Ogres skolēni ierastās cigaretes sāk mainīt pret marihuānu. Reāls ilggadēju marihuānas lietotāju stāsts

Neilgi pēc jaunā mācību gada sākuma portāla Ogrenet redakcijas rīcībā nonāca visai šokējošas ziņas. Proti, pie Ogres mācību iestādēm starpbrīžos gaisā virmojot vairs ne tikai nikotīna smārds, bet jaušami arī marihuānas dūmi. Informāciju par to, ka bērni diezgan brīvi pasākuši lietot tautā tā saukto zālīti, apstiprināja arī vairāki dažādu mūsu pilsētas mācību iestāžu audzēkņi.

Pirms kāda laika portāls Ogrenet jau vairākkārt rakstīja par tā saucamo vīraka tirgotavu, kas savulaik atradās iepretim Ogres veterinārajai klīnikai. Vīraki, kas patiesībā saturēja apreibinošas vielas, bija brīvi pieejami ikvienam, arī mazgadīgiem bērniem, kuri arī diemžēl izmantoja iespēju šos produktus iegādāties.

Pēc šīm publikācijām kiosks uz laiku tika slēgts, tad atkal turpināja savu darbību. Tad atkal tika slēgts, jo nu jau par šo "vīraku” lietošanu bija noraizējusies teju vai visa Latvijas sabiedrība. Ne vienas vien pilsētas bērni ar šīm vielām bija saindējušies un nonākuši ārstniecības iestādēs.

Marihuāna bijušā Ogres rajona teritorijā brīvi pieejama

Marihuānas smēķēšana gan diemžēl bijusi populāra arī krietni pirms un pēc epopejas ar vīraku. Un, lai arī Latvijā tā ir stingri aizliegta un tās glabāšana vai tirgošana draud ar kriminālatbildību, iegādāties marihuānu neesot nekādu problēmu. Ogre pēc jaunākajiem statistikas datiem ierindojas diezgan augstu starp tām Latvijas pilsētām, kurās reģistrēts vislielākais narkotiku lietotāju skaits. Un tam ir tendence pieaugt.

Lai noskaidrotu, cik brīvi Ogrē un tās apkārtnē pieejama marihuāna, portāls Ogrenet aptaujāja vairākus cilvēkus, kuri ar zāles smēķēšanu aizraujas jau ne vienu vien gadu. (Šeit jāpiebilst, ka arī tādus sameklēt nebija īpaši problemātiski). Par žurmālistu  laikam jau naivo jautājumu intervējamie vien pasmējās. Ogrē un tās apkārtējās pilsētās NEKAD neesot bijis problēmu iegādādies marihuānu.

Pie informācijas, kur un kā tas izdarāms, gan nenonācam, vien izdevās noskaidrot, ka ceturdaļgrams šīs apreibinošās vielas izmaksājot vien divus, divarpus latus. Tātad arī vecāku uzturētam skolniekam “kāsītis” diemžēl ir pa kabatai.

Intervējamie, kuri gan neviens šobrīd vairs nedzīvo nedz Latvijā, nedz arī Ogrē, gan stāsta, ka, viesojoties dzimtenē, nelabprāt šeit pērkot marihuānu, jo, pirmkārt, tā Latvijā (laikam jau jāsaka par laimi!) esot krietni dārgāka nekā citās Eiropas valstīs, un bieži vien arī tās kvalitāte esot visai apšaubāma. Puiši gan arī nenoliedza faktu, ka bez problēmām zāli var iegādaties arī nepilngadīgie, jo neesot jau pārtikas lielveikals, kur kādam pasi varot paprasīt...

Zāli pīpē jau 10 gadus, un nekā slikta tajā nesaskata

Portālam Ogrenet izdevās arī nedaudz aprunāties ar jaunieti, kurš zālītes pīpēšanu iecienījis jau astotajā klasē un turpina to darīt teju jau desmit gadu. Sācis pīpēt astotajā klasē, un  nekautrējies pa dūmam uzvilkt arī aiz skolas stūra. Kad lūdzām jaunietim pastāstīt ko vairāk par šīs narkotiskās vielas ietekmi, viņš attrauc, ka nemaz īsti to negribot darīt, jo sanākšot tāda kā reklāma..

Par zāles īpatnībām viņš neko sliktu teikt nevarot. Tā palīdz nomierināties, kļūt harmoniskākam un ar pozitīvāku skatu uztvert pasauli un apkārt notiekošo. Nekādu kaitējumu viņa veselībai tā šo desmit gadu laikā neesot nodarījusi. Atmest marihuānas smēķēšanu puisis pat negrasās un uzskata, ka Latvijā, gluži tapat kā Niderlandē, šo vielu vajadzēju legalizēt.

Tiesa gan, arī viņš uzskata, ka marihuānu, tāpat kā citas apreibinošas vielas, nevajadzētu tirgot nepilngadīgām personām. Un, lai nu kā tur arī nebūtu, marihuānas dūmu uzvilkšana aiz skolas stūra diez vai varētu veicināt spēju koncentrēties mācībām.

Ir pīpētāji un ir nepīpētāji...

