Atgriezties pie raksta

Piedzīvojumiem bagāta ekskursija

Šā gada 22. augustā Lielvārdes latviešu biedrības dalībnieki ar diviem autobusiņiem no paša rīta devās ekskursijā . Ceļš veda garām Sidgundai uz Mālpili un tālāk uz Siguldu. Autobusiņi kā krāsainas vabolītes raiti ripoja uz priekšu, bet ekskursanti labā noskaņojumā pa logiem vēroja sudrabotās rasas mirdzošas lauku ainavas.

Iebraucam Mālpilī un apstājamies pie jaunā Mālpils kultūras nama, kas ir lielākais lauku kultūras nams valstī. Skatītāju zālē ir 550 vietas, apaļa deju zāle, izstāžu zāle, plašs vestibils, daudz zaļumu, skulptūru, gleznu, kafejnīca. Kultūras namā darbojas daudz pašdarbnieku kolektīvi, notiek Rīgas Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu skates un konkursi. Mālpils kultūras nama sadarbības partneri ir Latvija Kultūras koledža, Olaines kultūras nams un arī Ogres kultūras centrs.

Mālpili apskatījām, izbraucot pa to ar autobusiņiem, un devāmies uz Siguldu. Apstājamies svētku laukumā un devāmies uz Siguldas pili pa krāšņo ziediem apstādīto aleju, apskatījām vecās pilsdrupas un estrādi. Ilgi neuzkavējamies, jo daļa dalībnieku vairākkārt šeit ir bijuši.

Interesantākais bija krēslu pacēlājs, ko izmantoja arī drošākie no mūsu grupas. Turpat bija  Rodeļu trase, tā ir 400 metrus gara, garākā Baltijā. Redzējām, kā pa to nobrauc lejā ar ātrumu 40 km/h. Garām braucot, aplūkojām spieķu skvēru, kur greznojās divstāvu mājas augstumā raibi, krāsaini spieķi.  

Apmeklējām piedzīvojumu parku „Meža kaķis”, tur notika rāpšanās pa kokiem, šķēršļu pārvarēšana kokos, lidošana ar metāla trosi, ko sauc par „Tarzānu”, kāpšana kokos pa tīklu un citas vēl trakākas izdarības. To visu mierīgi skatījām ieturot pusdienas pie „Krodziņa” ar galdiem un soliem aprīkotā  laukumā .

Devāmies uz Mālpili, pa ceļam iegriežoties mākslinieku Martas un Otis Skulmes mājā-muzejā, kur viņi dzīvoja un strādāja. Tur bieži apmetās arī Dailes teātra aktieris Valentīns Skulme.

Mālpilī interesanti bija apmeklēt siera rūpnīcu SIA”Mālpils piensaimnieks”, kas dibināts 1993. gadā, bet jau 1923. gadā tur ražoja sviestu un krējumu. Vispirms mūs apģērba baltos halātiņos ar koši zaļām cepurītēm galvā. Mālpils siera rūpnīcas gados jaunais speciālists mūs iepazīstināja ar rūpnīcas vēsturi un ražošanas gaitu no sākuma līdz gatavai produkcijai .Rūpnīcā ražo pamatā Holandes sieru, Mālpils sieru, sieru ar baziliku, brinzu un žāvēto sieru.. Dabūjām kāpt pa šaurām kāpnēm gan augšā, gan lejā, iet garām rūcošiem agregātiem, iet pa slapju, slīdošu grīdu, elpojām piena pārstādes tvaikus, pasalt siera gatavās produkcijas noliktavā līdz nonācām safasētās produkcijas noliktavā, kur vārējam nopirkt sieru pēc izvēles.

Visilgāk uzturējāmies skaistajā un slavenajā arhitektūras piemineklī Mālpils muižā, ko barons Gustavs fon Taube dibināja 1760. gadā. 1905. gadā muiža tika pilnīgi nodedzināta, par to barons Aleksandrs fon Grote sodīja zemniekus, perot ar pātagu, kurā bija ievīta drāts, un citus piesēja pie nodedzinātās muižas kolonām un nošāva. 1907. gadā arhitekts Vilhelms Bokslafs sāka izgatavot projektu jaunas muižas celtniecībai, ko 1911. gadā arī pabeidza. Šodien arhitekta Vilhelma Bokslafa skulptūra ar rasējuma rulli padusē grezno skaisto muižas parku, pie kura daudzi grib nofotografēties.

2006. gadā muižā notika grandiozi restaurācijas darbi, kas 2008. gadā pabeigti. Tagad greznā muiža nobur ikkatru ar senatnes elpu, mieru un klusumu, ar strūklakas čalošanu dīķi un skaisto parku. Muižā ir seno laiku kamīni un krāsnis, ozola koka parketa grīdas un kāpnes .Dārzā balti, grezni krēsli, bet muižā pie sienām gleznas, spoguļi, svečturi, klavesīns, banketu zāle, moderni viesnīcu numuri un citas greznas lietas. Daudz teiku un nostāstu par baronu Taubi. Muižas restaurācijas darbi vēl turpinās, tiek restaurēts zirgu stallis un citas ēkas. Lai visu to uzrakstītu, ko šajā dienā piedzīvojām, iznāktu ļoti garš stāsts.

Pēc ekskursijas apmetāmies pie vienas lauku estrādes un uz soliem sarīkojām banketu. Sveicām gaviļnieci, mūsu aktīvo Rudītes kundzi vārda dienā ar skaistiem vēlējumiem un ziediem, pateicām paldies Latviešu biedrības vadītājai Intai Lapiņai ar ziediem un vēlējumu par šis skaitās ekskursijas sarīkošanu, arī turpmāk vēlam tikpat aktīvi darboties. Paldies mūsu autobusiņu vadītājiem Jānim un Aivaram par laipno un labo darbu, mūs vizinot. Paldies visiem par kompāniju un draudzīgo, kaisti pavadīto augusta vasaras dienu.

Ekskursijas dalībniece Anna Kudeiko.


Pielikumā apskatāmi 3 raksta autores foto.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/14871

2010. gada 25. augustā, 19:50, Aktualitātes
Ogrenet

Jaunākie komentāri

Jānis • 2010. gada 26. augustā, 18:52
Blin tad uzraksti labāk!!!
zaļā zeme • 2010. gada 26. augustā, 14:31
Raksta autori arī nevar bez kļudām uzrakstīt pāris teikumu!
fane • 2010. gada 26. augustā, 10:48
Malacis tā Anna Kudeiko kundze! Kaut mēs visi viņas gados būtu tik aktīvi un atvērti dzīvei un visam jaunajam!!!

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet