Trapiņš: pašvaldības policija nav domāta ģimenes skandālu izšķiršanai
Trešdien, 24.novembrī, Ikšķiles novada domes sēdē tika apstiprināts jaunais Ikšķiles novada pašvaldības policijas nolikums, līdz ar to pirms gada pieņemtais zaudējis savu spēku. Jaunais nolikums izstrādāts ar mērķi, lai uzlabotu pašvaldības policijas darbu.
Kā atzīst domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, pašreizējais policijas darbs ne vienmēr ir apmierinošs, tāpēc jaunajā nolikumā kārtības sargiem paredzēts vairāk pienākumu un prasību, kā arī lielāka atbildība. Plānots arī rīkot konkursu uz pašvaldības policijas priekšnieka amatu.
Šobrīd Ikšķiles novada pašvaldības policijā strādā pieci darbinieki. Pirms nedēļas notikušajā komiteju sēdē deputāti aktualizēja jautājumu, vai šāds policijas darbinieku skaits ir pietiekams un apsvēra iespēju to palielināt.
I.Trapiņš atbalstīja izteikto priekšlikumu, paskaidrojott ka tas būs atkarīgs no tā, vai pašvaldība izšķirsies par policijas diennakts dežūru organizēšanu visas nedēļas garumā vai arī tikai nedēļas nogalēs, kad vērojamas lielākas iedzīvotāju aktivitātes.
Domes sēdē izraisījās diskusija par pašvaldības policijas funkcijām un iespēju kārtības sargiem tās realizēt. “Pašvaldības policijas galvenais pienākums ir kontrolēt pašvaldības izdoto saistošo noteikumu ievērošanu. Sabiedrībā pieņemtais uzskats, ka pašvaldības policijai jārisina ģimenes skandāli, uz kuriem Valsts policija itkā nebrauc, ir tikai mīts, kas radies pašreizējā ekonomiskā situācijā,” norāda Trapiņš.
Deputāte Iveta Mežaraupe papildināja domes priekšsēdētāja teikto, uzsverot, ka visvairāk slepkavību tiek izdarīts tieši mājās ar nazi, un tik smagi noziegumi nav pašvaldības policijas kompetencē.
Savukārt Inguna Urtāne ierosināja skaidrojumu par pašvaldības policijas funkcijām publicēt novada mājas lapā.
2010. gada 26. novembrī, 09:29, Aktualitātes
Ogrenet
Jaunākie komentāri
Likums par policiju nosaka pašvaldības policijas darbinieka tiesības un kompetenci: 12. pants. Policijas darbinieka vispārējās tiesības Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības: 1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus; 2) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai; 3) veikt personu aptauju, pieņemt paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsau¬kuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu; 4) sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības; 5) aizturēt militārpersonas, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, un nodot tās Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem; 6) aizturēt un līdz nodošanai kompetentām iestādēm turēt speciāli iekārtotās telpās personas, kuras izvairās no kriminālsoda izciešanas, administratīvā aresta, apcietinājuma; 8) aizturēt personas vecumā līdz 16 gadiem, kuras patvaļīgi pametušas dzīvesvietu vai bērnu iestādi, un turēt tās policijas iestādē līdz nodošanai vecākiem vai viņu aizstājējiem, vai bērnu iestādēm; 81) aizturēt līdz nodošanai kompetentām iestādēm personas, kas pārkāpušas ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu prasības; 9) nogādāt ārstniecības iestādēs vai mājoklī personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, bet, ja tas nav iespējams, — nogādāt tās policijas iestādē un turēt tur speciāli iekārtotās telpās līdz atskurbšanai, bet ne ilgāk par 12 stundām; 10) aizturēt uz rakstveida pieteikuma pamata personas, kuras atrodas mājoklī alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibuma stāvoklī un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, kā arī gadījumā, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un ja nav cita pamata tās aizturēšanai, kā arī uzturēt tādas personas policijas iestādē līdz atskurbšanai vai apstākļu noskaidrošanai, bet ne ilgāk par 12 stundām; 11) nogādāt ārstniecības iestādē personas, kurām ir nepārprotami psihiski traucējumi un kuras ar savām darbībām rada acīmredzamas briesmas sev vai apkārtējiem cilvēkiem; 12) nogādāt ārstniecības iestādē personas, kuras mēģinājušas izdarīt pašnāvību, un noskaidrot notikušā apstākļus; 141) novērot publiskas vietas un tajās esošas personas, tai skaitā izmantojot tehniskos līdzekļus, lai savlaicīgi novērstu un atklātu iespējamo sabiedriskās kārtības apdraudējumu, noziedzīgu nodarījumu, kā arī atrastu meklēšanā izsludinātas personas vai transportlīdzekļus; 143) ar attiecīgā valdītāja atļauju apskatīt publiski nepieejamas vietas un tajās esošos priekšmetus; 15) uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izmeklēšanas