Vairākiem marihuānas cienītājiem jautājām, kā būtu jārīkojās vecākiem, lai pēc iespējas atturētu savas atvases no narkotiku lietošanas. Konkrēta ieteikuma nevienam tā arī nebija. Viņu paziņu lokā esot vai nu aizrautīgi pīpētāji vai arī kategoriski nepīpētāji, bet savulaik izmēģinājis esot vai ik katrs. Esot cilvēki, kuri šo vielu nemaz nepanes un pirmais dūms izrādās arī pēdējais, jo pēc sliktām sajūtām, saprotams, nealkst neviens.

Aptaujātie puiši noliedz narkologu izvirzīto teoriju, ka marihuāna ir pirmais solis uz stipro narkotiku lieošanu.Viņu paziņu lokā šādu cilvēku neesot. Pēc nelielām diskusijām puiši gan atzīst, ka pazīstot tādus, kuri pēc ilgstošas marihuānas lietošanas esot  palikuši gaužām dīvaini, un šos cilvēkus sākušas piemeklēt dažādas neirozes. Tiesa gan, kaislīgie marihuānas aizstāvji šo faktu saista ar pārmērību, jo, kā zināms, kas par daudz, tas par skādi...

Kad abiem intervējamajiem puišiem tiek uzdots jautājums - ja reiz zāle ir “tik laba”, vai viņi bez sirdsapziņas pārmetumiem to atļautu smēķēt saviem arī saviem bērniem, pēc garum garām pārdomām tomēr tiek nolemts, ka nē...

Ak Amsterdama, Amsterdama!

Visu zāles pīpētāju un brīvas dzīves cienītāju paradīze. Nīderlandē marihuānas lietošana ir absolūti legāla, un mazās bodītēs Coffeshop to var brīvi iegādaties un arī lietot. Un tā kā raksta autoram nācies kādu laiku padzīvot Amsterdamā, tad tiešām nav iespējams noliegt, ka cofeeshopi atrodas ik uz soļa, un klientūras tur netrūkst.

Pēc aptuveni divu mēnešu ilgas uzturēšanās šajā pilsētā ir pazudis steriotips par to, ka ar zāli šeit aizraujas tikai milzu tūristu bari. Nekā nebija. CofeeShopi atrodas arī tādās pilsētas vietās, kur tūristi pat savu kāju nesper. Un vietējie iedzīvotāji pēc darba, atstājot ielas malās savus velosipēdus, dodas tik iekšā mazajās tirgotavās uzvilkt it kā relaksējošo dūmu...

BET arī holandiešu vidū ik pa laikam tomēr uzvirmo diskusijas par to, ka varbūt valsts politikā vajadzētu ko mainīt un marihuānu aizliegt. Tajā pašā laikā tas, ka marihuāna šajā valstī ir legāla, tomēr samazina tās pieejamību nepilngadīgu bērnu vidū. NEVIENĀ no CofeeShopiem nevarēs ieiet nepilngadīga persona un iegādāties kādu “kāsīti”.

Tāpat arī, neskatoties uz valdošo brīvdomību nevienā vien jomā (tai skaitā arī vieglo narkoiku lietošanā), šādas tādas problēmas tas viss tomēr sagādā. Tieši Nīderlande ir tā valsts, kurā ir procentuāli liels psihiatrisko klīniku skaits, un pašā Amsterdamā vislielāko peļņu nesošā profesija ir psihiatrs. Protams, konkrētu pētījumu par to, ka pie šī fakta vainojama narkotiku pieejamība, nav, bet, saprotams, gluži loģiskas aizdomas pastāv...

Tiesa, paši holandieši, izdzirdot šo apgalvojumu, uzreiz liek priekšā ko citu -  viņiem esot ļoti zems noziedzības līmenis, un tie, kas aizrautīgi smēķē zāli, savukārt uzreiz to saista ar marihuānu, kas cilvēkā mazinot vēlmi pēc agresijas...

Bērni un apreibinošas vielas ir pilnīgi un galīgi savstarpēji nesaistāmas lietas

Protams, cik cilvēku, tik viedokļu. Par to, cik saprātīgi ir legalizēt marihuānu, mēs varētu diskutēt vēl ilgi un dikti, bet nu viena lieta ir vairāk nekā skaidra - bērni un jebkādas apreibinošas vielas ir divas savā starpā nekādi nesasaistāmas lietas. Atklāti sakot, ir ļoti skumji noskatīties, kā knapi pubertātes vecumu sasnieguši bērni pa ielu lepni soļo ar cigareti zobos, par stiprākām vielām nemaz nerunājot...

Nav jau šajā situācijā arī īsti iespējams atrast vainīgo, jo arī bērni no pilnīgi ideālām un ar stingru audzināšanu pazīstamām ģimenēm uz šiem netikumiem ir tikpat nadzīgi, kā tie, kuru audzināšanai vecāki nav īsti veltījuši pietiekami daudz laika. Arī skolu iekšējās kārtības noteikumi paredz sodu par smēķēšanu (par stiprākām vielām nemaz nerunājot) tās teritorijā, taču situācija paliek nemainīga vai arī pasliktinās.

Droši vien, ka problēmas risināšanā jāiesaistās visai sabiedrībai kopumā - gan vecākiem, gan pedagogiem, gan arī policijas darbiniekiem, jo, ja reiz narkotiku tirgošana mūsu valsī ir krimināli sodāma darbība, kā tas nākas, ka, pat tik salīdzinoši mazā pilsētā kā Ogre, šo vielu (un diemžēl droši vien arī citas) tik vienkārši var iegādāties pat nepilngadīgi bērni?