“Mežinieku” ģimenei dota pēdējā iespēja, lai pierādītu, ka viņi vēlas dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi

Līdz 22.aprīlim, kad Ogres novada domes sēdē lems par sociālās istabas istabas statusa piešķiršanu C. ģimenei, kura janvāra nogalē tika pārvietota no būdām mežā pie Jaunogres stacijas uz pagaidu mājvietu pašvaldībai piederošajā īpašumā Mālkalnes prosp. 30, atlikušas nepilnas divas nedēļas. Šķiet atrisinājums ir tik tuvu, un stāstam varētu pielikt punktu. Diemžēl šis sapnis par savu istabiņu var palikt tikai sapnis...

Jau rakstījām, ka C.ģimene - māte, viņas divi dēli, mātes draugs un dēla draudzene - pirms tam vairākus gadus bija mitinājušies mežā no plēvēm un zariem saslietās būdās. Īsi pirms lielo salu sākšanās ar pašvaldības atbalstu izdevās viņus izglābt no drošas nāves un nogādāt siltumā. Ar Ogres novada domes un sociālā dienesta gādību ģimenes mātei Marijai C. tika nokārtoti arī visi dokumenti, lai viņa varētu saņemt vecuma pensiju.

Pensijas saņemšanas dienu svin vairākas nedēļas

Domes priekšsēdētāja padomnieks un Sociālo lietu komitejas priekšsēdetājs Raimonds Javoišs informē, ka pašvaldība esot iesniegusi arī divus pieprasījumus, kas dotu iespēju Marijas kundzei saņemt piemaksu pie pensijas par darba stāžu. Šobrīd pensija esot 65 lati, tā portālam Ogrenet pastāstīja pati Marija.

Izmaksātā pensija tad arī kļuva par lielāko klupšanas akmeni C. ģimenes dzīvē. Mālkalnes prosp.30 namu pārzine Ilga Medne šo datumu – 19.martu - gaidīja ar zināmām bažām. Brīnums diemžēl nenotika. Kā no gaisa nokritusī liekā (un salīdzinoši lielā) nauda uzreiz tika likta lietā. No neoficiāliem avotiem zināms, ka pensijas dienā esot gājis “ļoti jautri”.

Varētu jau saprast, ka pirmās pensijas saņemšanas dienu (īpaši starp šāda sociālā slāņa pārstāvjiem) ļoti gribētos atzīmēt, taču “svētki” ieilga. Kaut gan Marija, kārtojot dokumentus par apdzīvojamās platības piešķiršanu, R.Javoišam bija solījusies, ka citas personas, tostarp Marijas draugs Andris, kas ar viņiem kopā mitinājās mežā, jaunajā mājvietā neuzturēsies, tomēr, kā saka, “pie pilna galda draugu daudz”. Uz C. ģimenes istabiņu atsteidzās gan dēls, kurš dzīvo Rīgā, gan arī jau pieminētais Andris un pat kaimiņš...

Viesmīlīgie saimnieki ciemiņiem atļauj dzīrot dienu un nakti

Kad Ogrenet vakar priekšpudienā kopā ar R.Javoišu un I.Medni devās apmekelēt C.ģimeni, pie ārdurvīm sastapām divus ciemiņus, kuri stipri paģirainā izskatā devās no viesmīlīgās istabiņas projām. Istabā atradās tikai Marija, viņas dēls Edvīns, kurš ir pilntiesīgs istabas iemītnieks, un vēl pusapģērbtais Andris, kurš  bija  pamodies, bet sāpošo kāju dēļ acīmredzot nepaspēja laikus pazust. Gados ne vairs jaunais vīrietis (Andrim ir 58 gadi) ir no Lauberes, bet arī tur viņu neviens negaida un dzīvot arī nav kur.

I.Medne pastāstīja, ka plosti ar daudzajiem viesiem te jau turpinās labu laiku. Nez kāpēc tikai C. ģimenes viesmīlība neizpaužas pret namu pārzini, kurai istabiņā vien iepriekšējā vakarā izdevies iekļūt tikai tad, kad divi pudeles brāļi, pie sienām turēdamies, devušies uz tualeti atbrīvoties no liekā šķidruma. Ilgas kundze zināja teikt, ka esot arī speciāli izstrādāta sistēma, kad pēc klauvējieniem istabiņas iemītnieki var noteikt, kas atrodas aiz durvīm – draugs vai svešinieks.

