Dažās pašvaldībās klaiņojošos mājdzīvniekus centralizēti izķer speciālie dienesti, citās – kaimiņu tantes spundē šķūnīšos

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, cieš arī mājdzīvnieki – arvien biežāk uz ielām un daudzdzīvokļu namu pagalmos, bet it sevišķi dārziņu rajonos, sastopami klaiņojoši suņi un kaķi. Iemesli, kāpēc dzīvnieki atrodas uz ielas ir visdažādākie – nav naudas, par ko viņus uzturēt, dažreiz pietrūkst mīlestības pret mūsu mazākajiem brāļiem, bet gadās, ka arī visaprūpētākie un visapmīļotākie nolemj izbaudīt brīvību – pavasara dziņu vai kādu citu motīvu vadīti. Jebkurā gadījumā pa ielu skrienošs svešs suns nevienam pretimnācējām uzticību neraisa.

Statistika par suņu sakostiem bērniem un pieaugušajiem ir pietiekami iespaidīga, tāpēc atsevišķas pašvaldības pieņēmušas atbildīgu lēmumu un uzsākušas sadarbību ar profesionāliem dienestiem, kas noteiktos datumos apsekos novadu teritoriju un savāks bezsaimnieka suņus un kaķus.

Lielvārdi vēl tikai gaida lielā suņu un kaķu “tīrīšana”

Lielvārdes novada pašvaldība nupat  noslēgusi līgumu ar SIA “Bauskas veterinārais centrs”, kura darbinieki divas reizes mēnesī – 15. un 16.datumā – izķers klaiņojošos dzīvniekus un nogādās tos Bauskas dzīvnieku patversmē. Ja reida laikā tiks izķerts dzīvnieks, kurš kādam pieder, un īpašnieks var piederību pierādīt (uzrādot potēšanas pasi), tad 6 dienu laikā ir jāierodas pēc dzīvnieka personīgii vai jāsazvana dzīvnieku patversme (tālr. 29752829).

No Ikšķiles viens suns jau pabijis ķērāju rokās

Ja Lielvārdes novada iedzīvotājiem šāds pasākums pirmoreiz norisināsies aprīlī, tad ikšķiliešiem ir jau pieredze šajā jomā. Viņu novadu suņu ķērāji apciemoja jau martā, jo Ikšķiles pašvaldība šādu līgumu noslēgusi nedaudz ātrāk.  Pēc martā veiktā reida patversmē tika nogādāts viens suns, kura saimniekam vajadzēja doties uz Bausku pakaļ savam mīlulim.

Dzīvnieka uzturēšanās patversmē saimniekam izmaksā 30 latu. Tas nav lēts prieks, kas nākamreiz liks rūpīgāk sekot sava mīluļa gaitām. Arī Ikšķiles novada pašvaldības aģentūras  “Līvi” direktors Jānis Gunārs Rubenis uzsver, ka galvenais ieguvums no šī reida ir tas, ka saimnieki sāk rūpīgāk pieskatīt savus mājdzīvniekus.

Ogrē ar klaiņojošiem dzīvniekiem cīnās  policisti...

Jāatzīst, ka Ogres novadā, kas ir vislielākais bijušā Ogres rajona teritorijā, šis darbs nav tik labi organizēts. Ar klaiņojošu suņu problēmām novadā (pārsvarā Ogres pilsētā) nodarbojas pašvaldības policija, kas dažreiz saņem pat piecus  ziņojumus nedēļā par klaiņojošiem dzīvniekiem, kuri apdraud cilvēku drošību.Visvairāk sūdzību par klaiņojošiem suņiem saņemts no Kartonfabrikas, Dārzu ielas un dārzkopības sabiedrību iedzīvotājiem.

...tantes...

Kamēr policija ierodas notikuma vietā, suns bieži vien ir gabalā. Marta sākumā pašvaldības policija divas reizes vienā un tajā pašā nedēļā bija spiesta doties izbraukumā uz d/s “Lašupes”, kur pirmo reizi suns bija no  kārtības sargu redzesloka nozudis, bet pēc dažām dienām kāda enerģiska kundze bija dzivnieku notvērusi un iespundējusi savas mājas šķūnītī. Policistiem vien atlika suni nogādāt dzīvnieku patversmē.

...un paši cietušie

Var jau, protams, apsmaidīt policijas iesaistīšanu tik svarīgās operācijās, kā suņu ķeršana. Taču, ja citu dienestu, kas to darītu nav, atliek vien izlīdzēties šādi. Tikšanās ar klaiņojošu dzīvnieku ne vienmēr ir patīkama. D/s “Lašupes” teritorijā kāds vīrs pret agresīvi noskaņototu rotveileru bijis spiests aiztāvēties pat ar nazi, bet kā lai šādā situācijā lai rīkojas sievietes, bērni un pastnieki, kuri apkārt ar aukstajiem ieročiem nestaigā..