Darba prakse jauniešiem - vai izeja no bezizejas?

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina uzņēmējus pieteikt prakses vietas jauniešiem. NVA  piedāvās iespēju 18-24 gadus veciem bezdarbniekiem, kuriem vēl nav darba stāža vai kuru darba stāžs nepārsniedz pusgadu, prakses vietu uzņēmumos un nodibinājumos, maksājot 120 latu stipendiju mēnesī. Paredzamais prakses laiks no pusgada līdz vienam gadam. Lai palīdzētu jauniešiem iekļauties darba tirgū, NVA plāno nodrošināt 1200 prakses vietas, kas, protams, neatrisinās nodarbinātības problēmu jauniešu vidū, bet jādomā, ka palīdzēs “izkustināt vezumu no vietas”.

Pēc jauniem cilvēkiem darba tirgū nav pieprasījuma

Pēc NVA datiem uz 31.martu kā bezdarbnieki reģistrējušies vairāk kā 28 000 jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Visticamāk, ka viņiem piepulcēsies arī krietna daļa no šāgada gandrīz 33 000 mācību iestāžu absolventiem, jo darbu bez prakses un pieredzes šobrīd atrast ir grūti un pat neiespējami. Ekonomikas ministrijas ziņojums valdībai liecina, ka nākotnē samazināsies pieprasījums pēc ekonomistiem, finansistiem un analītiķiem, kā arī sagaidāms darba piedāvājuma samazinājums jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Daļa jauniešu apvieno studijas un darbu

Lai iepazītos ar reālo situāciju un noskaidrotu pašu jauniešu domas par viņu nākotni, Ogrenet aptaujāja jauniešus, kuri šogad iegūs diplomu vai vēl studē.

No uzrunātajiem 11 puišiem un meitenēm, tikai trīs paralēli studijām ir atraduši darbu. Ekonomikas un Kultūras augstskolas 1.kursa studente Ieva strādā par sekretāri, darbiņš ir arī Renātei, kura mācās Ogres Profesionālajā skolā par sekretāri, bet visvairāk paveicies Arvim, Liepājas Universitātes 4.kursa studentam, kurš apgūst kultūras vadību. Arvis atradis darbu savā profesijā  - viņš strādā izklaides sfērā, kas viņam palīdz nostiprināt praksē augstskolā iegūtās zināšanas. Arvis arī plāno turpināt studijas maģistrantūrā. “Perspektīvas nav iepriecinošas un plašas, bet vēlme darīt to, kas patīk un to, ko es protu,  ir liela,” atklāj jaunietis.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes 1.kursa studente Anna, kura apgūst programmu “Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija”, plāno sameklēt darbu paralēli mācībām, bet šaubās, “vai tas tas ir reāli”. Ogres Amatniecības vidusskolas 3.kursa audzēkne Rita, kura mācās par miltu un konditorejas izstrādājumu sopeciālistu, gribētu strādāt, bet kur to varētu darīt – nezina. Arī šīs pašas skolas 3.kursa audzēkne Gita, topošais reklāmas pakalpojumu komercdarbinieks, atklāj, ka gribētu strādāt, taču šobrīd vēl to nedara. Pēc profesijas iegūšanas Gita vēl sapņo arī par studijām augstskolā.

Diploms negarantē darba vietu

Studentiem, kuri vēl mācās, darba atrašanas problēmas vēl tā īsti nesatrauc. Daudz pesimistiskāk ir noskaņoti tie jaunieši, aiz kuriem tūlīt aizvērsies mācību iestāžu durvis un gribot negribot būs jādomā, kā pelnīt iztiku. Artis, kurš šogad absolvē Ogres Profesionālo vidusskolu, domā, ka “varētu pamēģināt papildināt zināšanas kādos kursos un paralēli strādāt”. Viņš cer atrast darbu, bet kur to meklēt, nezina. Arī Ernests, kurš tūlīt beigs Ogres Amatniecības skolu, vēlētos strādāt, lai “sakrātu naudu skolai un pēc tam mācītos tālāk”.

Jānis, kurš pārtraucis studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, plāno doties darba meklējumos uz ārzemēm. Līdzīgās domās ir arī Edgars, kurš studē pēdējā kursā Rīgas Celtniecības koledžā un būs diplomēts būvdarbu vadītājs, projektētājs. “Šobrīd nav ne mazākās jausmas, ko iesākt pēc koledžas beigšanas. Labprāt  strādātu savā profesijā, bet diezin vai tas izdosies. Latvijā celtniecība praktiski ir apstājusies, un, ja kaut kas notiek, tad par smieklīgu samaksu. Atrast darbu tādam speciālistam, kas tikko ieguvis diplomu, ir nereāli,” - saka Edgars.

Jāpiedzimst ar divu gadu darba pieredzi profesijā

Savu viedokli par iespējām atrast darbu speciālistam bez pieredzes, pauž arī Ogres Amatniecības 4.kursa audzēkne Olga, kura apguvusi reklāmas pakalpojumu komercdarbinieka specialitāti. No studijām augstskolā jaunieti pagaidām attur ”šausminoši augstā” mācību maksa, bet arī perspektīvas darba atrašanas iespēju jomā ir visai ierobežotas. Olga atklāj, ka esot mēģinājusi atrast darbu, taču tas viņai nav izdevies. “Pašreizējais  stāvoklis, runājot par darba vietām, ir ārprātīgs – izskatās, ka mūsu valstī jauniešiem ir jāpiedzimst ar divu gadu pieredzi kādā no profesijām,” atzīst jauniete. Un piebilst:”Ja kāds jaunietis bez pieredzes tomēr dabū darbu, tad līdzekļu pietiek tikai maksai par sabiedrisko transportu un pusdienām.”