Tīnūžos atklāta piemiņas plāksne Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem
Lai godinātu Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, 1.jūnijā Tīnūžos svinīgā pasākumā atklāja piemiņas plāksni. Piemiņas plāksnes vieta izvēlēta ar nolūku - atjaunotajās Tīnūžu muižas klēts telpās tuvākajā laikā tiks iekārtota ekspozīcija par latviešu strēlnieku tēmu.
Ideju par ekspozīcijas izveidi jau sen lolojis Ikšķiles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Valentīns Špēlis, kurš kopā dēlu Kasparu izpētījis kauju vietas pie Mazās Juglas, kā arī izveidojis 1.Pasaules kara laika priekšmetu kolekciju.
Maza atkāpe vēsturē
2005.gada 3.septembrī pie Tīnūžu pamatskolas atklāja tēlnieka Jāņa Karlova veidoto pieminekli "Varoņu altāris" veltītu latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas 1.Pasaules kara laikā- 1917. gadā no 1. līdz 2. septembrim.
Kā zināms, latviešu strēlnieki sekmīgi atvairīja vācu karaspēka uzbrukumu, izglābjot 12. armiju no ielenkuma un aizšķērsojot vācu karaspēkam ceļu uz Petrogradu. 1.Pasaules karā šīs kaujas bija vismagākās - 26 stundu laikā krita un pazuda bez vēsts 3500 strēlnieki.
2010. gada 2. jūnijā, 14:46, Aktualitātes
ikskile.lv
Jaunākie komentāri
maija : Vācu ārmijā dienējuši ~150 000 Latviešu no kuriem krita ~ 80 tūkstošiem leģionāru , vēl Krievu gūstā nonāca apmēram 50 tūkstoši karavīru, no kuriem Sibīrijas gulagā izdzīvoja tikai ~ 10%. Krievu pusē bija iesakti ~50000 Latviešu no kuriem krita 35000 , jāatzīmē gan ka Krievi savās vienībās iesauca visus kuri gadijās pie rokas un cik tā palasās piemēram 201 "Latviešu" divizijas hronikas Latvieši tur vairāk par 30% nekad neesot bijis , piemēram Augusts Kirhenšteins apmeklējot 201 divīziju Gorohovecas nometnē esot "Nejauki" izteies , пораженный количеством евреев с недоумением спрашивал: «Это что, синагога или еврейская лавочка?» :):) Par to var palasīties Arona Šneera krievu valodā rakstītajos menuāros par 201 "Latviešu" divīziju:):) На 1 июля 1944 г., к началу боев за Латвию в дивизии было Русских 47% Латышей 35,9% Евреев 8,5% Украинцев 2,1 % Татар 2,1% Белорусов 0,9% Чувашей 0,8% Других 2,7 %
vacu legiona dieneja daudzi latviesi,man rados ari ir tads.briesmu lietas vins stastija.
Jā Kurelim liktens vispār bij neapskaužams , 1917. gada Augustā piedalījās kaujās pie Mazās Juglas, kur saindējās ar kaujas gāzēm un tika kontuzēts. 9. novembrī paaugstināts par pulkvedi . Nākamā epizode gan nav diez ko "Varonīga" 14. novembrī pēc Kureļa un citu viņa virsnieku arestēšanas notikusi kratīšana, pēc kuras SS obergrupenfīrers R. Junklauss informējis, ka Jekelns uzskatot Kureli par godīgu "tautieti" un karavīru, atbrīvo viņu un ļauj doties pie savas ģimenes. Saskaņā ar Augstākā SS un policijas komandiera Ostlandē un Ziemeļkrievijā SS obergrupenfīrera Fridriha Jekelna rīkojumu Kureli nosūtīja uz Vāciju Latviešu leģiona ģenerālinspektora Rūdolfa Bangerska štāba rīcībā, kur viņam vajadzēja sniegt ziņas par notikušo. Pēc četrām dienām Kureli izsauca uz Talsiem, kur viņu atbruņoja un atsavināja dokumentus. Pēc tam Kurelim paziņoja, ka viņš tiek nosūtīts uz Dancigu ģenerāļa Latviešu leģiona ģenerālinspektora Rūdolfa Bangerska rīcībā. 20. novembra vakarā Kurelis ar kuģi devās uz Vāciju, kur atkal tika pratināts, tikai šoreiz SS grupenfīrera Bangerska štābā. Kad leģiona ģenerālinspekcijas štābam frontes tuvošanās dēļ 1945. gada janvāra beigās steigā bija jāatstāj Danciga, ģenerālis Kurelis prasījis, lai evakuē arī viņu ar ģimeni, bet A. Silgailis to rupji noraidījis. Tā rezultātā Kurelim ar kājām un, pārvarot lielas grūtības, vienatnē knapi izdevās izbēgt no strauji tuvojošās sarkanās armijas. Viņa sieva ar abiem mazajiem bērniem no padomju okupācijas zonas angļu okupētajā Šlēsvigā-Holšteinā nonāca tikai gandrīz divus gadus vēlāk.