Spriež, kā pārdēvēt 4.maija svētkus

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 24.februārī,izskatot Valsts prezidenta ierosinājumu pārdēvēt 4.maiju par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, nolēma uzklausīt arī tā laikaAugstākās padomes deputātu viedokli. Patlaban 4.maiju atzīmē kā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu.

„Šīs dienas komisijas sēde apliecināja, ka jautājums nav tik viennozīmīgi
vērtējams un jāsabalansē juridiskā precizitāte ar emocionālajiem aspektiem.
Tādēļ komisija jau tuvākajā laikā plāno apspriesties ar Augstākās padomes
deputātiem un noskaidrot, kā šo dienu uztver 4.maija varoņi – tie, kuri
balsoja par Latvijas neatkarību,” norāda komisijas priekšsēdētāja Ingrīda
Circene.

Diskusijas dalībnieki, tostarp cilvēki, kuri strādāja pie Neatkarības
deklarācijas teksta sagatavošanas, vairākkārt uzsvēra, ka Valsts prezidenta
piedāvātais nosaukums „Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena”
precīzi neataino tās dienas notikumus un ir juridiski neprecīzs.

Romāns Apsītis, Neatkarības deklarācijas izstrādāšanas darba grupas
vadītājs, norādīja, ka deklarācijas pieņemšana bija tikai ceļa sākums, kas
noveda pie galvenā mērķa - faktiskās neatkarības atjaunošanas. Savukārt
Valsts prezidenta ierosinājuma aizstāvji akcentēja šīs dienas simbolisko
nozīmi un norādīja, ka pašreizējais 4.maija svētku nosaukums tikai
atspoguļo tā laika notikumus, bet neizsaka tās būtību.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš aicināja deputātus pirms
galīgā lēmuma pieņemšanas 4.maija notikumus vērtēt loģiskā secībā un
kopsakarībā ar citām Latvijai nozīmīgām dienām: 1918.gada 18.novembri –
Latvijas Republikas proklamēšanas dienu un 1991.gada 21.augustu – dienu,
kad faktiski atjaunota Latvijas neatkarība.

Komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene sēdes noslēgumā piebilda, ka, pat
ja drīzumā vēl neizdosies vienoties par 4.maija pārdēvēšanu, tas nemainīs
šīs dienas nozīmi tautas apziņā.