Sajust “Bāskervilu suņa” elpu pakausī – Ikšķiles iedzīvotāju ikdiena?

Ikšķiles iedzīvotājam, pat dodoties mierīgā pastaigā, ir iespējams noķert ekstrēmas izjūtas, jo saimnieku nepieskatītu suņu elpa pakausī ir kļuvusi par ikdienišķu parādību. Tomēr visvairāk bailes ir par bērniem, kuri dodas uz skolu ar kājām, portālam Ogrenet raksta kāda Riekstu ielas ielas iedzīvotāja.

Publicējam mūsu lasītājas vēstuli.

Vai mēs varam būt droši par bērna rīcību brīdī, kad suns bērna lielumā uz dzelzceļa pārbrauktuves vairākas minūtes ir apturējis kādu skolnieciņu, lai ar lielu interesi to apostītu, bet tuvojas vilciens?

Patlaban ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums, kas cita starpā nosaka dzīvnieka īpašnieka pienākumu nodrošināt, lai mājas dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus un arī citus dzīvniekus.

Vai ir normāla situācija, ka bērna mātei, kura dodas pastaigā ar bērniem, ir jānes uz vienas rokas bērns, bet ar otru roku jāstumj bērnu ratiņi, jo kāds klīstošs suns izrāda īpaši lielu interesi par mazā bērna apošņāšanu. Tāpat klaiņojoši suņi pēdējā laikā ir pasākuši izrevidēt pie privātmājām atstātos miskastes konteinerus, izvazājot atkritumus pa tuvāko apkārtni.

Pats mulsinošākais fakts ir tas, ka daudzi bez saimnieka klīstošie suņi izskatās labi kopti, iespējams pat apmācīti, taču dzīvnieks ir dzīvnieks, līdz ar to nekad nevar garantēt, ka suns kādam neuzbruks. Vai tiešām ir jāgaida kāds nelaimes gadījums, lai saimnieks nāktu pie prāta un nelaistu suni izstaigāties vienu pašu?

Ministru kabineta noteikumos Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” ir noteikts, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suni ir jāved pavadā un sunim, ja tas ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ir jābūt uzliktam uzpurnim. Diemžēl reālā situācija ir savādāka un suņu saimnieki vieglprātīgi izturas pret likumdošanā noteikto prasību ievērošanu.

Gribētu aicināt visus iedzīvotājus aizrādīt saviem kaimiņiem, redzot situāciju, ka suns tiek palaists staigāt viens pats. Tāpat, suņa saimnieka identificēšanas nolūkos, iedzīvotājam ir iespēja nofotografēt klaiņojošo suni kaut vai ar mobilo telefonu un iesūtīt tā bildi ievietošanai internetā.
Vēstulei pievienotajā fotogrāfijā fiksēts viens no pastāvīgi klaiņojošiem suņiem.

Red.piebilde. Ikšķiles novada domes sēdē 21.aprīlī tika pieņemti  “Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Ikšķiles novadā”, kas paredz, ka Ikšķiles novada teritorijā klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu organizē un nodrošina Ikšķiles novada pašvaldības aģentūra “Līvi”. Tāpat noteikumos ietverts punkts, ka p/a “Līvi” dzīvnieku izķeršaņu var uzticēt perrsonām, kas specializējušās konkrētu pakalpojumu sniegšanā, noslēdzot attiecīgus līgumus.

Portālā Ogrenet jau esam informējuši, ka Ikšķiles novada pašvaldības aģentūra "Līvi" ir noslēgusi līgumu ar Bauskas veterinārā centra struktūrvienību - Bauskas dzīvnieku patversmi par klaiņojošo, bezsaimnieka dzīvnieku (suņu un kaķu, meža dzīvnieku) izķeršanu Ikšķiles novada teritorijā un šo dzīvnieku izmitināšanu Bauskas dzīvnieku patversmē, kā arī nobrauktu, beigtu dzīvnieka līķu savākšanu no Ikšķiles novada teritorijas.

Klaiņojošu, bezsaimnieka dzīvnieku izķeršanu organizē reidu veidā - tas nozīmē, ka katra mēneša 10. un 11. datumā tiek izķerti klaiņojošie dzīvnieki, kuri tiek nogādātāti Bauskas dzīvnieku patversmē. Dzīvnieka uzturēšanās patversmē (patur līdz 14 dienām) saimniekam izmaksā 30 latu. Tas nav lēts prieks, kas nākamreiz liks rūpīgāk sekot sava mīluļa gaitām. Arī Ikšķiles novada pašvaldības aģentūras  “Līvi” direktors Jānis Gunārs Rubenis uzsver, ka galvenais ieguvums no šī reida ir tas, ka saimnieki sāk rūpīgāk pieskatīt savus mājdzīvniekus.

Mūsu lasītajai iesakām zvanīt uz p/a “Līvi” un informēt par klaiņojošiem suņiem.

I