Bez pašvaldības policijas kārtību ieviest nav iespējams

Kamēr uzkavējāmies istabā, Andris taisījās projām.  I.Medne solīja ar pašvaldības policijas darbinieka palīdzību kontrolēt, vai istabiņā neuzturas nepiederošas personas. Kā šorīt uzzinājām pašvaldības policijā, kārtības sargs vakar pat vairākas reizes apmeklējis problemātisko istabiņu, taču svešas personas tur nav sastapis.

Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis norāda, ka  pēdējās četrās pašvaldības policijas dežūrās postenī Mālkalnes prospektā 30 nav reģistrēti nekādi pārkāpumi, kuros būtu iesaistīti šīs istabiņas iemītnieki un viņu viesi. Pirms tam gan vairākkārt nācies ar policijas palīdzību izvadīt nevēlamus ciemiņus no šīs istabas.

Uzturoties pagaidu dzīvojamā fonda mājā Mālkalnes prospektā 30, kur iekārtota arī nakts patversme, iekšējās kārtības noteikumi paredz, ka viesi istabās drīkst uzturēties tikai pa dienu. Laikā no plkst.20 vakarā līdz 8 rītā visiem svešajiem tiek lūgts atstāt telpas, skaidro U.Ulmanis. Nepiederošas personas arī netiek ielaistas ēkā, jo šajā laikā dežurē pašvaldības policijas darbinieks. I.Medne atklāj, ka agrāk policija visu diennakti sekojusi kārtībai šajā namā, taču finansiālu apsvērumu dēļ nācies šo laiku  ierobežot.

Nagi nolakoti, istabā – visi kakti netīri un piemēsloti

Gan pašvaldības policijai, gan arī arī namu pārzinei ir būtiskas iebildes ne tikai par pārmērīgu alkohola lietošanu un nevēlamajiem viesiem, bet arī istabā valdošo nekārtību, par ko daļēji varat pārliecināties arī fotogrāfijās, kas vakar uzņemtas C. ģimenes miteklī. Ilgas kundze apgalvoja, ka istaba šoreiz esot izmazgāta. Taču grūti noslēpt Marijas jau meža dzīves laikā piekopto nodarbi – izrevidēt visas ceļā pagadījušās atkritumu tvernes un visu, kas saimniecībā noderīgs, stiept mājās.

Par sevi Marija gan rūpējas – Ogrenet pamanīja, ka kundzei bija violetā tonī nolakoti nagi. Nenoliegsiet, ka sirot pa miskastēm taču arī var pieklājīgā izskatā...

Kas uzvarēs – zaļais pūķis vai tieksme pēc komforta?

Atvadoties no C.ģimenes, Ogrenet uzdeva abiem istabas iemītniekiem tiešu un nesaudzīgu jautājumu: “Gribat iet atpakaļ uz mežu dzīvot, vai tepat paliksiet?” Edvīns uzreiz noteica strikti: “Nē!” Savukārt Marija sākotnēji atbildēja izvairīgi, ka “varētu jau”, bet tad atskanēja klusāka un jau nopietnāka piebilde: “Ja atļaus...”

Tas, vai ģimenei atļaus te palikt dzīvot un piešķirs pagaidu mājvietai sociālās istabas statusu, atkarīgs no domes lēmuma, taču pirmkārt jau no pašiem tās iemītniekiem. Vai viņi spēs iemainīt siltu istabiņu un civilizētas sanitārās telpas pret pudeli un būdu mežā zem koka, kur nav iespēju pat nomazgāties, tas vēl šobrīd ir atklāts jautājums.

Jāatzīst, ka par dzīvi atsevišķā istabā, par kuru labākajā gadījumā nav jāmaksā ne santīms (ierobežotu ienākumu gadījumā no īres un maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem C. ģimene var tikt atbrīvota pilnībā) varētu sapņot ne viens pensionārs. Kārtējo reizi vien jāsecina, ka cilvēki bieži nenovērtē to, kas viņiem tiek dots.