intereses; 17) nolūkā konstatēt, vai personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psiho¬tropās vai toksiskās vielas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tās pārbaudīt ar ekspresdiagnostikas testu narkotisko un psihotropo vielu ietekmes konstatēšanai, portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu; 20) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kuras ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību; 21) ierobežot vai aizliegt remonta un celtniecības, kā arī citu darbu veikšanu ielās un uz ceļiem, ja netiek ievērotas prasības par sabiedrības drošības un transporta kustības drošības garantēšanu; 24) izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana vai realizēšana ir aizliegta ar likumu vai kuras tiek glabātas bez atļaujas, ja saskaņā ar likumu tāda nepieciešama, kā arī izņemt dokumentus ar viltojuma pazīmēm; 26) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot iestādēm, privātpersonām vai personu apvienībām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību un starptautisko organizāciju transportlīdzekļus, kā arī speciālos transportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādēs, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziegumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē; 27) dienesta vajadzībām bez atlīdzības izmantot valsts un pašvaldību iestādēm piederošos elektroniskos sakaru līdzekļus; 28) bez atlīdzības izmantot valsts un pašvaldību masu informācijas līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus un personas, kas to izdarījušas, meklētu noziedzniekus un bez vēsts pazudušos, kā arī lai veiktu likumpārkāpumu profilaksi; 31) savas kompetences ietvaros bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām nepieciešamo informāciju un dokumentus; 32) apturēt atpūtas kuģi un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka vadītājs pārkāpis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos; veikt pārbaudi, ja ir konstatēts, ka kuģošanas līdzeklis vai tā motors izsludināts meklēšanā, vai rodas pamatotas aizdomas, ka kuģošanas līdzekļa identifikācijas numurs, motora numurs, reģistrācijas dokumenti vai personas vadītāja apliecība ir viltota; atstādināt no atpūtas kuģa vadīšanas personu, kura ir alkoholisko, narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē vai ir tādā slimības vai noguruma pakāpē, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspēju un ūdens satiksmes drošību; atstādināt no atpūtas kuģa vadīšanas personu, kurai nav dokumentu, kas apliecina kuģošanas līdzekļa reģistrāciju (ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), vai attiecīgā kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecības (ja tāda ir nepieciešama); aizliegt izmantot atpūtas kuģi, kas nav tehniskā kārtībā, nav apgādāts ar nepieciešamo aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem, kā arī atpūtas kuģi, kuru nepieciešams reģistrēt un kuram nav šim nolūkam paredzētajās vietās norādītas valsts reģistrācijas numura zīmes vai nosaukums; ja nepieciešams, nogādāt atpūtas kuģi tuvākajā atpūtas kuģiem paredzētajā piestātnē, ja ir konstatēts, ka kuģošanas līdzekļa vadītājs nav ievērojis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos;
PSRS okupācijas laikā Ikšķiles ciematā un kolhozā "JUglas zieds" kārtību uzturēja viens milicis ar sabiedriskajiem kartības sargiem, bet tagad to nevar vairāki pašvaldības policisti. Labu kārtību var uzturēt tikai policisti ar apzinīgo iedzīvotāju atbalstu. Tā tika darīts laikā starp abiem pasaules kariem, vācu armijas okupācijas laikā, pēckara periodā miličiem palīdzēja algotie "izstrebīķeļi", vēlāk sabiedriskie kārtības sargi un autoinspektori. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, kad miliči bija stresā par padomju varas sabrukumu, Ikšķilē vairākus gadus ļoti veismīgi policijas funkcijas pildīja zemessargi. Esmu pārliecināts, ka atradīsies apzinīgi, patriotiski cilvēki, kuri varetu darboties policijas palīgdienestā sabiedriskā kārtā, kaut patreiz cilvēki bez atlīdzības neko negrib darīt tautas un valsts labā. Pat valsts pārvaldē par sliktu darbu vēlas saņemt ļoti badātigu atalgojum. *** R...
Kāpēc vispār vajadzīgs tāds bezspēcīgs formējums ? Varbūt varētu nodibināt pašvaldības karabinieru pulku , kurš stāvēs pie pašvaldības goda sardzē un ieviesīs bailes apkārtējiem . Ar finansēšanu nebūs problēmas jo varēs ieviest karabinieru nodokli un karabinieri vāks no tirgus tantiņām viņu nopelnīto naudiņu.