Kāpēc noslīka 100 cilvēki?

Šogad Latvijā noslīkuši jau aptuveni simts cilvēku. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics intervijā portālam TVNET pauda viedokli, ka daļu ūdenī bojā gājušo būtu varējis glābt bez lielas naudas ieguldīšanas. Viņš norādīja, ka, noslīkstot vienam cilvēkam, valsts zaudē iespēju iegūt aptuveni 300 tūkstošus latu nākotnē...

Norādot, ka statistika par ūdenī bojā gājušajiem patlaban nav pilnīga, Šics vērsa uzmanību, ka šajā jautājumā būtu vairāk jāiesaistās arī pašvaldībām, tostarp Rīgai.

"Labākajā gadījumā pašvaldības uzliek brīdinājuma zīmes, ka to teritorijās esošajās ūdenstilpēs nav ieteicams peldēties, bet vairāk neko nedara. Taču - ja cilvēki šajās vietās tomēr peldas, tad pašvaldībām tomēr vajadzētu iesaistīties drošības uzlabošanā."

Šics atzinīgi vērtēja ugunsdzēsēju un Rīgas pašvaldības policistu kopīgos reidus un dežūras peldvietās.

Nevajag daudz naudas!

Speciālists arī uzsvēra, ka peldvietu drošības uzlabošanai nevajag daudz naudas - norobežojošas auklas, bojas un glābšanas riņķi neprasa lielus ieguldījumus: "Cik tā aukla maksā? Varbūt dažus desmitus latu."

Viņš arī uzsvēra, ka peldētāju drošībai iztērētā nauda ir daudzkārt mazāka nekā tā, ko valsts pazaudē, cilvēkiem noslīkstot. Aizejot bojā vienam cilvēkam, valsts zaudē iespēju nākotnē iegūt aptuveni 300 tūkstošus latu. Tādējādi, šogad neizglābjot aptuveni simts cilvēku, valsts jau zaudējusi iespēju iegūt vismaz 25 miljonus latu.

Sliktāk peldam

Tāpat ūdenī bojāgājušo skaits saistīts ar peldētprasmju līmeņa samazināšanos, kā arī nepietiekamām zināšanām par pirmo palīdzību. Tās, speciālista vērtējumā, būtu jāuzlabo.

Materiāls publicēts sadarbībā ar