Atgriezties pie raksta

Nokūstot sniegam, aina Ogres ielās kļūst arvien bēdīgāka

Iestājoties siltākam laikam, pilsētas ielās parādās aizvien vairāk bedres. Sanāksmē par ielām un ceļiem atbildīgie speciālisti lēma, ko darīt ar bedrēm pilsētas centrālajās ielās.

Priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis situāciju vērtē kā ļoti kritisku, par piemēru minot bedres Brīvības ielā, Upes un Mālkalnes prospektā, un iesaka meklēt risinājumu nekavējoties.
 
Kā norāda komunālās nodaļas vadītāja V. Jahimoviča, atsevišķus posmus šobrīd nevar labot, jo tuvākajā laikā paredzēti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta darbi – ūdens un kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas darbi, kas skars arī centrālās ielas, līdz ar to līdzekļu ieguldījums bedrīšu remontam šobrīd ir nelietderīgs, jo vēlāk šīs ielas tiks uzraktas, arī materiāls, ko izmanto bedrīšu remontam, ir pagaidu variants.
 
E. Helmanis kā vienu no risinājumiem iesaka novirzīt automašīnu plūsmu pa grantētajām ielām un bedrainākos ceļa posmus Brīvības ielā slēgt, līdz beigsies Kohēzijas darbi un tos varēs salabot pilnībā. Savukārt šajā gadījumā varētu rasties iedzīvotāju iebildumi, ka gar viņu mājām ievērojami palielināsies transportlīdzekļu plūsma un, iestājoties vēl siltākam laika, uz grants ceļiem var veidoties pamatīgi dubļi, kā arī nav zināms, vai smagais transports nesabojās arī šos ceļus, un cik piemērots iespējamais apvedceļš būtu sabiedriskajam transportam. Pašvaldības aģentūras “Mālkalne” direktors Aigars Roze norāda, ka Kohēzijas fonda projekta darbi skars vienu ceļa pusi, līdz ar to varētu slēgt tikai vienu pusi, bet otru savest kārtībā un ļaut izmantot transportlīdzekļiem.
 
Šī jautājuma risināšanā svarīgi domāt par maksimāli izdevīgāko risinājumu, jo arī ceļu uzturēšanai piešķirtie līdzekļi ir ierobežoti. Komunālās nodaļas komunālo jautājumu inženieris J. Daukšts skaidro, ka viens kvadrātmetrs aukstā asfaltbetona šobrīd izmaksā Ls 17 (SIA “Ceļdaris” noteiktā cena), bet 1,5 km gara ceļa posma salabošana – ap Ls 30 000. J. Daukšts min, ka februārī ceļu uzturēšanai iztērēti Ls 39 400, no kuriem 13 200 ir Satiksmes ministrijas finansējums, Ls 2 200 – pašvaldības, Ls 24 000 specbudžeta līdzekļi, februārī iztērēti visi plānotie līdzekļi sniega izvešanai. Salīdzinājumam - janvārī ceļu uzturēšanai iztērēti Ls 33 200.
 
SIA “Ogres ceļu rajons” izpilddirektors Egīls Pētersons, runājot par bedrīšu remontdarbiem, informēja, ka šobrīd bedres tiek labotas ar auksto asfaltbetonu. “No rīta brigāde izbrauc pa autobusu maršrutiem, izvērtē situāciju, atzīmē avārijas bedres, kuru laukums sasniedz 0,1 m² un dziļums lielāks par 5 cm, un tās sataisa,” darbu raksturo E. Pētersons. Šobrīd firma plāno uzstādīt ceļa zīmes “Bedrains ceļš” dažādos ceļa posmos, lai brīdinātu autovadītājus par bedrēm uz ceļa, kā arī aicinātu samazināt ātrumu.
 
E. Pētersons norāda, ka pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar divām firmām – SIA “Ceļdaris” un AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Ogres ceļu rajons, kas Ogrē atbild par ceļa ikdienas uzturēšanu, un visa atbildība par savlaicīgi nepaveiktu darbu (ceļu uzturēšanu) jāuzņemas uzņēmējam.
 
Tuvākajā laikā, izvērtējot visus ieteikumus un priekšlikumus, tiks pieņemts lēmums, kāds ir visizdevīgākais risinājums, lai autovadītājiem nebūtu jālauž savas mašīnas.N

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/13421

2010. gada 10. martā, 15:10, Aktualitātes
Oges novada domes preses dienests,foto:klickprojekt.lv

Jaunākie komentāri

imre • 2010. gada 27. martā, 20:29
brauciet lēnāk
MX • 2010. gada 26. martā, 13:25
Vakardien ietrapiju to laimigo sarakstaa uz zilokalnu prosp. :( rezultaataa ar 20 km/h kantains disks + sasista riepa
Kurtis • 2010. gada 11. martā, 11:12
Ja reiz nav lietderīgi uzsākt bedrīšu lāpīšanu, tad vismaz diennakts tumšajā laikā vajadzētu ieslēgt apgaismojumu pilnā apmērā, vismaz uz maģistrālajām ielām, lai būtu iespēja laicīgi pamanīt bedres! Piemēram Brīvības ielā deg katra otrā latrena.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet