Latvieši neatzīstas, ka iepērkas lietuviešu veikalos

Cilvēki joprojām daudz iepērkas lielveikalos. Vienlaikus Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs intervijā portālam TVNET atzina, ka patlaban cilvēki veikalos uzturas ilgāk, nekā kādreiz, jo pircēji rūpīgāk atlasa pērkamās lietas. Viņš norādīja - latviešiem ir grūti atzīties, ka viņi iepērkas lietuviešu veikalos.

Dažkārt novērojams, ka tirdzniecības centros cilvēki nevis daudz pērk, bet gan vairāk pastaigājas. "Bet attiecībā uz lielveikaliem, es domāju, ka to nevar teikt. Kaut vai manis paša novērojums. Uz lielveikaliem un atlaižu veikaliem tomēr iet, lai nopirku preces."

Uzturas ilgāk

"Cita lieta – cik kurš ilgi tajos uzturas. Manuprāt, šobrīd cilvēki veikalos uzturas ilgāk, jo viņi veic rūpīgāku atlasi," Danusēvičs teica. "Bet nedomāju, ka lielveikalu apmeklējums ir statusa jautājums."

Latvieši neatzīstas, ka pērk lietuviešu preces

Pircēju aptaujas liecinot, ka ir daļa veikalu, kuru apmeklējumā cilvēki atzīstas, bet tāpat ir iepirkšanās vietas, kuru apmeklējumā ļaudis negrib atzīties. Aptaujās cilvēki parasti saka, ka lietuviešu veikalos iepērkas mazāk, nekā ir šo veikalu tirgus daļa, tirgotāju pārstāvis teica un kā populārāko lietuviešu veikalu tīklu minēja “Maximu”.

Savukārt veikalu tīklu īpašnieci "Aprangu" latvieši nesaistot ar lietuviešiem. Tāpat arī citi lietuviešu uzņēmumi, piemēram, "Latvijas krājbanka" vai "Bite" netiek uztverti kā kaimiņvalsts kompānijas.

Pusi nozog darbinieki

Danusēvičs iepriekš intervijā portālam TVNET pastāstīja, ka pircēji-zagļi ir tikai puse no visiem veikalu garnadžiem. Otra puse zagļu ir paši veikalu darbinieki - gan veikalu zālēs, gan pie kasēm. Vienlaikus līdz ar krīzi zādzību skaits veikalos nav pieaudzis - pārdevēji baidās zagt, jo tā var zaudēt savas darba vietas, bet rūdītos zagļus jau sejā pazīst apsargi.

Materiāls publicēts sadarbībā ar