Saeima pieņem jauno maksātnespējas likumu

Saeima ceturtdien, 17.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Tautsaimniecības,agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto Maksātnespējas
likumu.

„Tagad bankrota un tiesiskās aizsardzības process būs gan lētāks un ātrāks,
gan vienkāršāks un efektīvāks mehānisms finansiālo grūtību risināšanai,”
skaidro atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. „Bankas
ar pēdējo redakciju nav apmierinātas. Taču jāsaprot, ka pārmērīga
kreditēšana, neizskaidrojot riskus, bija apzināta banku politika un tagad
arī tām jāuzņemas atbildība un daļa parādu jānoraksta zaudējumos.
Jāatceras, ka jebkurā gadījumā arī pats kredītņēmējs būs guvis smagu
mācību, jo zaudēs ieķīlāto īpašumu un visu savu mantu.”

Jaunajā likumā noteikts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās
būs iespēja izmantot divus procesus - tiesiskās aizsardzības procesu un
juridiskās personas maksātnespējas procesu. No tiesiskās aizsardzības
procesa varēs pāriet uz maksātnespējas procesu, un maksātnespējas procesa
laikā būs saglabāta iespēja pāriet uz tiesiskās aizsardzības procesu.
Līdzšinējais Maksātnespējas likums paredzēja vēl izlīgumu un sanāciju, taču
neparedzēja iespēju no maksātnespējas procesa pārriet uz tiesisko
aizsardzību. Savukārt fiziskas personas finansiālas grūtības varēs risināt
bankrota un tad saistību dzēšanas veidā.

Juridiskās personas maksātnespējas procesu varēs pasludināt, pamatojoties
uz juridiskās personas pieteikumu, kurā tā deklarē savu maksātnespēju.
Savukārt, lemjot par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu,
pamatojoties uz kreditora pieteikumu, vairs netiks piemērots tā saucamais
„bilances kritērijs”, kad parādnieka parādsaistības pārsniedz aktīvus.

Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa sākotnējo finansēšanu, kopā ar
maksātnespējas procesa pieteikumu būs jāiemaksā depozīts divu minimālo
mēnešalgu apmērā. Līdz ar to valstij vairs nebūs jāsedz izmaksas
maksātnespējas procesos, kur parādniekam nav aktīvu. Tāpat maksātnespējas
process vairs netiks izmantots kā parādu piedziņas mehānisms, jo šobrīd
izveidojusies situācija, ka bieži vien maksātnespēja tiek pieteikta, ja
uzņēmums nav samaksājis kādu no rēķiniem vai tam izveidojies neliels
parāds.

Turpmāk parādnieka mantas pārdošanas plāns, mantas neesamība parādnieka
uzņēmumā, administratora atlīdzības apmērs, maksātnespējas procesa
izmaksas, kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, kā arī maksātnespējas
procesa pasākumu izpilde ar kreditoriem tiks saskaņoti elektroniski.

Jaunais Maksātnespējas likums paredz būtiskas izmaiņas fiziskās personas
maksātnespējas procesa regulējumā. Fiziskai personai varēs piemērot
maksātnespējas procesu, ja tai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām
iestājies izpildes termiņš, un parādsaistību apjoms pārsniedz 5000 latus
vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot
parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un
parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 latus.

Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiks uzsākta bankrota procedūra,
kuras ietvaros tiks realizēta visa parādnieka manta, un iegūtos līdzekļus
novirzīs kreditoriem. Ja uz fizisko personu neattieksies likumā noteiktie
ierobežojumi, tiesa, pabeidzot bankrota procedūru, pasludinās saistību
dzēšanas procedūru.

Saeimas deputāti atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikumu, ka, ja parādnieka mantas pārdošanas
rezultātā tiek segta vismaz puse no saistībām, tad saistību dzēšana
iestājas pēc gada. Citos gadījumos saistību dzēšana notiks pēc diviem
gadiem, kuru laikā persona bankai maksājusi 30 procentus no saviem
ienākumiem.

Likumā ietverta norma, ka banka ar parādnieku, kuram ir apgādājamās
personas, var vienoties par mājokļa saglabāšanu. Tādā gadījumā no
parādnieka mantas bankai tiks maksāta summa, kas atbilst tāda mājokļa īrei.
Ja puses nevienojas par mājokļa saglabāšanu, pārdošanas izsoli būs
iespējams uz gadu atlikt. Tas tiek darīts, lai dotu laiku parādniekam
atrast lētāku dzīvesvietu. Bet izsoli varēs atlikt tikai tādiem īpašumiem,
kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 latu.

Maksātnespējas likums trešajā galīgajā lasījumā tika pieņemts 97 deputātiem
balsojot „par”, nevienam deputātam nebalsojot „pret” un neatturoties.