21.gadsimtā Ogresgalā pirmklasnieks mācīsies pie svecītes kā viduslaikos

Nekas neliecināja, ka netālu no Rīgas - Ogres novadā - cilvēki spiesti dzīvot gluži kā aborigēni. Par elektrību savās mājās viņi sapņo kā par neaizsniedzamu zvaigzni debesīs, kas laimīgā kārtā nokritīs un izklīdinās tumsu istabā, iedarbinās ledusskapi vai ieslēgs veļasmašīnu. Sadzīviskās ķibeles šajā situācijā būtu vien tāds nieks un joprojām izturama nasta, ja vien ģimenes bērnam šoruden nesāktos skolas gaitas 1.klasē. Tas ģimenei licis sasparoties, izteikt savu sāpi sabiedrībai un pievērst arī "Latvenergo" uzmanību.

Gadiem dzīvo bez elektrības
Sieviete, vārdā Marinella, Ogresgala “Dalbeniekos” dzīvo jau 15 gadus. Šajā vietā lielākoties uzceltas dārza mājiņas. Tomēr sievietei ar vīru pietika izturības uzcelt māju un nelielu pirti. Miers, daba un mazajam dēlam svaigs gaiss. Šo idilli sabojā tikai viens trūkums - nav elektrības. Bez elektrības šajā no Rīgas netālajā Ogres novadā dzīvo 84 zemesgabalu īpašnieki, to vidū Marinella ar ģimeni.

"Neviens netic, ka mūsu laikos nav elektrības! Neviens nesaprot un es arī, kā var nebūt, jo ir arī Eiropas naudas. Labi, piecus gadus mēs cietām, kamēr mūsu dēls neiet skolā. Bet šoruden viņš sāks iet 1.klasē. Atvainojiet, tur taču dēlam būs vajadzīgs arī dators," izmisumu "Tautas balsij" pauž Marinellas kundze.

Šobrīd iznāk, ka visi darbi veikti ačgārnā veidā. Lai mājās būtu kaut mazliet elektrības, Marinellas ģimene nopirka ģeneratoru par vidēji 100 latiem, kas tiek darbināts ar degvielu un vadi ievilkti mājā. Sieviete stāsta: "Agrāk mums bija liela kaste, bet salūza. Tagad jūs redzat jau trešo vai ceturto ģeneratoru, tie bieži lūst." Ar ģeneratoru mazliet iespējams paskatīties televīziju, izmazgāt veļu veļasmašīnā. Par ledusskapi, kas kādreiz darbosies nepārtraukti, ģimene sapņo sen. Tagad viņi spiesti pirkt pārtiku tikai vienai vai divām dienām, kas sadārdzina izdevumus, jo sevišķi šīs vasaras karstumā.

Skolniekam būs jāmācās pustumsā
Marinellas dēlam šoruden jāsāk mācības. Sievieti tas uztrauc visvairāk, jo viņa nezina, kā dēls spēs tumsā mācīties un izpildīt mājasdarbus: "Kā viņš tagad mācīsies? Vakaros svecīti dedzinās? Labi, tagad gaišs, bet tumsai iestājoties?"

Sievietei ir skaidrs, ka ģimene pašu spēkiem "Latvenergo" elektrību nevarēs pieslēgt. Ģimene uzskatāma par maznodrošinātu, jo Marinella ir bezdarbniece, bet viņas vīrs strādā gadījuma darbus.  "Latvenergo" maksājamos aptuveni 25 000 latu par pieslēgumu ģimene nespēj nedz nopelnīt, nedz iekrāt. Marinella izrēķinājusi: "Par 25 000 latu var jau nopirkt māju ar visu elektrību!"

Arī sastaptais kaimiņš Zigfrīds ir izmisis, jo šeit nevarot neko pieklājīgu uzbūvēt, jo nav elektrības. Vīrietim Dalbeniekos jau 21 gadu pieder zemesgabals, un tieši tikpat ilgi viņš sapņo par elektrību mājās, lai varētu skatīties televizoru, pieslēgt mājai ūdens piegādi, uzaicināt viesus - lai būtu kā pie cilvēkiem. Arī kaimiņš Genādijs lieto mājas ģeneratoru, kas patērē ļoti daudz degvielas.

Vietējie zina stāstīt, ka padomju laikos šeit elektrība bijusi. Sākušies juku laiki, un naski zagļi elektrības līnijas nozaguši. Kopš tā laika elektrība vairs nav ievilkta.

Raidījums “Tautas balss" Ogresgala pagasta pārvaldē noskaidroja, ka tā gatava šiem cilvēkiem palīdzēt tikt pie elektrības. "Zinot "Latvenergo" projektus par attiecīgām tāmēm, ka tas masās tik un tik, pie tam, ka iedzīvotāji līdzfinansēs projektu. Viņi var arī interesēties pie pašvaldības, sociālās palīdzības par līdzfinansējumu." Pārvalde nevar nosaukt konkrētas naudas summas, cik tā varētu piešķirt - esot jāvērtē kontekstā ar budžeta iespējām. Tāpat jānoskaidro, cik iedzīvotāju paši gatavi maksāt projekta ietvaros, jo tas ir būtiski, cik tad pārvalde var atbalstīt un piešķirt naudu.

"Latvenergo" gatavi kompensēt 40% izmaksu
"Latvenergo" projekts izmaksātu aptuveni 52 000 latu, tomēr 40% summas segtu pats uzņēmums. "Orientējoši mūsu aplēses ir ap 52 000 latu, tas ir - jāizvelk divus kilometrus gara augstsprieguma līnija, jāizbūvē transformatora apakšstacija un jāierīko zemsprieguma elektrolīnija."

Ja projektā iesaistītos pagasta pārvalde, tad pārējo maksājumu iedzīvotāji var sadalīt un norēķināties ilgtermiņā pa daļām.  A/s  "Sadales tīkls" Centrālā reģiona tehniskais vadītājs Raimonds Skrebs "Tautas balsij" atzīst: "Protams, var sadalīt maksājumus, tas viss ir runājams. Galvenais - vajag sākt, tikai iedzīvotājiem pašiem jāizrāda vēlme sākt šo projektu, viņiem jāpasūta projekta izstrāde, lai sāktos kustība."

Pagaidām “Dalbenieku” mājās gaisma nedeg. Tomēr ir skaidrs, ka tagad viss atkarīgs no "Latvenergo" godprātības, iedzīvotāju aktivitātes un pagasta pārvaldes spējas iesaistīties un palīdzēt šiem cilvēkiem, kuri ilgojas pēc gaismas un pēc mūsdienu cienīgiem sadzīves apstākļiem.