti tika tie, kam tas bija visvairāk nepieciešams, kāda bija programmas ietekme, kādi cilvēki pieteicās "simtlatniekos". Aptaujas rezultāti varētu būt zināmi tuvāko nedēļu laikā.

Vērtējot bezdarba tendences kopumā, Zvīdriņa norāda, ka darba devēji meklē kvalificētus darbiniekus, tāpēc cilvēkiem būtu ieteicams pilnveidot savas prasmes, kā arī iegūt papildu zināšanas. Bezdarba līmenis turpmāk samazināsies uz sezonālo darbu rēķina, tomēr rudenī tas atkal varētu pieaugt, sacīja Zvīdriņa. Savukārt noteikumu atcelšana Vācijā, kas ierobežoja darbaspēka pārvietošanos no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, neizraisīs tik lielu emigrācijas vilni, lai tas atstātu būtisku iespaidu uz bezdarba līmeni Latvijā.

Kā ziņots, no 2009.gada septembra bezdarbnieki, kas vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu, var strādāt pilnu darba slodzi no divām nedēļām līdz sešiem mēnešiem pašvaldību izveidotās darba praksēs,mēnesī saņemot 100 latu stipendiju. Darba praktizēšanu var organizēt tikai no jauna izveidotās darba prakses vietās vai iepriekš pastāvējušās darba vietās, kurās vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā sākšanas nav nodarbināts neviens cits cilvēks. Pasākumu īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām.

Ņemot vērā krīzes apmēru un izanalizējot citu Eiropas valstu pieredzi par rīcību šādos apstākļos, darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībā ir viens no būtiskākajiem īstermiņa aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem finanšu ietilpības un dalībnieku iesaistes ziņā, uzsver LM.
Darba praktizēšana ir viens no LM pārziņā esošajiem Sociālās drošības tīkla pasākumiem.